Galēji labējo līdere Marine Lepēna sacīja, ka reforma ir viņas partijas “ideoloģiska uzvara”.
Francijas parlaments pēc mēnešiem ilgām politiskām debatēm pieņēma tiesību aktus, kas pastiprina Francijas imigrācijas politiku.
Grozīto likumprojektu atbalstīja gan centriskā partija Ennahda, kuru vadīja prezidents Emanuels Makrons, gan galēji labējā partija Nacionālais rallijs, ko vadīja Marine Lepēna.
Balsojums sašķēla Makrona partiju, un veselības ministrs Orlēns Ruso paziņoja, ka atkāpsies no amata.
Kreisās partijas apsūdzēja Makronu piekāpšanā galēji labējiem.
Pagājušajā nedēļā parlaments noraidīja iepriekšējo Nacionālās rallija partijas un Kreisās partijas likumprojektu. Reaģējot uz to, valdība likumprojektu pārrakstīja, padarot dažus tā noteikumus stingrākus.
Jaunie tiesību akti apgrūtina imigrantu ģimenes locekļu nogādāšanu Francijā un kavē viņu piekļuvi labklājības pabalstiem.
Aizturēšanas centros aizliegts turēt arī nepilngadīgos.
Stingrākā versija patika labējām partijām, kuras pirmdien to atbalstīja.
Lepēna atzinīgi novērtēja grozīto likumprojektu un raksturoja to kā galēji labējo “ideoloģisku uzvaru”.
“Tas ir mūsu likumprojekts,” sacīja labējās Republikāņu partijas līderis Ēriks Sioti. Viņš likumprojektu raksturoja kā “stingru un drosmīgu”.
Taču kreisie sacīja, ka Makrons strādā, lai dotu spēku galēji labējiem. Sociālistu partijas līderis Olivjē Forē sacīja: “Vēsture atcerēsies tos, kuri nodeva savu pārliecību.”
Francijas balsojums notika dažas stundas pirms Eiropas Savienības piekrišanas reformēt patvēruma sistēmu 27 Savienības dalībvalstīs.
Jaunajā līgumā, ko apstiprinājušas Eiropas Savienības valdības un Eiropas Parlamenta deputāti, paredzēts izveidot pierobežas aizturēšanas centrus un nodrošināt iespēju ātri deportēt noraidītos patvēruma meklētājus.
Jaunā sistēma, ko parlamenta spīkere Roberta Micola atzinīgi novērtēja kā vēsturisku vienošanos, ļauj patvēruma meklētājus no dienvidu dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ieceļotāju skaits, pārvietot uz citām valstīm.
Vēl jāsaņem oficiāls apstiprinājums no Parlamenta un dalībvalstīm.
Jaunie Francijas tiesību akti atklāja šķelšanos valdošajā koalīcijā. Pret lēmumu balsoja 27 deputāti, bet atturējās 32, proti, gandrīz ceturtā daļa deputātu, kuri atbalstīja Makronu.
Veselības ministrs Orlēns Ruso, kurš jaunībā bija Komunistiskās partijas biedrs, trešdien laikrakstam Le Monde sacīja, ka plāno atkāpties, protestējot pret imigrācijas likumu. Tiek ziņots, ka vairāki citi ministri atrodas uz atkāpšanās robežas.
“Daži no likumprojektā paredzētajiem pasākumiem liek man justies ļoti neērti,” sacīja parlamenta apakšpalātas spīkers Jaels Brauns-Pivets, atsaucoties uz pabalstu ierobežojumiem legālajiem imigrantiem.
Likumprojektu varēja pieņemt, ja Lepēnas partija būtu atturējusies no balsošanas, bet ne tad, ja tā būtu balsojusi pret. Valdība norādīja sava vairākuma lielumu, lai apliecinātu, ka tas nav atkarīgs no Nacionālās asamblejas balsīm.
Pēc balsojuma runājot, premjers piekrita, ka daži likuma pasākumi var nebūt konstitucionāli.
“Mēs jautāsim Konstitucionālajai padomei,” viņa sacīja Francijas radio, atsaucoties uz Augstāko tiesu, kas ievēro konstitūcijas principus.
Cilvēktiesību grupas jauno reformu nosodīja kā Francijas reakcionārāko imigrācijas likumu pēdējo gadu desmitu laikā.
Makrona partija zaudēja vairākumu parlamentā 2022.gada jūnijā notikušajās vēlēšanās.Kopš tā laika valdība bieži vien nav spējusi iegūt balsis parlamentā.
