Latvijas Satversmes tiesa izsludinājusi noteikumus, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanu un maksāšanu uzņēmējiem, kuri pārkāpj Satversmi.
Tiesa atzina, ka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa kodeksa 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa nav savienojamas ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu. Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesībsargs bija tas, kas vērsās Satversmes tiesā. Viņš ir pavadījis vairākus gadus, saņemot sūdzības no daudziem uzņēmējiem par viņu izmaksu praksi un ieņēmumu aprēķināšanu. Tiesībsargs konstatēja, ka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa pārkāpj Satversmes 105. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.
Šajā konkrētajā sadaļā arī teikts, ka īpašuma tiesības var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā. Atsavināšanu sabiedriskiem mērķiem nedrīkst pieļaut, izņemot izņēmuma gadījumus, pamatojoties uz īpašu likumu un apmaiņā pret taisnīgu atlīdzību.
Kā iepriekš skaidroja Tiesībsargs, no 2018. gada 1. janvāra – pirms nodokļu reformas – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā bija noteikts princips, ka uzņēmējiem, kuri maksā ienākuma nodokli, nodoklis ir jāmaksā no ienākuma jeb peļņas, ko veido ienākumi un starpība no ienākuma nodokļa. visas ekspluatācijas izmaksas.
2018.gada 1.janvārī šī prakse tika mainīta līdz ar likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta 3.1 un 61.daļu. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmēju izmaksas ir vienādas vai lielākas par gūtajiem ienākumiem, ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Uzņēmējiem šobrīd saskaņā ar likumu noteikts pienākums maksāt IIN arī tad, ja viņi nespēj strādāt ar peļņu.
Pēc tiesībsarga Jura Jansona teiktā – pārbaužu laikā noskaidrojies, ka vienīgais iemesls šādu noteikumu izveidei bijusi politiska vienošanās, kuras rezultātā uzņēmēji spiesti samierināties ar lielāku nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot ienākumu samazinājuma segšanu valstī. budžetu, kas parādījās citu nodokļu reformas mērķu īstenošanas rezultātā.
“Uzskatu, ka politiskā vienošanās ar nolūku kompensēt citu nodokļu reformas radītos ieņēmumu zaudējumus ir nepietiekama un nav objektīva pamatojuma šāda nodokļu sloga veidošanai. Tātad secināts, ka likumdevējs ir nesamērīgi ierobežojis IIN maksājošo uzņēmēju pašu kapitālu,” sacīja Jansons.
Ņemot vērā to, ka likumdevējs nereaģēja uz tiesībsarga aicinājumu labot likumu, tika nolemts vērsties Satversmes tiesā.
