Iespējams, ka Baltkrievijas armijai bija maza ietekme Ukrainas karā

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko šonedēļ izteiktie izteikumi ir radījuši bažas, ka viņa armija varētu pievienoties Krievijas spēkiem Maskavas karā pret Ukrainu, taču šķiet, ka autoritārais līderis nevēlas dot savus spēkus šim pūliņam, neskatoties uz jūtamo spiedienu. no viņa puses. Maskava.

Krievija jau ir izmantojusi Baltkrieviju, savu veco un uzticamo sabiedroto, kā pieturvietu karaspēka un raķešu nosūtīšanai uz Ukrainu. Analītiķi norāda, ka, ja iesaistīsies mazā un nepieredzējušā Baltkrievijas armija, papildu karaspēks var palīdzēt Maskavai pārgriezt dažus galvenos transporta koridorus, taču, visticamāk, tas būtiski nepalielinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina kaujas lauka spējas.

“Baltkrievijas armija ir vāja un nemotivēta, un tā nav gatava cīnīties ar Ukrainu, kas nozīmē, ka Lukašenko mēģinās dot Putinam jebko, izņemot Baltkrievijas karavīrus,” ziņu aģentūrai Associated Press otrdien sacīja Ukrainas militārais analītiķis Ole Ždanovs. Lukašenko Putinam saka: “Es palīdzēšu, bet es necīnīšos.”

Lukašenko pirmdien paziņoja, ka viņš un Putins vienojušies izveidot “kopīgu reģionālo spēku grupējumu” un ka Baltkrievijā tiks izvietoti vairāki tūkstoši Krievijas karavīru. Lukašenko nesniedza nekādu informāciju par to, kur tiks izvietots karaspēks, un Krievijas motīvi nebija uzreiz skaidri, lai gan komentāri izskan, Maskavai cīnoties par kaujas laukā zaudēto karaspēka papildināšanu.

Lukašenko arī sacīja, ka Kijeva plāno uzbrukt Baltkrievijai, un brīdināja Ukrainu neuzbrukt “pat vienam metram mūsu teritorijas ar savām netīrajām rokām”. Viņa aizsardzības ministrs Viktors Hrinins arī brīdināja Ukrainu no Baltkrievijas provocēšanas, sakot: “Mēs nevēlamies karot” un dienu vēlāk uzsvēra, ka kopīgie spēki ir paredzēti aizsardzībai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien apliecināja Septiņu rūpnieciski attīstīto valstu grupas līderiem, ka Kijeva neplāno veikt militāras operācijas pret Baltkrieviju. Viņš sacīja, ka Maskava “mēģina tieši iesaistīt Baltkrieviju šajā karā”.

READ  Šons Penns apmeklē Ukrainas Zelenski un aizdod viņam Oskaru

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Daņilovs otrdien Ukrainas televīzijai sacīja, ka Baltkrievija ir “Krievijas ķīlniece”.

Bailes no Krievijas spiediena uz Baltkrieviju ir nepamatotas. Autoritārais līderis Lukašenko ar dzelzs dūri valdīja Baltkrievijā 28 gadus, vienlaikus paļaujoties uz Krievijas politisko un ekonomisko atbalstu. Maskava ir ielējusi miljardus dolāru Lukašenko padomju stila valsts kontrolētajā ekonomikā ar enerģiju un lētiem kredītiem. Un 2020. gadā Kremlis palīdzēja Lukašenko pārdzīvot lielākos masu protestus valsts vēsturē pēc prezidenta vēlēšanām, kuras opozīcija un Rietumi nosodīja kā krāpnieciskas.

Lukašenko publiski atbalstīja Krievijas uzbrukumu Ukrainai, izraisot starptautisku kritiku un sankcijas pret Minsku. Tomēr Lukašenko vairākkārt noraidīja spekulācijas, ka Baltkrievija sūtīs savus karavīrus cīnīties Krievijas pusē.

“Ne Baltkrievijas elite, ne iedzīvotāji nav gatavi piedalīties šajā neaptveramajā karā,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja neatkarīgais Baltkrievijas analītiķis Valērijs Karpaļevičs. Karpaļevičs sacīja, ka Lukašenko cenšas kaulēties un piedāvā paturēt Krievijas kodolieročus savā teritorijā un izveidot kopīgus spēkus, vienlaikus dodot mājienus uz savas armijas vājumu.

Daļa no Baltkrievijas 1000 kilometrus garās robežas ar Ukrainas ziemeļrietumiem atrodas aptuveni 90 kilometrus (56 jūdzes) uz ziemeļiem no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas. Ukrainas militārais analītiķis Ždanovs sacīja, ka karavīri no Baltkrievijas, visticamāk, virzīsies uz rietumiem un mērķēs uz Ļvovu un Lucku, kas ir galvenie Rietumu militāro piegāžu transporta mezgli.

“Krievijai ir nepieciešams nogriezt transporta koridoru, jo caur Ļvovu rietumu ieroči nonāk austrumos un dienvidos, kur Ukrainas armija veic veiksmīgu pretuzbrukumu, un to var izdarīt tikai no Baltkrievijas,” sacīja Ždanovs.

Tomēr Lukašenko armija ir salīdzinoši neliela – tikai 45 000 karavīru, ieskaitot iesauktos – un lielākoties bez pieredzes. Baltkrievijas armija rīko regulāras mācības, bet kaujās nav piedalījusies kopš Otrā pasaules kara.

READ  Mediapro Studio Hulu Japan Re-Team priekš The Head 2

Labākajā gadījumā Minska varēs izvietot 20 000 karavīru – profesionālu līguma karavīru, uzskata Ždanovs.

Baltkrievijas militārais analītiķis Aleksandrs Alesins sacīja, ka Lukašenko var izvairīties no iestrēgšanas, sakot, ka viņa ierobežotie spēki ir nepieciešami, lai aizstāvētu Baltkrievijas robežas no tās kaimiņvalstīm – NATO dalībvalstīm Polijas, Lietuvas un Latvijas.

Lukašenko šā gada sākumā sacīja, ka Kremļa kampaņa Ukrainā ir “ilgstoša”, un pat ierosināja, ka viņš varētu būt par starpnieku miera sarunās, uzstājot, ka karš ir jāizbeidz pēc iespējas ātrāk. Kaperaļevičs sacīja, ka Lukašenko saprot, ka Krievija zaudē karu, un “mēģina rāpot pēc iespējas tālāk no Krievijas”.

Lukašenko arī saskaras ar sabiedrības neapmierinātību mājās, kur baltkrievi izjūt graujošo Rietumu sankciju un augošās inflācijas sekas, kas jau ir divas reizes lielāka nekā pagājušajā gadā.

Pēc masu protestiem 2020. gadā, kad simtiem tūkstošu cilvēku pieprasīja Baltkrievijas līdera atkāpšanos, Lukašenko baidījās baltkrievus apbruņot. “Tas varētu izraisīt vēl vienu sabrukumu,” sacīja Karpaļevičs.

Baltkrievi nav garīgi sagatavoti cīņai ar ukraiņiem, sacīja Alesins.

“Atšķirībā no krieviem baltkrieviem nav naidīguma pret ukraiņiem un viņi nesaprot šīs īpašās operācijas mērķi. Tas var novest pie kolektīva atteikšanās izpildīt pavēles nošaut ukraiņus.”

___

Dasha Litvinova piedalījās šajā ziņojumā.

___

Sekojiet AP ziņojumiem par karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top