Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina: pēc piecu ceturkšņu pastāvīga krituma reālās algas – tās, kuras ietekmē inflācija, nevis tikai skaitliskā izteiksmē – 2023. gada otrajā ceturksnī beidzot uzrāda pieauguma pazīmes.
Tomēr izmērītais pieaugums bija drīzāk nomināls – 0,1%. Tomēr ekonomisti uzsver, ka dinamika strauji uzlabojas.
Reālās algas aprīlī samazinājās par 4,7%. Taču jūnijā tas pieauga par 3,9%. Turklāt vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī pieauga par 163 eiro jeb 12%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu. Vienlaikus eksperti atgādina par tautsaimniecības un IKP lejupslīdi.
***
Bankas Luminor ekonomiste Beatrise Strautiha nešaubās, ka reālo algu pieaugums turpināsies. Viņš arī uzskata, ka nepieciešams atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, ka labklājība un IKP ir “divas dažādas lietas”.
Eksperts raksta:
“Cenu līmenis kopš marta nav īpaši mainījies. Tas turpināsies arī atlikušajos mēnešos un nākamgad. Algas turpinās pieaugt, neskatoties uz vājajiem IKP rādītājiem, jo darba tirgus bilance ir labvēlīga algotajiem. Gada beigās reālo algu pieaugums dažos mēnešos var sasniegt 10%.
IKP nav tas pats, kas greznība. Pērn reālais IKP pieauga salīdzinoši strauji (+2,8%), bet pirktspēja saruka. Reālā darba samaksa samazinājās par 8,7%. Šogad IKP un reālo algu kāpums būs ļoti neliels. Faktiskās algu izmaiņas nākamgad varētu būt precīzs 2022. gada kļūdas labojums – līdzīgs skaitlis ar pretēju zīmi aptuveni 8%.
Augustā publicētie patērētāju noskaņojuma aptauju rādītāji liecina, ka sabiedrība ir pamanījusi izmaiņas sociālās labklājības līkņu virzienā. Privātās finanšu situācijas prognoze ir labākā kopš 2022. gada februāra un ir tuvu neitrālai atzīmei (-1,9 punkti). Štata ekonomikas perspektīvas ir labākās kopš 2021. gada oktobra.
Uzlabojums kopš 2022. gada novembra ir ļoti iespaidīgs – no -55,0 līdz -17,7 punktiem. Vēsturiskais vidējais ir -10,1 punkts. Tautas balsojums par gaidāmajām cenu izmaiņām bija visoptimistiskākais kopš maija, bet mazāk – pat kopš 2020. gada novembra. Bažas par darbavietu zaudēšanu
Tas ir zemākais pēdējā pusotra gada laikā.
Kopumā darba samaksas pieauguma temps ir diezgan vienmērīgs, lielajās nozarēs – tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, valsts pārvaldē, profesionālajos pakalpojumos, izglītībā – 10-15% robežās. Algu pieauguma tempi starp reģioniem īpaši neatšķiras. Biregā algas aug straujāk (+14,9%), iespējams, tāpēc, ka uz turieni pārcēlušies ražošanas un eksporta pakalpojumi. Līdz ar to šī teritorija arvien vairāk kļūst par salīdzinoši zemu apmaksātu vietējo pakalpojumu rajonu.
Algu pieaugums ir iepriecinošākais rādītājs kopējā pelēkajā šā gada galveno rādītāju attēlā, pārsniedzot līdz šim optimistiskākās prognozes. Vairs nav daudz šaubu, ka algu pieaugums šogad kopumā būs divciparu skaitlis.
Nākamgad algu pieaugumam vajadzētu kļūt lēnākam – daļēji tāpēc, ka nebūs iespējamas kompensācijas par dzīves dārdzības pieaugumu; Daļēji tas ir tāpēc, ka darba tirgus nav pilnībā imūns pret traucējumiem preču eksporta nozarēs, jo bezdarba samazināšanās ir apstājusies.
Strautishs piebilst, ka inflācijas kāpums nav paglābis Latvijas uzņēmumus no strauji augošām algām. Taču ir nepareizi, ka uzņēmumi sūdzas par dzīvi tik un tā, jo darba tirgus ir ekonomikas “lēnākā” daļa – algu saņēmēji tikai sāk atgūt pagājušajā gadā zaudēto. “Īstā dzīve viņiem sāksies garajos ziemas vakaros,” saka ekonomists Luminors.
***
SEB ekonomists Dainis Gašpuitis piedāvā sausāku ieskatu algu kāpuma datos:
“Otrajā ceturksnī turpinājās inflācijas izraisīts algu pieaugums, lai gan daudzas tautsaimniecības nozares sāka kļūt lēnākas. Nepārtraukts algu kāpums 1. pusgadā bija ļoti straujš. To veicināja gan lielāka aktivitāte darba tirgū, gan strādnieku spiediens kompensēt dažādu izdevumu pieaugumu, savukārt peļņas rādītāji ļāva palielināt algu.
Inerce turpmākajos ceturkšņos saglabās augstu izaugsmes tempu.
Bet tad tas samazināsies. Inflācija samazinās, un pirktspējas atjaunošanās trešajā ceturksnī būs pārliecinošāka. Tas nenotiks vienādi un uzreiz visiem – īpaši tiem, kas ir ārpus darba tirgus. Šāda tendence mazinātu spiedienu uz darba devējiem, īpaši nozarēs, kas atrodas stagnācijas vai lejupslīdes stāvoklī.
2. pusgadā bezdarba līmenis nedaudz paaugstināsies, kam arī vajadzētu palēnināt algu pieaugumu. Lai gan ir skaidrs, ka katrs darba ņēmējs vēlas saņemt lielāku atalgojumu, taču, kamēr ekonomika ir iestrēgusi, darba devēji joprojām koncentrēsies uz izmaksu kontroli, lai saglabātu konkurētspēju. Tajos uzņēmumos vai nozarēs, kurās iepriekšējais algu pieaugums izrādījies pārāk straujš, var būt nepieciešami efektīvāki uzlabošanas pasākumi.
Lasi arī: Uzņēmējs vēršas pie prokurora, sūdzoties par iespējamu krāpšanu no Sadeles tīkls un SPRK
