Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans uzstājas preses konferencē Baltajā namā Vašingtonā 14. februārī.
Marks Šifelbeins/AP
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Marks Šifelbeins/AP
Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans uzstājas preses konferencē Baltajā namā Vašingtonā 14. februārī.
Marks Šifelbeins/AP
Pārstāvji no ASV, Izraēlas un vairākām citām Tuvo Austrumu valstīm ir panākuši “izpratni” par iespējamās vienošanās par pamiera nosacījumiem Gazā, lai gan nav skaidrs, vai līgumu parakstīs arī Hamas.
Tā sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, kurš svētdienas rītā sniedza komentārus telekanālam CNN. Savienības stāvoklis.
Salivans sacīja: “Tā ir taisnība, ka Izraēlas, ASV, Ēģiptes un Kataras pārstāvji tikās Parīzē un panāca vienošanos starp četrām valstīm par ķīlnieku darījuma pamata veidu par pagaidu pamieru.” Viņš teica.
Viņš piebilda: “Starp Kataru un Ēģipti vajadzētu būt netiešām diskusijām ar Hamas, jo tām galu galā būs jāvienojas par ķīlnieku atbrīvošanu.”
Ēģiptes amatpersonas, kas zināja par atsevišķām sarunām, kurās bija iesaistītas Hamas Kairā, iepriekš paziņoja NPR, ka palestīniešu bruņotā kustība ir piekritusi vairākiem nosacījumiem, tostarp atsaucot prasību par tūlītēju pamieru un uzstājot uz Izraēlas izvešanu no Gazas. Hamas ir arī samazinājusi palestīniešu ieslodzīto skaitu, kurus tā vēlas, lai Izraēla atbrīvotu apmaiņā pret dažu atlikušo Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu, paziņoja amatpersonas.
Ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, kopš Hamas kaujinieki šķērsoja Izraēlu un veica plaša mēroga uzbrukumu, kurā gāja bojā aptuveni 1200 cilvēku. Izraēla saka, ka Hamas turpina turēt aptuveni 130 ķīlniekus, kas tika sagrauti 7.oktobra uzbrukuma laikā Gazā, un ka vismaz 31 no viņiem ir gājis bojā.
Izraēla iebruka Gazā vairākas dienas vēlāk militārā kampaņā, kas joprojām turpinās. Saskaņā ar Gazas sektora Veselības ministrijas datiem Izraēlas uzbrukumā nogalināti vairāk nekā 29 000 palestīniešu.
Salivans sacīja, ka cer, ka visas puses varētu panākt “stingru un galīgu vienošanos šajā jautājumā” kaut kad “tuvākajās dienās”.
Baidena administrācija turpina koncentrēties uz Krievijas draudiem
Salivans arī spieda Kongresu apstiprināt papildu militāro finansējumu Ukrainai — palīdzību, ko arvien vairāk republikāņu saka, ka viņi tagad sniedz. iebilst Došana nomocītajai tautai.
Ukraina tikko apritēja divi drūmi gadi kopš kara ar Krieviju.
Senāts nesen pieņēma ārvalstu palīdzības paketi, kurā iekļauta palīdzība Ukrainai 61 miljarda dolāru apmērā, un Salivans saka, ka tagad Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona ziņā ir likt par pasākumu balsot savā palātā.
“Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad viens cilvēks var mainīt vēstures gaitu,” sacīja Salivans Pastāsti ABC šonedēļ.
“Tas notika pārliecinoši, pamatojoties uz abām pusēm [in the Senate]”Ja būtu balsojums “par” vai “pret”, tas Parlamentā tiktu pieņemts pārliecinoši,” sacīja Salivans. “Tātad tas ir atkarīgs no viena cilvēka: spīkera Džonsona. Vai viņš noliks rēķinu uz grīdas?”
Džonsons iepriekš nebija apņēmies ierosināt šo pasākumu parlamentā balsošanai, taču Salivans sacīja, ka spīkers viņam sacīja, ka vēlas iegūt finansējumu Ukrainai un cenšas atrast veidu, kā to izdarīt.
Salivanam svētdien arī tika jautāts, vai ir kādi pierādījumi tam, ka Krievija mēģina iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, kā tas iepriekš tika darīts 2016. un 2020. gada vēlēšanās.
“Es šodien nevaru runāt par pierādījumiem, bet varu jums pateikt, protams, ka pastāv bažas,” sacīja nacionālās drošības padomnieks. Pastāsti nbc Iepazīstieties ar presi.
“Tas nav par politiku. Tas ir par nacionālo drošību. Tas ir par svešu valsti, ārvalstu pretinieku, kas cenšas manipulēt ar politiku un demokrātiju Amerikas Savienotajās Valstīs,” viņš teica.
