2023. gada paaudzes pēdējā pilnā diena. Puiši. Kristus. GYC konvents, kas notika Rīgā, Latvijā, 12. augustā, ietvēra grupu mūziku un dziedāšanu, Bībeles nodarbības mazās grupās, garīgu vēstījumu ar aicinājumu uz darbību un plašas iespējas piedalīties informatīvajā darbā. Simtiem jauniešu pēc pusdienām pameta ATTA centru, lai pievienotos grupām, kas tika nogādātas ar autobusu uz pilsētas centru dažādām informatīvām iniciatīvām.
Diena sākās agri ar lūgšanu un dziedāšanas grupām. Adventistu apskats Izpildredaktors Džastins Kims koordinēja paneli un nelielas grupas, pārskatot sestdienas skolas stundu 12. augustā. Komitejā bija GYC locekļi no Austrijas, Beļģijas un citām valstīm.
Vietējais baznīcas koris dziedāja latviešu valodā. Kora diriģents ir Centrālās Rīgas Septītās dienas adventistu draudzes mācītājs Mártinš Subatovis. Subatovičs, kurš konferences laikā bija rīta garīgais lektors, ir apmācīts arī kā kordiriģents un mūzikas terapeits.
Pilns gara kalpošanai
Pāvels Goja uzstājās Sabata (sestdienas) dievkalpojuma programmā, kurā bija apmeklēti Rīgas reģiona adventistu draudžu locekļi. Goija, Ģenerālkonferences ministru asamblejas asociētais direktors un galvenais redaktors Ministrija GYC Journal aicināja GYC locekļus uzticēties dedzīgas lūgšanas spēkam, patiesi uzticēties Dievam un pēc tam doties Viņam kalpot, daloties Kristū ar citiem.
“Dievs ir aicinājis jūs kalpot,” Džoja sacīja ATTA centrā sanākušajam pūlim. “Viņš aicināja jūs būt par gaismu šai pasaulei.” Bet kā to izdarīt? Prasīja. “Mēs esam piepildīti ar Garu. Kristīti Svētajā Garā,” viņš atbildēja.
Džoja uzsvēra, ka dvēseles klātbūtne ir svarīga. Viņš teica: “Gars ved jūs cauri visam grēku nožēlas vai taisnošanas procesam, tad izaugsmei vai svēttapšanai un visbeidzot pestīšanai vai pagodināšanai.” “Tas ved jūs no kristībām uz debesīm. Bez Gara jūs nevarat iet cauri šim procesam.”
Izskaidrojiet procesu, daloties ar dažiem izplatītiem piemēriem. Nepietiek ar lēcienu ūdenī [to swim] – jāizkāpj no ūdens; Nepietiek ar skolas gaitu – ir jāpabeidz augstskola; Nepietiek ar laulību — ir jāpaliek precētam un jāaug iemīlēties.” Pēc tam viņš savu garīgo skatījumu veda uz mājām: „Nepietiek pamest Ēģipti — ir jāšķērso tuksnesis un jāsasniedz Apsolītā zeme. Nepietiek ar kristību – no mazuļa jāizaug līdz pilnam Kristus augumam.
Dievišķas tikšanās
Sestdienas pēcpusdienā (sestdien) izbraukuma aktivitātes ietvēra tikšanos ar cilvēkiem Rīgā un grāmatu izplatīšanu pilsētas ielās un parkos. Vakara programmas laikā vairāki GYC dalībnieki dalījās ar apkārtējiem cilvēkiem, ko viņi raksturoja kā “komunikāciju nodrošināšanu”. Viņu vidū bija arī kāds vīrietis, kuram garlaikoti mājās, skatoties televizoru, nolēma apmeklēt tirgu. Ejot pa tirgu, viņš dzirdēja dziedāšanu un devās skatīties, kas notiek. GYC locekļi apsprieda ar viņu Bībeles tēmas un uzaicināja viņu uz vietējo baznīcu.
“Es domāju, ka Dievs gribēja, lai es būtu šeit,” vīrietis galu galā viņiem saka, kad viņš sola apmeklēt vietējo Adventistu draudzi Rīgā.
GYC locekļiem tā bija tieša atbilde uz viņu lūgšanām. “Man tas bija sirdi sildoši,” sacīja viena no jaunajām sievietēm, kas ar latviešu tulka palīdzību runāja ar viņu. “Tas tikai parādīja, ka uz visām lūgšanām, ko mēs teicām, pirms izgājām ārā, Dievs atbildēja uzticīgi. Tas bija tieši no šī puiša mutes. Un man tas bija forši dzirdēt un patiešām uzmundrinoši.”
“Šodien ir laimīga diena,” saka jaunais GYC biedrs no Latvijas. “Tā vienmēr ir laimīga diena, kad viena dvēsele tuvojas Dievam.” Viņš dalījās, kā viena no grāmatām, ko viņš nēsāja, nokrita zemē, ejot, taču viņš to nepamanīja. Četras sievietes, kas ieraudzīja grāmatu, skrēja viņam pakaļ.
Viņi viņam teica: “Šī ir tava grāmata.”
“Paldies Tev!” Jaunais vīrietis viņiem teica. — Bet tagad tā ir tava grāmata.
Tas izraisīja sarunu, kas beidzās ar to, ka četras sievietes paņēma tās kopiju Soļi pie Kristus un kopija uz Liels strīds. “Tas sākās tāpēc, ka nejauši nokrita viena no manām grāmatām — tā nebija nejaušība,” sacīja jaunietis.
Trešais jauneklis piedalījās citā tikšanās reizē ar Providence. Kāda jauna sieviete teica: “Es biju lūgšanu gājienā, lūdzu, lai Dievs dod mums dievišķos solījumus.” Ejot viņa satika vīrieti, kurš brauca ar motociklu, un jutās ieinteresēts ar viņu parunāties. Viņa sveicināja viņu un iedeva lapiņu.
Jaunais vīrietis viņai teica: “Ā, tas ir parāds.” “Es kādreiz gāju uz baznīcu.” Kad jautāju, kuru baznīcu viņš apmeklē, viņš atbildēja: “Adventisti.”
Viņa atzīšanās izraisīja sarunu, kurā viņš dalījās stāstā par ģimenes bēdām un aizvainojumu. Viņu vidū bija māte, kas piespieda viņu doties uz baznīcu, pēc tam aizgāja, apprecējās un tagad dzīvo citā kontinentā. Un, turot asaras, viņi apspriež piedošanas nozīmi.
“Vai mums var piedot?” jauneklis jautāja GYC biedram.
Viņa atbildēja: “Tas ir tāpēc, ka Dievs mums ir piedevis.”
Pēc Bībeles izlasīšanas jaunā sieviete sacīja, ka sapratusi, ka Svētais Gars darbojas bijušā adventista sirdī.
“Tas bija ļoti emocionāli,” sacīja jaunā sieviete. Mēs kopā lūdzām, un tad viņš man teica, ka tas nav nejaušība. Es viņam teicu “nē”. “Tā ir dievišķa tikšanās.” “
Redzot, kā Dievs darbojas caur tiem, tas uzmundrināja GYC locekļus, kuri piedalījās pēcpusdienas informatīvajā pasākumā.
“Es tikai vēlos pateikties Dievam,” sacīja viens no jaunajiem dalībniekiem. “[He helped us] Sazinieties ar tiem, kas to meklē.”
