Pašvaldību vēlēšanas, kas notika lielākajā Latvijas daļā, izņemot galvaspilsētu Rīgu, nespēja motivēt lielu skaitu cilvēku balsot.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, ko Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskoja vēlēšanu iecirkņa noslēgumā 5. jūnijā, vēlētāju aktivitāte bija niecīga 34,09 procentu apmērā: zemākā visās valsts vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas pirms vairāk nekā 30 gadiem. Tomēr vēl ir jāsaskaita dažas balsis, un to skaits ir vismaz lielāks nekā vienaldzīgākajiem 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Lai gan 30,12% no balsstiesīgajiem izvēlējās izmantot savas demokrātiskās tiesības, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas ieguva 33,51%, ir līdzīgas.
Papildinot sestdienas vēlēšanu aktivitāti, aptuveni 12% balsu jau bija nodoti priekšlaicīgā balsošanā pirms sestdienas galvenās vēlēšanu dienas sākuma, pievienojot tikai 22%.
No 964 339 balsstiesīgajiem vēlētājiem aptuveni 327 774 izvēlējās to darīt.
Bauskas reģionā valsts dienvidos bija tikai 27% vēlētāju. Visvairāk entuziasma pilnu vēlētāju ir Bareilly rajons Dienvidaustrumos vēlētāju aktivitāte ir 45%.
Vēlētāju aktivitāte pagājušā gada Rīgas mēra vēlēšanās bija pat zemāka par 40 procentiem.
Pašvaldību vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīna Birzecza preses konferencē atzīmēja, ka diemžēl šīs pašvaldību vēlēšanas vēsturē ieies kā līdz šim viszemākās vēlētāju aktivitātes.
“Vēlētāju aktivitātes samazināšanās ir satraucoša. Mums vajadzētu uzklausīt politologus un domāt par to, kāpēc cilvēki nevēlas iet uz vēlēšanām,” sacīja Berzenča.
Sākotnējie rezultāti jāpaziņo svētdien, 6. jūnijā.
Atlasiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
