Atveriet Editor’s Digest bez maksas
Rula Khalaf, Financial Times redaktore, šajā iknedēļas biļetenā atlasa savus iecienītākos stāstus.
Džo Baidens saka, ka Bendžaminam Netanjahu ir jāmaina kurss, brīdinot, ka Izraēlas “neizvēlīgā bombardēšana” Gazā draud atstāt valsti izolētu.
Skarbākajā kritikā pret Izraēlas premjerministra vadīto galēji labējo koalīciju, kopš ebreju valsts sāka militāro ofensīvu, reaģējot uz Hamas uzbrukumu 7.oktobrī, ASV prezidents sacīja, ka Izraēla “sāka zaudēt…” . . Atbalsts visā pasaulē.
Runājot ar ziedotājiem politiskās līdzekļu vākšanas pasākumā, Baidens Netanjahu koalīciju raksturoja kā “konservatīvāko valdību Izraēlas vēsturē…”. . .[that]Viņš nevēlas divu valstu risinājumu.
“Es domāju, ka viņam ir jāmainās, un šī valdība, šī valdība Izraēlā, viņam apgrūtina pārvietošanos,” sacīja Baidens.
Līdz šim Baidens lielā mērā ir pretojies sabiedrības spiedienam uz Netanjahu, pat ja ASV amatpersonas saka, ka viņiem bijušas sarežģītas sarunas privāti. ASV prezidents publiski ir bijis spēcīgs Izraēlas atbalstītājs visas savas politiskās karjeras laikā, tostarp tās pašreizējos kara centienos.
Kāda ASV amatpersona sacīja, ka Baidena izteikumi nebija daļa no Baltā nama saskaņotā mēģinājuma izdarīt spiedienu uz Netanjahu, bet gan bija “nepiemēroti” un “nejauši”.
Vēlāk otrdien kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Baltajā namā Baidens sacīja, ka ir “izraēliešiem skaidri pateicis, un viņi to apzinās…”. . . Nevainīgo palestīniešu drošība joprojām ir nopietna problēma.
ASV prezidents piebilda, ka Izraēlas darbībām “jābūt saskanīgām ar centieniem darīt visu iespējamo, lai novērstu nevainīgu palestīniešu civiliedzīvotāju nodarīšanu, nogalināšanu, nogalināšanu, pazušanu utt.”.
Baidens sacīja, ka nevar pārbaudīt “galvojumus”, ka Gazas tuneļos nav ķīlnieku, kurus Izraēla varētu appludināt savu militāro operāciju laikā. Viņš sacīja: “Lai gan es zinu, ka katra civiliedzīvotāju nogalināšana ir absolūta traģēdija, Izraēla ir paziņojusi par nodomu saskaņot savus vārdus un nodomus ar darbībām.” — Tieši par to es šodien runāju.
ASV pagājušajā nedēļā uzlika veto plaši atbalstītajai ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas aicināja nekavējoties pārtraukt uguni humānu apsvērumu dēļ, pret kuru Izraēla stingri iebilda.
Baidena palīgi, tostarp viceprezidente Kamala Herisa, aizsardzības ministrs Loids Ostins un valsts sekretārs Antonijs Blinkens, ir kritizējuši Izraēlu un tās pieeju tās militārajiem centieniem Gazā. Gazas joslā bojāgājušo skaits pārsniedzis 18 000 cilvēku, ziņo palestīniešu amatpersonas.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans šonedēļ dodas uz Izraēlu, lai gūtu labāku priekšstatu par ebreju valsts kara plāniem un laiku. Baidens sacīja, ka Ostins dosies arī uz Tuvajiem Austrumiem, lai apspriestu “starptautiskos centienus aizsargāt brīvu tirdzniecības plūsmu caur Sarkano jūru”. ASV amatpersonas sagaida, ka kaujas sasniegs jaunu posmu līdz janvārim.
Baidena administrācija arī strādā pie plāniem attiecībā uz pēckara Gazas joslu. Rietumu un arābu diplomāti privāti saka, ka būs praktiski neiespējami panākt jebkāda veida divu valstu risinājumu, kamēr Netanjahu paliks pie varas.
Netanjahu jau iepriekš ir aģitējis ar solījumu novērst Palestīnas valsts izveidi un pēdējās dienās asi kritizējis Oslo vienošanos, 90.gadu vienošanās, kuru rezultātā tika izveidota Palestīnas pašpārvalde.
Agrāk otrdien Netanjahu atzina, ka viņa valdībai un Baidena administrācijai nav vienprātības par to, kā pārvaldīt Gazas joslu pēc tam, kad Izraēlas karš ar Hamas beigsies, taču pauda cerību, ka viņi tomēr spēs panākt vienošanos.
Amerikas Savienotās Valstis cenšas panākt, lai Palestīnas pašpārvalde, kas pārvaldīja Gazu, līdz Hamas to gāza 2007. gadā, un joprojām īsteno ierobežotu pašpārvaldi daļās okupētā Rietumkrasta, ieņem nozīmīgu lomu Gazas pārvaldībā pēc kara.
Tomēr Netanjahu vairākkārt ir izteicies, ka iebilstu pret palestīniešu pašpārvaldes atgriešanos Gazā, un otrdien atkārtoja šo nostāju. Viņš teica paziņojumā: “Gaza nebūs ne Hamastana, ne Fatehistāna,” atsaucoties uz palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa vadīto kustību Fatah.
Jā, pastāv domstarpības par “dienu pēc Hamas”, un es ceru, ka arī šeit mēs panāksim vienošanos.
Netanjahu, kurš Izraēlas politikā ir bijis ievērojams 15 gadus, pagājušajā gadā atgriezās pie varas pēc neilga opozīcijas perioda, izveidojot koalīciju ar reliģiskajām un reliģiskajām cionistu partijām.
Viņa kabinetā ir nacionālās drošības ministrs Itamars Ben Gvirs, kurš 2007. gadā tika notiesāts par kūdīšanu pret arābiem, un Bezalels Smotrihs, vēl viens ultranacionālistu kolonists, kuru viņš iecēla par finanšu ministru.
ASV arī Izraēlai ir skaidri norādījušas, ka nevēlas redzēt ebreju valsts okupāciju Gazas joslā. Netanjahu sacīja, ka sagaida, ka Izraēla tur būs uz nenoteiktu laiku, un izslēdza iespēju, ka pēc kara, kas izcēlās Hamas uzbrukumos, kuros gāja bojā 1200 cilvēku, starptautiski spēki varētu piedalīties drošībā, norāda Izraēlas amatpersonas.
“Es domāju, ka Izraēla būs atbildīga par drošību uz nenoteiktu laiku,” pagājušajā mēnesī telekanālam ABC News sacīja Netanjahu. “Mēs esam redzējuši, kas notiek, ja mums nav šīs… drošības atbildības, tas, kas mums ir, ir Hamas terorisma uzliesmojums tādā apjomā, kādu nevaram iedomāties.”
