Vašingtona Prezidents Džo Baidens ir apņēmies beidzot pabeigt “virzienu uz Āziju”, kas ir ilgi gaidītā ASV ārpolitikas korekcija, lai labāk atspoguļotu ASV vissvarīgākā militārā un ekonomiskā konkurenta — Ķīnas — pieaugumu.
Taču Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir padarījis šo mulsinošo soli vēl sarežģītāku. Ķīnas valdība svārstās starp pilnīgu apskāvienu un pārdomātām atbildēm, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesūdz tiesā savu karu, padarot Baidena lēmumus daudzslāņainākus.
vairāk: Krievijas iebrukuma Ukrainā notikumi ceturtdien, 2022. gada 17. martā
Baidenam un Ķīnai Sji Dzjiņpinam ir paredzēta piektdienas telefonsaruna, Baltā nama teiktā, ka sarunā galvenā uzmanība tiks pievērsta “konkurences vadīšanai starp abām mūsu valstīm, kā arī Krievijas kara pret Ukrainu un citiem abpusēji interesējošiem jautājumiem”.
Tas lika Baidena administrācijai koncentrēties gan uz austrumiem, gan rietumiem, līdzsvarojot ne tikai ekonomiskās, bet arī militārās prasības.
“Tas ir grūti. Tas ir dārgi,” nesen notikušajā forumā sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes Indijas un Klusā okeāna reģiona lietu koordinators Kurts Kempbels, lai saglabātu augsta līmeņa amerikāņu uzmanību divās jomās. Amerikas Savienotās Valstis un šī amerikāņu paaudze.”
Baidens ir ieguldījis lielus ieguldījumus NATO un Rietumu sabiedroto sapulcēšanā, lai atbildētu Krievijai ar bargām sankcijām, sniedzot Ukrainas militārpersonām vairāk nekā 2 miljardus dolāru militāro palīdzību, tostarp 800 miljonu dolāru apmērā trešdien paziņoto jauno palīdzību, un risinot pieaugošo humanitāro krīzi.
NATO austrumu spārna sabiedrotie, tostarp Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija, ir skaidri paziņojušas Baidena administrācijai, ka vēlas, lai ASV palielinātu savu militāro klātbūtni reģionā un darītu vairāk, lai risinātu Eiropas vissmagāko humanitāro krīzi kopš pasaules. Karš. Otrkārt. Pēdējo nedēļu laikā no savas valsts ir pametuši vairāk nekā 3 miljoni ukraiņu bēgļu.
Lai gan Baidena uzmanības lokā pēdējā laikā dominē karš Ukrainā, Baltā nama amatpersonas uzstāj, ka nav pazaudējušas Ķīnu no redzesloka — uzmanīgi vērojot, kā Sji nolemj izspēlēt roku.
Pēdējos mēnešos Baidens paziņoja par kodolzemūdeņu pārdošanu Austrālijai un paaugstināja Indo-Klusā okeāna drošības dialoga, kas pazīstams kā Kvartets (Austrālija, Indija, Japāna un ASV), profilu. Viņš arī aicināja Ķīnu uz militārām provokācijām pret Taivānu, cilvēktiesību pārkāpumiem pret etniskajām minoritātēm un centienus apklusināt demokrātijas aizstāvjus Honkongā.
Baidena nacionālās drošības komanda bija zināmā mērā pārsteigta, ka Klusā okeāna partneri – Austrālija, Japāna, Jaunzēlande, Singapūra un Dienvidkoreja – pēc iebrukuma ātri sāka piemērot sankcijas Krievijai, sacīja ASV amatpersona, kas pārzina administrācijas domāšanu.
Klusā okeāna sabiedroto vidū ir atzīts, ka Pekina vēro, kā pasaule mijiedarbojas ar Krieviju, kamēr Ķīna aprēķina, cik agresīva tā ir pret saviem mazākajiem kaimiņiem reģionā, sacīja amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, lai risinātu privātās diskusijas. Amatpersona piebilda, ka Klusā okeāna valstis, atbalstot sankcijas, cenšas nosūtīt vēstījumu Sji, kā arī Putinam.
Jau no savas prezidentūras sākuma Baidens ir teicis, ka viņa Ķīnas politikas mērķi ir bijuši atrast veidus, kā sadarboties ar Pekinu abpusēji interesējošos jautājumos, piemēram, neļaut Ziemeļkorejai izstrādāt kodolieročus un pārliecināt Teherānu atgriezties pie Irānas kodolvienošanās. Ar ASV, Ķīnu, Krieviju un citām pasaules lielvarām – un lai izvairītos no konfrontācijas.
