jaunoTagad varat klausīties Fox News rakstus!
Dienvidāfrika Ceturtdien prezidents Kirils Ramafosa provokācijā vainoja NATO Krievija Viņas kaimiņa iebrukumā Ukraina.
Ceturtdien, uzstājoties parlamentā, Ramafosa sacīja, ka no kara, kas šobrīd ieiet ceturtajā nedēļā, būtu bijis iespējams izvairīties, ja NATO nebūtu paplašinājusies uz austrumiem.
“No kara varēja izvairīties, ja NATO gadu gaitā būtu ņēmusi vērā savu līderu un amatpersonu brīdinājumus, ka tās paplašināšanās austrumu virzienā izraisīs lielāku, nevis mazāku nestabilitāti reģionā,” sacīja Ramafosa.
Krievija iebrūk Ukrainā: tiešraides atjauninājumi
Viņš rūpīgi paskaidroja, ka Dienvidāfrika “nevar pieļaut spēka lietošanu un starptautisko tiesību pārkāpumus”.
Dienvidāfrikas prezidents atteicās nosodīt Krieviju, sakot, ka viņam lūgts būt par starpnieku Krievijas un Ukrainas konfliktā, taču neprecizēja, kas ar viņu sazinājies.
DATNE: šajā faila fotoattēlā ceturtdien, 2020. gada 13. februārī, Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa Keiptaunā, Dienvidāfrikā saka uzrunu par valsti.
(Sumaya Hesham/Pool Photo, izmantojot AP)
“Ir tie, kas uzstāj uz ļoti naidīgu nostāju pret Krieviju. Pieeja, ko mēs izmantosim (tā vietā), ir… uzstāt uz dialoga nepieciešamību,” viņš sacīja, piebilstot: “Kliedziens un kliegšana nenovedīs pie izbeigt šo konfliktu.”
Krievija apdraud Bosniju un Hercegovinu pēc tās dalības NATO
Ramafosa sacīja, ka nevēlas nostāties vienā pusē, jo tas kaitētu viņa valsts kā potenciālā starpnieka lomai. Viņš norādīja, ka Dienvidāfrika spēlē līdzīgu lomu konfliktā starp Ziemeļīriju un bijušo Somijas prezidentu Martti Ahtisaari. Dienvidāfrika bija viena no 35 valstīm, kas atturējās no balsojuma par Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Baltkrievija pievienojās balsojumam pret Baltkrievijas rezolūciju, kas nodrošina tramplīnu Krievijas militārajiem spēkiem, Ziemeļkorejai, Eritrejai un Sīrijai. ASV un 140 citas valstis balsoja par rezolūcijas pieņemšanu.
Kartē redzama NATO dalībvalstu karte
(Fox News)
Tikai pēdējo divu mēnešu laikā ASV klātbūtne Eiropā ir palielinājusies no aptuveni 80 000 karavīru līdz aptuveni 100 000, kas ir tuvu skaitlim, kāds tas bija 1997. gadā, kad ASV un to NATO sabiedrotie sāka paplašināt aliansi, kas, pēc Putina teiktā, apdraud Krieviju un ir jāapgriež.
KLIKŠĶINIET ŠEIT, lai LĪDZEKĻIEM FOX NEWS PIETEIKUMU
Salīdzinājumam, 1991. gadā, Padomju Savienības sabrukuma gadā, saskaņā ar Pentagona ierakstiem ASV bija 305 000 karavīru Eiropā, tostarp Vācijā vien 224 000 karavīru. Pēc tam to skaits ir nepārtraukti samazinājies, sasniedzot 101 000 2005. gadā un gandrīz 64 000 pavisam nesen, 2020. gadā.
Associated Press piedalījās šajā ziņojumā.
