Memoriam: Latvijas pēdējais no nacionālajiem dzejniekiem Pēteris Cedriņš

Dzejnieks Pēteris nomira šonedēļ 59 gadu vecumā. Latvieši niecīgi aizraujas ar dārza darbiem un sēņošanu. Līdz ar to ir atbilstoši un nedaudz interesanti, ka viņa lauku dārzā viņu atrada sēnes. Ja šī patriotiskā dzejnieka pāragras nāves aina būtu parādījusies Latvijas kino 60. gados, būtu vajadzīgas salvešu kastes, lai uzsūktu sekojošās asaras. Pīterss bija izsmiekls izlaidis savus disonējošos smieklus, vienlaikus arī viņu aizkustinot…

Latvijas intelektuāļu dēls, kurš Staļina laikā aizbēga no PSRS, viņa ģimene pēc Otrā pasaules kara galu galā nokļuva ASV. Pīterss viņiem piedzima 1962. gadā. Viņš uzauga Čikāgas piepilsētā tādā strādnieku vidusšķiras ģimenē, kāda pastāvēja tajā laikā un kas reti sastopama sociālekonomiski noslāņotajās ASV. Viņa vecāki neatbalstīja televizoru mājā, tāpēc viņš uzauga ar vārdiem. Nepacietīgs un nepacietīgs, viņš pameta vidusskolu pirms pabeigšanas un tieši iestājās mākslas maģistra programmā Bārda koledžā, tādējādi apejot gan vidusskolas, gan koledžas grādus ceļā uz pēcdiploma izglītību. Pēc tam viņš 80. gados dzīvoja paredzamu, bohēmisku, profesionāli retu, bet draudzības bagātu dzīvi.

Taču vēsture pagriežas un tādējādi sniedz jaunus ceļus. Padomju Savienība sabruka un viņš atgriezās savas ģimenes valstī, Latvijai atgūstot Otrā pasaules kara laikā zaudēto neatkarību. Viņam bija cienījamas latviešu dzejnieku dinastijas raduraksti, taču viņš bija arī labi izglītots amerikānis. Jaunībā Padomju Latvijas sabrukuma nepastāvīgajos apstākļos viņš tika iecelts par Latvijas Rakstnieku savienības ārlietu direktoru, un postpadomju ēras 90. gadu sākumā šim amatam bija zināms svars. Kamēr Pītersa dzīve galvenokārt ir vērsta uz mākslu (un hedonisma netrūkst), viņš ir iesaistījies arī politikā. Par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runas autoru viņš kļuva mūsu gadsimta sākumā.

Tieši 90. gados viņš toreiz iepazinās ar viņu, latviešu dēvēto “dzīves partneri” (ne sieva, ne laulātā sieva), gleznotāju no mazapdzīvotās Latvijas austrumu pierobežas reģiona galvaspilsētas Daugavpils, pilsētas no plkst. ko amerikāņi pamanīja un slavēja mākslinieku Marku Rotko. Lielu daļu no savām gandrīz divām desmitgadēm Pēteris pavadījis šeit Tas attālais priekšpostenis. Viņš arī nodarbojās ar pasniedzēju universitātē Latvijā.

READ  Žerārs Galants trenēja Kanādu 2021. gada pasaules čempionātā

Es satiku Pēteri pirms gandrīz diviem gadu desmitiem Teātra bāros Lāčplēša ielā Rīgā, pāri ielai no Latvijas vietas, kas pazīstama ar izrādēm ar visnacionālākajām kultūras tēmām. Un, kamēr mēs runājām par politiku, viņš beidzot mani pārtrauca un teica: “Tu izskaties pēc Džefa Sammersa.” Es atbildēju: “Es esmu Džefs Somers”, un mēs abi smējāmies. Es pats, jo neviens mani toreiz nepazina caur manu rakstu (to viņš šodien nedara). Es sapratu, ka Latvija ir maza pasaule, bet vai tā ir maza?

Dažas reizes tikāmies Teātra bāros un piedzīvojām tādu pieredzi, kāda bija pieejama tikai tad un tur. Visvairāk atmiņā palika sava veida Vestsaidas stāsta aina, kas spēlēta starp dažādām jauniešu simfonijas grupām (jauniešiem) par godu un jaunas sievietes jūtām. Sitieni tika mesti, valkājot viņu melnās orķestra formas un nesot savas mūzikas somas, bet pārsvarā tie trāpīja gaisā. Kur vēl var redzēt, ka šāda aina ir iestudēta?

Citā reizē kāds ambiciozs slepkava, kāds vēl pirms diviem gadu desmitiem bija novērojams Rīgā, ienīda Pēterim raksturīgos smieklus, kas nebija nekas cits kā Baltijas jūras klusums. Tas arī nodrošināja lielisku izklaidi mūsu prātam. Taču turpmākajos gados bija daudz šādu dienu un nakšu pie alus, vīna, balzamiko, bet alum neveselīgākajos periodos – absints.

Daudzi par viņu uztraucas. Es biju viens no viņiem. Es centos palīdzēt, kā to darīja daudzi. Dažreiz tas viņam vienkārši iedeva nedaudz naudas, lai viņš turpinātu darboties. Citos punktos viņš to saistīja ar darbu, bet tas vienmēr virzījās uz dienvidiem…

Pīterss bija izteikts 19. gadsimta dzejnieka sajaukums, maz vietas pasaulē ir pieejamas līdz mūsdienām, un mākslas students Ņujorkā 1980. gadā, kurā viņš bija pirms atjaunošanas. Latvija joprojām ir viena no tām nacionālo kultūru svētvietām, kas globalizācijas slogā kopš tā laika ir izgaisušas citur. Diemžēl aizbraucām. To darot, viņš paņem līdzi mazliet pagātnes, kuras derīguma termiņš ir beidzies lielākajā pasaules daļā…

READ  AS Tallink Grupp: Tallink plāno no 2022. gada pavasara atsākt ceļu Rīga - Stokholma, un šī gada laikā ceļotājiem no Latvijas piedāvā iespējas Stokholmu sasniegt caur Tallinu

Mums abiem ir prasme sadusmot cilvēkus. Pēdējos gados šī prasme šķita vairāk vērsta vienam pret otru nekā agrāk, jo mēs abi domājām, ka otrs ir bezcerīgi maldījies politikā. Labākajā gadījumā viņš viņu paraustīja plecus. Un, kad tikāmies klātienē, tas vienmēr bija labā humora izjūtā.

Izbaudi Beresu. Bārs tagad ir atvērts visu diennakti. Un tas ir bez maksas…

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top