Dzelzceļa kravu apjoms Baltijas virzienā turpinās samazināties. Igauņu uzņēmējs un miljonārs Oļegs Usinovskis sacīja, ka pat pie optimistiskā scenārija – ja beigsies karš Ukrainā un attiecības ar Krieviju pamazām uzlabosies, atgriezties pie pagātnes kravu apjomiem vairs nav iespējams.
Viņa uzņēmums Skinest Grupp AS galvenokārt nodarbojas ar dzelzceļa transporta jomu.
Oļegs Usinovskis skaidro, ka Krievijas uzsāktais karš ir mainījis gandrīz visu loģistikas ķēdi – Eiropas Savienības noteiktās sankcijas; Krievija ieviesa sankcijas; Ukrainu no 1520 mm platā dzelzceļa tīkla atdala naidīgās Baltkrievijas klātbūtne pa vidu. Tas viss izraisīja sūtījumu apjoma kritumu.
2022. gada pirmajā pusē tas nebija pamanāms, bet ceturtajā ceturksnī kritums bija milzīgs, un šis kritums turpināsies tikai turpmāk, prognozē Osinovskis. Viņš piebilst, ka Baltijas valstīm ir robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas nozīmē, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi turpinās samazināties.
Tajā pašā laikā viņš to atzīst
Krievijas sūtījumu plūsma sāka samazināties jau pirms kara sākuma.
Igaunijā kravu plūsma sāka samazināties jau 2007. gadā – pēc tam, kad Tallina nolēma novākt padomju karaspēkam veltīto pieminekli. Latvijā lēmumi par padomju senlietām tika pieņemti nesenā pagātnē.
“Šobrīd ir jāaizmirst par kravu apjomiem, kādi Latvijai bija 2012., 2013. vai 2014. gadā – ko tādu mēs vairs nekad neredzēsim. Tiem, kas sapņo par aptuveni 60 miljoniem tonnu gadā, par to vajadzētu aizmirst. Tā nebija nekas vairāk kā nejaušība, kas nekad neatkārtojās. Ja Latvija redzēs 20 miljonus tonnu kravu, būs daudz labāk. Es domāju, ka mēs redzēsim mazāk, sacīja Usinovskis.
Uzņēmējs skaidroja, ka Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu nodrošināt, lai valsts uzņēmums “Operal” no 2023.gada 1.janvāra nevarētu pārvadāt Krievijas dzelzceļa stacijās iekrautās kravas un uz Krievijas dzelzceļa stacijām nosūtītās kravas.
“Ja jūs man jautātu, vai šis lēmums bija racionāls, es emocionāli teiktu, ka tā bija. Bet, ja raugāmies pragmatiski, tad – ja mūsu mērķis ir radīt zaudējumus Krievijas ekonomikai, lai nodrošinātu, ka valsts nespēj finansēt karu Ukrainā – šim lēmumam nav lielas jēgas. Osinovskis skaidroja, ka pat tad, ja visas Baltijas valstis slēgtu dzelzceļa satiksmi ar Krieviju, pēdējā diez vai pamanīs atšķirību, bet mēs to izdarīsim.
Bez Operail Igaunijā ir trīs aktīvas kuģniecības kompānijas – Sillamäe Seaport, Go Rail un LDz Cargo. Osinovska Skinest Rail ir pārvadātājs, taču tas vairs nav aktīvi iesaistīts. LDz Cargo šobrīd darbojas vienā maršrutā un pārvadā preces no Paldiskiem uz Koidula staciju netālu no Igaunijas un Krievijas robežas.
«Ja nemaldos, viņi ved palmu eļļu. Nafta tiek transportēta uz Baldisku jūras ostu. Pēc tam to pārved uz dzelzceļa cisternām un LDz Cargo nogādā līdz robežai. Es tur neko sliktu nesaskatu,” viņš teica.
Viņš piebilda, ka pašlaik Eiropā neviens cilvēks ar veselo saprātu neuzdrošinās vest sankcionētas preces. Zinot likumu, tas varētu nozīmēt viņu uzņēmuma nāvi. Tomēr Usinovskis sacīja, ka tam visam ir arī ētiskā puse, un daudzi uzņēmumi principiāli atsakās strādāt ar Krievijas kravām. Tas ietver preces, uz kurām neattiecas sankcijas.
Vai LDz Cargo kā valsts uzņēmumam nevajadzētu ievērot ētikas principus? Tas ir labs jautājums.”
intervijā sacīja miljonārs.
Runājot par nākotni, viņš piebilda, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka 2013.-2014.gadā Krievija vēl tikai būvēja savas jūras ostas Baltijas jūrā. Toreiz bija gatavs Ustjugas komplekss, Novorosijska un citas ostas, bet tagad arī viss darbojas.
“Tāpēc šajā gadījumā, ja viss norit labi un attiecības normalizējas, nevar gaidīt tādus pašus apjomus, kādus esam redzējuši pagātnē. Par to nevar runāt. Ja kāds saka pretējo, vienīgā atbilde ir – tas nenotiks,” uzsvēra Usinovskis.
Kā ziņots iepriekš, Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uiss Majūnis un Usinovskis.
Lasi arī: BNN INTERVIJA | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar darboties atrauti no nozares
