Jauniešu aptauju Baltijas jūrā Norstat veica 2023. gada maijā pēc SEB bankas pasūtījuma. Piedalījās 1428 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Aptauja liecina, ka Lietuvā aptuveni piektā daļa aptaujāto uzskata, ka viņiem būtu jāsaņem alga virs 1500 eiro, savukārt Igaunijā norādīti 40% aptaujāto.
Aptauja liecina, ka nepieciešamo atalgojuma līmeni tieši ietekmē izglītības līmenis: 43% jauniešu, kuri patiešām vēlas nopelnīt vairāk par 1500 eiro, ir augstākā izglītība, savukārt 29% ir speciālā vidējā izglītība. Vīrieši ir ambiciozāki, jo 45% vīriešu un tikai 14% sieviešu domā, ka viņiem šāda alga būtu jāsaņem.
Atbildot uz jautājumu par pašreizējiem ienākumiem, vairāk nekā puse Latvijas respondentu norādīja, ka nopelna mazāk par 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas: piektdaļa saņem līdz 500 eiro, 15% no 500 līdz 800 eiro un aptuveni 22% no 800 eiro. līdz 1200 eiro. Tajā pašā laikā 19% aptaujāto nevēlējās izpaust savu ienākumu līmeni, bet 6% norādīja, ka viņiem nav regulāru ienākumu.
Latvijas Personālvadības asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Silja sacīja, ka tas, ka jauniešiem ir lielākas ambīcijas un viņi vēlas vairāk nopelnīt, ir šīs paaudzes īpatnība.
Jaunieši nekautrējas runāt par vēlmi pēc lielākas algas. Vecāka gadagājuma cilvēki, pāri 50, pāri 60, saka – nu, nezinu, es par to vēl neesmu domājis. Bet patiesībā mēs visi domājam par atalgojumu, tas ir svarīgi mums visiem,” sacīja Silja. “Ja paskatīsimies uz šo aptauju, mēs atklāsim, ka vīrieši ir ambiciozāki, sievietes, iespējams, pieticīgākas, un šeit ir atšķirība. ka būs sieviešu un vīriešu diskriminācija algu ziņā . Es domāju, ka jauniešiem ir jābūt ambīcijām. Ja jaunietis mācās un iegulda savā izglītībā, viņš noteikti vēlas dzīvot labi. Jautājums ir par to, vai ieguldījums, ko jaunietis veiks darba devējam, tiešām būs atbilstošs.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, 2023.gada pirmajā pusgadā NVA uzņēma gandrīz 3300 jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. Jaunieši salīdzinoši ātri atrod darbu, taču lielākā daļa nav ieguvuši profesiju, tikai pamata vai vidējo izglītību un trūkst nepieciešamo prasmju.
“Darba tirgū nepieciešamo prasmju un izglītības trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem jauniešu iekārtošanās darbā,” skaidroja NVA pārstāve Signe Bierande. “Mēs redzam darba pieredzes trūkumu, kas ir viens no šķēršļiem. Ja paskatāmies uz profesijām, kurās jaunieši bija nodarbināti, tad lielākā daļa ir palīgstrādnieki, pārdevēji, konsultanti, klientu apkalpošanas speciālisti, pārdevēji, viesmīļi, veikalnieki un noliktavas darbinieki.”
Prognozējot savus ienākumus pēc pieciem gadiem, trīs Baltijas valstu jaunieši sagaida daudz lielākas algas nekā šobrīd. Gandrīz 43% aptaujāto Latvijā sagaida, ka viņu alga būs no 1500 līdz 2500 eiro. Gandrīz trešā daļa jeb 27% sagaida ienākumus vairāk nekā 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lietuvā 21% aptaujāto pēc pieciem gadiem sagaida algu virs 2500 eiro, bet 48% – no 1500 līdz 2500 eiro.
No otras puses, igauņu jaunieši ir daudz ambiciozāki par savu nākotni, jo 36% plāno saņemt vairāk nekā 2500 eiro un no 1500 līdz 2500 eiro – 50%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
