Latvijas valdība norāda, ka tā izskata iespējas izmantot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus virknē lielu ceļu infrastruktūras projektu.
Tas notika pēc veiksmīgā 250 miljonu eiro vērtā Ķekavas PPP projekta uzsākšanas, kas lielā mērā bija iespējams, pateicoties Eiropas investīciju banku un Skandināvijas Investīciju bankas ieguldījumiem.
Šonedēļ Latvijas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvelis Ašeradins apmeklēja vietu, kur norisinās valstī pirmā publiskās un privātās partnerības infrastruktūras projekta apvedceļa būvniecība.
Šis solis varētu liecināt par prioritāšu maiņu valdībai, kas pēdējā laikā lielu uzmanību pievērsusi Rail Baltica tīkla attīstībai.
Pēc objekta apmeklējuma Ašeradens sacīja, ka Ķekavas projekts ir “labs piemērs”, jo tas liecina par “pārskatāmu procesu, labu pārvaldību un augstiem kvalitātes standartiem, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar nepieciešamo infrastruktūru”.
Durvis ir atvērtas vairākiem projektiem
Vitenbergs sacīja, ka, viņaprāt, publiskā un privātā sektora partnerība ir “pierādīta” projektā, ko īsteno privātā kompānija Ķekavas ABT AS, kas arī 20 gadus uzturēs ceļu.
“Tagad,” viņš teica, “var uzskatīt, ka Bauska iet tālāk par šo modeli. Cilvēki to ir gaidījuši ļoti ilgi.”
Saskaņā ar Latvijas Valsts ceļiem esošā Bauskas (A7) autoceļa, kas savieno Rīgu un Ķikava, kravu pārvadājumu apjomi līdz trīs reizēm pārsniedz atļauto.
Bauskas apvedceļa izsoles datums vēl nav noteikts.
