Filma “Latvijas neatkarības poļu varone” nominēta Oskaram – Pirmās ziņas

Latviešu režisores Ilses Kungas Miljeli “Mana brīvība” pēta Padomju Savienības sabrukumu un aktīvistes Itas Kozakevičas lomu poļu organizēšanā Latvijā, lai atbalstītu valsts neatkarību un piedalītos tās cīņā par brīvību. .
Preses materiāli

Filma par poļu aktīvistu, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, ir izvēlēta kā Latvijas ieguldījums 2024. gada Kinoakadēmijas balvai.

Ilzes Kungas-Melgailes “Mana brīvība” pēta Padomju Savienības sabrukumu un aktīvistes Itas Kozakevičas lomu Latvijas poļu kopienas organizēšanā valsts neatkarības atbalstam.

Režisore Kunga Melgili sacīja: “Tā ir filma par spēcīgu sievieti un problēmām, kas sabiedrībā pastāv arī šodien.

Filmā, kas tiek dēvēta par vēsturisku dokumentālo filmu, galvenajā lomā ir latviešu aktrise Ērika Iglija-Gravelli, tajā piedalās arī poļu skolas skolēni un aktīvi kluba “Bolognese” dalībnieki.Preses materiāli

“Es redzēju viņas tēlā visas tēmas, par kurām vēlējos runāt: par stiprām sievietēm, par sabiedrības problēmām. Dažas no tām pastāv līdz mūsdienām: Latvijā ir krievvalodīgie un latvieši… un mēs nekādi nevaram šīs attiecības regulēt.

Lai gan Polijā viņa nav plaši atpazīstama, Ita Kozakeviča Latvijā tiek pieminēta ar pieminekli un viņai par godu nosauktu ielu.

Kozakevičs dzimis 1955. gadā Rīgā latviešu izcelsmes mātes un poļu tēva ģimenē, nodibinājis Latvijas Poļu savienību, lai cīnītos par savām tiesībām Baltijas Republikā, bijis Latvijas Augstākās padomes deputāts.

Kozakevičs dzimis 1955. gadā Rīgā latviešu izcelsmes mātes un poļu tēva ģimenē, nodibinājis Latvijas Poļu savienību, lai cīnītos par savām tiesībām Baltijas Republikā, bijis Latvijas Augstākās padomes deputāts.Iedarbināt Villiju

Pateicoties viņas rīcībai, poļi bija pirmā mazākumtautību grupa, kas vēsturiskajā 1990. gada 4. maija balsojumā atbalstīja valsts cīņas par brīvību par Latvijas neatkarību.

Viņai bija izšķiroša loma vēlēšanās un vēlāk viņai tika piešķirta balva “Sieviete Latvijai” kā pirmā un vienīgā sieviete Latvijas neatkarīgās valsts vēsturē.

Pēc nāves 1990. gadā 35 gadu vecumā, noslīkstot Tirēnu jūrā, 2001. gadā viņa pēcnāves tika apbalvota ar Polijas Republikas ordeņa “Par nopelniem” Komandiera krustu ar zvaigzni.

Polijas vēstniece Rīgā Monika Mihališina Polijas Radio 3 sacīja: «Filma ir par brīnišķīgu sievieti, brīnišķīgu varoni, kura daudz darīja poļu labā Latvijā.Andrejs Ribčinskis/PAP

“Es domāju, ka šī trauma ietekmēja manu filmu,” sacīja Kunga Milgili, kurš sāka filmēt 2022. gada janvārī, tikai dažas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā mēnesi vēlāk.

“Es pievienoju dažus spēcīgākus akcentus […] Idejas, kas tajā laikā vadīja Kozakeviču, kļuva skaidrākas.

Filmā, kas tiek dēvēta par vēsturisku dokumentālo filmu, galvenajā lomā ir latviešu aktrise Ērika Iglija-Gravelli, tajā piedalās arī poļu skolas skolēni un aktīvi kluba “Bolognese” dalībnieki.

Polijas vēstniece Rīgā Monika Mihališina Polijas Radio 3 sacīja: “Filma ir par brīnišķīgu sievieti, brīnišķīgu varoni, kura daudz darīja poļu labā Latvijā.”

READ  Rekordzema zemā aktivitāte Latvijas pašvaldību vēlēšanās / raksts

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top