Februārī inflācija eirozonā samazinājās mazāk, nekā gaidīts, un tas ir pēdējais reģions, kas palielināja cerības uz likmju paaugstināšanu, turpinoties cenu kāpumam.
Patēriņa cenu pieaugums gada laikā līdz februārim samazinājās tikai nedaudz līdz 8,5 procentiem, salīdzinot ar 8,6 procentiem janvārī, liecina Eiropas Savienības statistikas aģentūra. Viņš teica Ceturtdien, salīdzinot ar prognozēm par 8,2 procentiem. Kamēr enerģijas cenu inflācija ir palēninājusies, pakalpojumu, preču un pārtikas cenu pieauguma temps ir paātrinājies.
Šie skaitļi pastiprinās abās Atlantijas okeāna pusēs pieaugošo pārliecību, ka inflācija pārāk ilgi saglabāsies neērti augsta, palielinot algu cenu svārstību risku gan ASV, gan eirozonā.
Pēdējā mēneša laikā finanšu tirgi procentu likmes ir noteikušas augstākas pēc tam, kad janvārī ASV paaugstinājās Fed vēlamais inflācijas rādītājs un ASV, Apvienotajā Karalistē un atsevišķās eirozonas valstīs tika publicēti spēcīgi algu dati.
Analītiķi norādīja, ka jaunie eirozonas dati liecina, ka atlikušajā gada daļā inflācija, visticamāk, samazināsies lēnāk, nekā tika gaidīts iepriekš, un ka Eiropas Centrālā banka turpinās paaugstināt procentu likmes pat pēc 16. martā gaidāmā 0,5 procentu punktu kāpuma.
“Mēs domājam, ka ECB vanagi izmantos šodienas datus, lai pieprasītu, lai banka otrajā ceturksnī pagarinātu likmju paaugstināšanas sēriju par 50 bāzes punktiem,” sacīja Melānija Debono, pētījumu grupas Pantheon Macroeconomics ekonomiste.
Viņa ierosināja, ka šos argumentus varētu pastiprināt datus Ceturtdien publicētais ziņojums arī parādīja eirozonas darba tirgus noturību – bezdarba līmenis saglabājās 6,7% līmenī – un jaunu eirozonas rekordaugstu pamatinflācijas līmeni.
Pamatinflācija, ko centrālo baņķieri rūpīgi vēro, jo tajā nav iekļautas enerģijas un pārtikas cenas, lai sniegtu skaidrāku priekšstatu par pamatā esošo spiedienu, pieauga līdz 5,6 procentiem, salīdzinot ar 5,3 procentiem iepriekšējā mēnesī.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda pirms ceturtdienas skaitļu publiskošanas sacīja, ka, lai gan inflācija, visticamāk, februārī bija “nedaudz pieaugusi”, martā tā varētu kristies “daudz vairāk” gada salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. salīdzinājumi.. Ar enerģijas cenu pieaugumu pagājušajā gadā.
Pēc ātrām aplēsēm eirozonas valdību aizņēmumu izmaksas samazinājās, kas liecina, ka daži investori februārī gaidīja augstākus inflācijas rādītājus. Aizņēmumu izmaksas uz diviem gadiem Vācijā nedaudz samazinājās līdz 3,18 procentiem, taču saglabājās par vairāk nekā 50 procentiem augstākas nekā decembrī.
Lagarda ceturtdien Spānijas televīzijas kanālam Antena 3 sacīja, ka augstākas pārtikas cenas novērsīs inflācijas taisnu samazināšanos un ka pēc šī mēneša var būt nepieciešams lielāks cenu kāpums.
Eiropas Centrālā banka kopš pagājušās vasaras ir paaugstinājusi procentu likmes par 3 procentpunktiem. Finanšu tirgos tiek noteiktas bankas noguldījumu likmes lēciens līdz 4 procentiem vēlāk šogad, salīdzinot ar 2,5 procentiem. Tas pārsniegtu 2001. gada maksimumu, proti, 3,75 procenti, kad Eiropas Centrālā banka vēl mēģināja atbalstīt jaunieviestā eiro vērtību.
Kad Eiropas Centrālā banka februāra sākumā nolēma turpināt procentu likmju paaugstināšanu, tās padomes locekļi vienojās, ka ir “pāragri pasludināt uzvaru” cīņā par inflācijas ierobežošanu, liecina ceturtdien publicētie sanāksmes protokoli.
Gada inflācija ir pieaugusi pusē valstu, kas veido 20 vienotās valūtas zonas valstu, un cenu pieaugums svārstās no vairāk nekā 20 procentiem Latvijā līdz nedaudz mazāk nekā 5 procentiem Luksemburgā. Augstāka inflācija bija Vācijā, Francijā un Spānijā.
Eirozonas pārtikas, alkohola un tabakas cenas februārī pieauga par 15 procentiem, kas ir straujākais rekords. Enerģijas cenu kāpums palēninājās līdz 13,7 procentiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada jūnija.
