Ārlietu ministrs Nikoss Dendiass ceturtdien pārskatīja Izmirā bāzētās NATO sauszemes pavēlniecības publicēto vēstījumu saistībā ar Turcijas “Uzvaras dienu”, norādot, ka “NATO aģentūrām, sākot ar tās vadību un ģenerālsekretāru, ir jāciena un jāciena visi sabiedrotie un principi. no alianses.”
Ar šādu paziņojumu Dendiass nācis klajā pēc Latvijas kolēģi Edgara Rinkēviča uzņemšanas Atēnās uz sarunām par divpusējo attiecību stiprināšanu, sadarbību Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā un Vidusjūras austrumos.
Atzīmējot, ka LANDCOM vēstījums ir “atšķirība no alianses principiem”, viņš uzsvēra, ka Grieķija pēdējo desmitgažu laikā ir devusi lielu ieguldījumu NATO un nepieņems šādu rīcību.
“Esmu gandarīts, ka pēc vakardienas soļa NATO veica korektīvus pasākumus,” viņš piebilda.
Dendiass uzsvēra, ka Turcijas uzruna Grieķijai 1922.gada Mazāzijas katastrofas simtgadē “nav piemērota sabiedrotajam”.
“Mēs no savas puses neslīdīsim pagātnes atdzīvināšanas retorikā. Kā Eiropas demokrātija mēs skatāmies uz nākotni,” uzsverot, ka Grieķija augstu vērtē cilvēktiesības, sieviešu tiesības, demokrātiju un starptautiskās tiesības, kā arī ņem vērā ka NATO kā aliansei ir tieši tāda pati pieeja, jo kā alianse Suverēnās valstis atbalsta šos principus, kas tika pieņemti Madrides samitā jūnijā.
Attiecībā uz Ukrainu viņš sacīja, ka gan Grieķija, gan Latvija ir pieņēmušas nostāju, kas balstīta uz pilnīgu starptautisko tiesību, teritoriālās integritātes un visu valstu suverenitātes ievērošanu.
“Demokrātija, likuma vara un cilvēktiesību aizsardzība ir Eiropas Savienības un ģimenes, kuras locekļi mēs esam, kodols,” viņš piebilda.
Dendiass sacīja, ka visi pastrādātie kara noziegumi nedrīkst palikt nesodīti, uzsverot Grieķijas lielo jutīgumu, jo īpaši attiecībā uz Mariupoli, kurā dzīvoja vairāk nekā 100 000 grieķu.
Sankciju jautājumā Grieķija un Latvija bija vienisprātis, ka jābūt vienotai frontei, jo valstis, kuras nespēja ieviest sankcijas, piemēram, Turcija, piekāpjas agresīvajai Krievijai. Viņš norādīja, ka lielākās Krievijas investīcijas ārvalstīs bija atomelektrostacija Turcijā.
“Šķiet, ka Krievija un Turcija ir pieņēmušas līdzīgus uzvedības modeļus un ir veicinājušas revizionismu,” sacīja Dendiass, norādot, ka tas ir pretrunā starptautiskajiem likumiem un kārtībai un ES uzskatiem.
Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka sankcijas pret Krieviju ir jāīsteno visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm un nedrīkst būt robi, lai tās apietu. “Mums jāturpina sadarbība, lai sasniegtu šo mērķi,” viņš piebilda.
“Man ir ļoti svarīgi būt šeit, lai atzīmētu simtgadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas [with Greece]Viņš pateicās Grieķijai par tās nostāju pret Baltijas valstīm NATO un NATO austrumu flanga nostiprināšanu.
Viņš teica, ka ir ļoti priecīgs, ka Prāgā starp ES ārlietu ministriem ir panākta vienošanās par nepieciešamību pilnībā pārtraukt atvieglot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem: “Tas ir ļoti svarīgi drošības apsvērumu dēļ, jo mana valsts un citas kaimiņvalstis. Tas skar Krieviju, bet tas arī vēsta Krievijas pilsoņiem, ka kara kontekstā ir morāla atbildība.
Turpinājumā Rinkevikss pateicās Dendiasam par viņa “izcilo” paziņojumu par Mihaila Gorbačova nāvi un uzsvēra nepieciešamību stiprināt divpusējās ekonomiskās attiecības, politisko dialogu un sadarbību aizsardzības jomā.
“Mēs īpaši novērtējam visu, ko Grieķija ir paveikusi, nosūtot ieročus Ukrainai,” viņš atzīmēja, piebilstot, ka Latvija piedalās Frontex kā daļu no ES centieniem palīdzēt Grieķijai. [AMNA]