Šajā nolūkā Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans un vecākais Ķīnas ārpolitikas padomnieks Jans Dzječi tikās šīs nedēļas sākumā, lai intensīvi sarunātu septiņas stundas par Krievijas iebrukumu un citiem jautājumiem. Viņi pavadīja daļu sava laika kopā, apspriežot Ziemeļkorejas nesenos ICBM testus.
Tomēr Pekinas pieeja Krievijas iebrukumam Vašingtonu satrauc. Baltais nams Pekinai ir skaidri norādījis, ka glābšanas riņķa mešana Krievijas sabrukušajai ekonomikai vai palīdzība tās novecojošajai armijai apdraudētu valsti, kas sevi uzskata par nākamo globālo lielvaru. Baltais nams publiski nav norādījis, kādas darbības tas veiks, ja Ķīna palīdzēs Krievijai.
Mēs nevēlamies, lai Ķīna būtu ar mums. “Mēs tikai vēlamies, lai viņi nebūtu pret mums,” sacīja Morīnas un Maika Mensfīldu fonda prezidents Frenks Ganuci, kurš koncentrējas uz ASV un Āzijas attiecībām.
Sji un Putins tikās februāra sākumā, dažas nedēļas pirms iebrukuma, kad Krievijas līderis devās uz Pekinu, lai sāktu ziemas olimpiskās spēles. Putina vizītes laikā abi līderi nāca klajā ar 5000 vārdu garu paziņojumu, kurā paziņoja par savu “draudzību” bez ierobežojumiem.
Dažās dienās pēc Putina pavēles par iebrukumu Sji valdība mēģināja distancēties no Krievijas ofensīvas, taču izvairījās kritizēt Maskavu. Valdība piedāvāja darboties kā starpnieks un nosodīja tirdzniecības un finanšu sankcijas pret Krieviju.
Citos brīžos Pekinas rīcība bija provokatīva.
Pagājušajā nedēļā Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans atkārtoja Krievijas nepamatotos apgalvojumus, ka Ukrainā ir 26 bioloģiskās laboratorijas un ar tām saistītas iekārtas, “pār kurām ASV Aizsardzības ministrijai ir absolūta kontrole”. Apvienoto Nāciju Organizācija paziņoja, ka nav saņēmusi nekādu informāciju, kas pamatotu šādas apsūdzības.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki ar tvitera starpniecību apsūdzēja, ka Krievijas apgalvojums ir “neprātīgs” un varētu būt daļa no Krievijas mēģinājuma likt pamatus masu iznīcināšanas ieroču izmantošanai pret Ukrainu. Tā arī vainoja Ķīnu par “acīmredzot šīs propagandas atbalstīšanu”.
Sji valdība ir arī centusies izmantot konfliktu, lai uzsvērtu Ķīnas hegemoniju un Rietumu pagrimumu.
Taču Ķīnai ir savas iekšējās problēmas, tostarp liela ekonomikas lejupslīde, grūtības, kas var pasliktināt sankcijas pret Krieviju.
“Ukrainas karš ir risinājies tā, kā Ķīna nebija gaidījusi, un karš neveicina Ķīnas uzplaukumu vai attīstību,” sacīja Ķīnas Ārlietu universitātes starptautisko attiecību profesors Sjuns Cjons.
Tomēr pēdējās dienās Baltajā namā tikai pastiprinājušās bažas, ka Ķīna varētu nākt Krievijai palīgā.
Tajā pašā dienā, kad notika Salivana un Janga sanāksme, ASV informēja Āzijas un Eiropas sabiedrotos, ka Amerikas izlūkdienesti ir noteikuši, ka Ķīna ir norādījusi, ka Krievija būtu gatava sniegt gan militāru atbalstu kampaņai Ukrainā, gan finansiālu atbalstu, lai palīdzētu novērst karu. . No Rietumu noteikto bargo sankciju ietekmes.
Baltā nama amatpersonas sacīja, ka Salivans skaidri norādīja, ka, ja Ķīna palīdzēs Krievijai, būs “nopietnas” sekas.
Raiens Hāss, kurš Obamas administrācijas laikā strādāja par Ķīnas, Taivānas un Mongolijas direktoru Nacionālajā drošības padomē, sacīja, ka Pekinai priekšā ir “izšķirīgs lēmums” par to, vai palīdzēt Krievijai.
Ja Sji nolems to darīt, “man ir grūti saprast, kā Ķīnai joprojām ir atvērts ceļš uz nenaidīgu attiecību uzturēšanu ar ASV un citām Rietumu valstīm,” sacīja Hāss.
Baltajā namā Psaki sacīja, ka ikvienai valstij, kas veic darījumus ar Krieviju, vajadzētu “padomāt par to, kur tā vēlas būt, kad šajā brīdī tiek rakstītas vēstures grāmatas”.
—
Associated Press pētnieks Ju Pings piedalījās šajā Pekinas ziņojumā.
