Ceturtdien Francijas augstākā konstitucionālā iestāde noraidīja vairāk nekā trešdaļu strīdīgā imigrācijas likumprojekta pantu, kas tika pieņemts labējo un galēji labējo spiedienu ietekmē.
Izdots:
1 minūte
Konstitucionālās padomes lēmumā īpaši noraidīja likumprojektā paredzētos pasākumus, kas pastiprina piekļuvi sociālajiem pabalstiem un ģimeņu atkalapvienošanos, kā arī parlamenta noteikto imigrācijas kvotu ieviešanu.
Tā atbalstīja lielāko daļu no prezidenta Emanuela Makrona valdības sākotnēji iesniegtā likumprojekta, taču kritizēja pretrunīgi vērtētos papildinājumus, kas veikti labējo un galēji labējo spiedienu ietekmē.
Starp noraidītajiem pasākumiem bija tādi, kas migrantiem apgrūtinātu savu ģimeņu nogādāšanu Francijā un ierobežotu viņu piekļuvi sociālajai labklājībai. Likumprojekts arī stiprina Francijas iespējas deportēt ārzemniekus, kas tiek uzskatīti par nevēlamiem.
Iekšlietu ministrs Žerārs Darmanins spriedumu atzinīgi novērtēja.
“Konstitucionālā padome ir apstiprinājusi visu valdības tekstu,” viņš rakstīja oficiālajā X tīmekļa vietnē Twitter.
Taču galēji labējās partijas Nacionālā mītiņa vadītājs Džordans Bardella kritizēja to, ko viņš raksturoja kā “tiesnešu apvērsumu ar prezidenta atbalstu”.
Viņš aicināja sarīkot referendumu par imigrāciju kā “vienīgo risinājumu”.
Lai gan tiesa noraidīja stingrākos grozījumus, tos tomēr varētu pieņemt vēlāk kā daļu no dažādiem tiesību aktiem.
Makrona “dāvana” galēji labējiem
Grupas, kuras uzskata, ka likums ir pretrunā Francijas vērtībām un kā dāvana arvien ietekmīgākajiem galēji labējiem, protestēja pirms sprieduma pie Konstitucionālās padomes iepretim Luvras muzejam Parīzes centrā. Bija plānoti arī citi protesti, un Parīzes policija šai dienai izvietoja īpašus drošības pasākumus.
Demonstranti apsūdzēja valdību par piekāpšanos Marinas Lepēnas vadītās galēji labējās Nacionālās mītiņa partijas spiedienam, lai šis likums tiktu pieņemts parlamentā. Aptuveni 75 000 cilvēku visā Francijā svētdien protestēja pret šo likumu, aicinot Makronu to neparakstīt.
Strīds rodas laikā, kad visā Eiropā valda spriedze saistībā ar imigrāciju un pieaugošā galēji labējo pret imigrāciju noskaņoto partiju popularitāte pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.
Kopš stāšanās amatā uz centriskas, biznesu atbalstošas platformas Makrons ir arvien vairāk virzījies uz labo pusi, īpaši drošības un imigrācijas jautājumos.
(FRANCE 24 ar AFP un Associated Press)
