Saeimas Saeima nesen pieņēma tiesību aktus, kas paātrinās procesu un piešķirs plānotajam mācību laukumam nacionālo interešu objekta statusu.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hannu Pevkurs (Reformācija) sacīja AK, ka viņš uzskata, ka apmācības laukums Siljā nesamazinās vajadzību pēc plānotās Norsepalo mācību zonas paplašināšanas Igaunijas dienvidos.
Darbi pie Celigas objekta vēl ir sākumstadijā, sākot ar mežizstrādi biezi mežainajā teritorijā.
Sīlija ir reģions, kas vēsturiski pazīstams ar nosaukumu Silonia, kas atrodas aptuveni 100 km uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Rīgas.
AK ziņoja, ka nesenie likumdošanas un izpildvaras lēmumi nozīmēja, ka tagad būtu jānovērš jebkādi juridiski šķēršļi rīcībai.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons AK pastāstīja, ka: “Šobrīd ir uzsākts pirmais infrastruktūras projektēšanas līmenis – šautuvju, poligonu un citu būtisku teritorijas aspektu izveide.
“Jāizbūvē arī lauka nometņu laukumi, savukārt jārada citi mobilie risinājumi, lai vienības varētu sākt izmantot poligonu. Iespējams, ka nākamgad sasniegsim būvniecības fāzi,” turpināja Garisons.
Pašreizējais Ādažu poligons pie Rīgas, kur trenējās arī igauņi, ir sasniedzis savu kapacitāti, un tajā pašā laikā Latvijā tiek izvietots arvien vairāk militārpersonu no citām NATO valstīm.
Pagājušajā nedēļā Viļņas samitā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja, ka viņa valsts līdz 2026. gadam dubultos savu klātbūtni Latvijā, kas jau tā ir lielākā aizjūras misija, līdz brigādes lielumam, savukārt Itālija arī palielina savu ieguldījumu.
Kanāda vada NATO pastiprinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupu, kas bāzējas Adahē, savukārt apmēram desmit citas NATO valstis regulāri nodrošina arī personālu un aprīkojumu.
Arī Latvijas bruņoto spēku apjoms palielinās pēc tam, kad valstī nesen tika atjaunota iesaukšana.
Tas viss liecina par steidzamu vajadzību pēc jaunas vietas un apmācības laukuma, ziņoja AK.
Plānotā mācību teritorija Cīlijā ir 25 600 hektāru, kas ir nedaudz mazāka par savulaik paplašināto Norčepalo, taču pietiekama, lai nākotnē uz vietas veiktu liela mēroga pretgaisa aizsardzības mācības.
Mācību laukums atrodas pierobežas zonā starp divām lielākajām pašvaldībām – Iskraukli un Jēkabelu, savukārt, kā minēts, NATO sabiedrotā Lietuva arī ir ļoti tuvu – robeža ir aptuveni 50 km uz dienvidiem (skat. karti zemāk).
Rezultātā Lietuvas deputāti pauda interesi par to, vai un cik lielā mērā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts varētu rēķināties ar plānoto poligonu, lai gan katrā ziņā trim Baltijas valstīm joprojām ir nepieciešami savi poligoni, nepieciešamības gadījumā tos arī izbūvējot. .
Rezultātā Latvija teritoriju galvenokārt veidoja, ņemot vērā savas vajadzības.
Ministrs Pevkors, pirmdien viesojoties Latvijā, AK sacīja: “Sīlija noteikti nevar aizstāt Norcipalo. Viens faktors ir tā attālums no mums – galu galā tas atrodas Latvijas dienvidos. Tāpat no loģistikas viedokļa katru šaušanu nebūtu iespējams veikt. tur ir operācijas, apmācība un, pats galvenais, manevri.”
Garizons turpināja: “Latviešiem jau ir liela pieredze treniņu laukumu iekārtošanā.
“Kopš 2015. gada kopā esam izbūvējuši četras mācību laukumus. Ādažu kompleksu šajā laika posmā paplašinājām no 8000 hektāru līdz 14 000 hektāru, savukārt šajā procesā mums bija nepieciešams pārņemt arī privātīpašumā esošu zemi. Tātad mums ir daudz naudas, Garizons teica.pieredze šajā jomā.
“Latvijā ir ļoti maz iedzīvotāju,” piebilda Hanno Pevkors.
“Tas dod iespēju šajā valstī atrast 26 000 hektāru zemes, kurai nav privātīpašnieku, bet tā pieder Valsts mežsaimniecības komisijai. Tas noteikti atvieglo,” ministrs turpināja, iespējams, atgādinot par notikušo. pēc Apsveriet situāciju ar Norcipalo paplašinājumu un nepieciešamību pēc piespiedu iegādes vairāk nekā 20 mājām plānotajā teritorijā.
AKP ziņo, ka Sēlija varētu būt gatava lietošanai nākamgad.
—
Sekojiet ERR ziņām Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
avots:
“Aktuālā kamera”, reportieris Ragnars Kunds.
