Daudzās Latvijas skolās neatrisināts paliek pedagogu darba samaksas jautājums / Raksts

Par to, kā nodrošināt skolotājiem pienācīgu atalgojumu, tiek apspriests jau gadiem ilgi. Paralēli algu paaugstināšanas grafikam tiek īstenotas dažādas reformas, lai izglītībai pieejamo finansējumu varētu izmantot efektīvāk.

Skolotāji viņa mācību gadu sagaidīja ar lielām cerībām, jo ​​tika solīts vēl viens algu pieaugums, kā arī sabalansēta slodze. Tas nozīmē, ka kopējā slodze joprojām ir 40 stundas, bet ar samazinātu savienojamību [in-class] Stundas un vairāk stundu sagatavošanas. Līdz ar to darba apstākļiem būtu jākļūst skolotājiem labvēlīgākiem un viņu atalgojumam – atbilstošākam.

Rudens sākumā skolotāji sasauca trauksmi, ka solītā algu paaugstinājuma vietā dažiem algas samazināts pat par vairākiem simtiem eiro.

Liene (vārds mainīts), strādā Kuldīgas skolā. Viņa uzsvēra, ka kopš rudens situācija vēl nav atrisināta.

“Man ir 24 stundas dežūras, maksimālais laiks ir 40 stundas [hours]. Bet šis šoks notika septembra beigās, kad visi sāka runāt, ka algas būs dramatiski zemākas. Lai gan direktore teica, vairāk nevaru apsolīt, bet mazāk nebūs. Kad dabūju tarifu, tas bija šoks. Es patiešām lietoju zāles tikai divas nedēļas. Es nevarēju piespiest iet uz darbu. Patiesība bija 400 [euros] Uz papīra, praksē 300. Tas ir liels mīnuss. Es to nevaru saprast. “Ikvienam ir jāveic maksājumi,” sacīja Līna.

Skolotāja atalgojums sastāv no vairākām sastāvdaļām, tāpēc to ir grūti aprēķināt. Lielu daļu no tā veido valsts budžeta dotācijas, taču tas ir atkarīgs ne tikai no skolas lieluma un pašvaldības bagātības, bet arī no dažādiem pašvaldības lemtajiem piemaksām. Tātad algu veido dažādu mainīgo lielumu, bet rezultāts ir vienkāršs – par 40 stundu darbu Skolotājs šogad saņem vairākus simtus eiro mazāk.

Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačima stāstīja, ka Leini nav vienīgais, taču Kuldegas novadā datu par pedagogu skaitu, kuriem samazinātas algas, nav.

READ  Kena Loača video, personīgās prezentācijas aktivizē tirgus aktivitātes Arte izplatīšanai (ekskluzīvs)

Jāpiebilst, ka situācija atkal drīzumā mainīsies, jo no šī gada atkal būs jāpalielina pedagogu algas – no 8,50 eiro stundā līdz 9,54 eiro stundā. Kuldīga saka, ka pieaugums būs, bet tas nav visiem vienāds.

“Lai nepasliktinātu situāciju no 2023.gada 1.janvāra, jau no 1.septembra esam atļāvuši skolās izmantot nedaudz papildu finansējumu, izmantojot atsevišķās skolās vai rajonā piešķirtos grantu atlikumus, nekā aprēķināts pirmajiem četriem gadiem. ”. “No 1. septembra dažviet tika maksātas nedaudz augstākas procentu likmes, kas dažviet ļāva no 1. septembra maksāt nedaudz augstākas likmes, nekā tas būtu bijis saskaņā ar valdības noteikumiem,” sacīja Mačima.

Skolotāji tagad skatās uz janvāra vidējo rādītāju. Arī daudzi pirmsskolas pedagogi sagaida, ka no šā gada 1. janvāra viņu atalgojums beidzot sasniegs vispārējās izglītības skolotāju algu. Taču arī šajā gadījumā bērnudārza audzinātājas var nesaņemt solīto atpūtu.

No šī gada darba samaksai jāpārsniedz 1500 eiro par slodzi, taču, lai varētu palielināt atalgojumu arī bērnudārza vadībai un tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, Liepājas pašvaldība nolēma samazināt bērnudārza audzinātāju slodzi. Rezultātā galīgā alga nesanāks, kā cerēts. Daži skolotāji ar to nav mierā.

Pašvaldība nolēma, ka bērnudārzi strādās par pusstundu mazāk dienā. Taču patiesībā samazināta slodze nozīmē atgriešanos pie maz apmaksāta sagatavošanās darba. Uz slodzes samazināšanas rēķina bērnudārzu audzinātājiem algas celsies par aptuveni 130 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tātad reāli situācija nederēs vispārizglītojošo skolu skolotājiem.

Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pedagogi jauno atalgojumu uzzinās tikai mēneša beigās.

Taču nozarē valda neapmierinātība ar pašvaldību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, jo solījumi galu galā nekļuva par realitāti.

Pedagogu arodbiedrība arī uzsver ministrijas atbildību, ļaujot pedagoga stundas darba vērtībai samazināties, kad slodze ir sabalansēta. Arodbiedrības līdere Inga Vanaja arī nosodīja vairāku pašvaldību, tostarp Liepājas, Dinvedkorzemes un Saldus, pieņemtos lēmumus bērnudārzu darbinieku sloga mazināšanai.

READ  Latvija cieš no skolotāju trūkuma pirms jaunā mācību gada – Izglītības ministrija

“Tas ir profesionāls apvainojums cilvēkiem. Viņi zina, ka daudzi no viņiem neaizies, ka daudzi no viņiem mīl darbu un ignorē sevi. Viņi to pamatā izmanto. Viņi arī saprot, ka pašvaldībā cilvēki nerīkos protestus, tur. ”. “Būs neapmierinātība, kas pēc kāda laika mazināsies. Bet diemžēl tas paplašina informāciju vēl vairāk. Cik tas motivē jaunam skolotājam ienākt?” Vanaja atzīmēja.

Vanaja arī nosodīja pedagogu kvalitātes piemaksu samazināšanu un uzsvēra, ka arodbiedrībai joprojām būs grūti iegūt papildu finansējumu slodžu sabalansēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija plānojusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli.

Šobrīd nauda seko skolēnam uz pašvaldību. Pašvaldība saņem mērķdotāciju, kuras apmērs ir atkarīgs no skolēnu skaita, un pēc tam saņemtos līdzekļus pārdala izglītības iestādēm. Jaunajā modelī tiks samazināta pašvaldības loma finansējuma pārdalē.

“Jaunais finansēšanas modelis paredz, ka izglītības iestāde saņem pilnu tai nepieciešamo finansējumu konkrētu programmu īstenošanai, kas izglītības iestādei dos caurskatāmību un paredzamību, cik daudz naudas tai būs pieejams,” skaidroja IZM pārstāve Karīna. Connet-Eiropa.

Viņa uzsvēra, ka būtu iespējams garantēt adekvātu atalgojumu neatkarīgi no skolas vai pašvaldības, kurā skolotājs strādā, un tādējādi pašvaldībai nebūtu iespējas, piemēram, pārdalīt finansējumu par labu dažām mazākām skolām, tādējādi atņemot lielākām. skolas. Viens. Patlaban modelis vēl ir izstrādes stadijā, un janvāra beigās tas varētu tikt nodots publiskai apspriešanai. Ministrija cer to ieviest jau šā gada septembrī

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top