uz Brīvosta Rīga Tā plāno ieguldīt gandrīz 1 miljonu eiro (1,13 miljonus ASV dolāru) digitālo tehnoloģiju projektu un IT risinājumu ieviešanā 2022. gadā.
Šīs ievērojamās investīcijas ļaus gan ostai, gan ostas iekārtā strādājošajiem uzņēmumiem attīstīt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektus.
Tas notiek laikā, kad osta uzskata, ka energoefektivitāte, procesu automatizācija un preču aprites ātrums ir vieni no aktuālākajiem jautājumiem, kas tieši ietekmē tās konkurētspēju.
“Ikvienam Rīgas ostā strādājošam kuģniecības darbiniekam un ikvienam ostā strādājošam uzņēmumam ir jākļūst energoefektīvākam, videi draudzīgākam un jāiegulda zaļajās tehnoloģijās,” sacīja Brīvostas izpilddirektors Ansis Zeltēns. Rīga.
Mēs vienbalsīgi atbalstījām šo ostu attīstības tendenci. Otra būtiskā tendence ir digitalizācija, lai ietu kopsolī ar mūsdienu globālo transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības tendencēm un tendencēm.
Rīgas ostā strādājošo uzņēmumu intereses pārstāvošās organizācijas izpilddirektors Rihards Stringa piebilda: “Zaļajām tehnoloģijām ir liels Eiropas atbalsts, atsevišķos gadījumos līdzfinansējot līdz pat 85%, kas nozīmē, ka investīcijas atmaksāsies. Ņemot vērā pašreizējās enerģijas cenas, saules paneļi, piemēram, ar tik lielu līdzfinansējumu, var garantēt ieguldījumu atdevi divu gadu laikā.
Rīgas brīvostā ir vairākas noliktavas ar kopējo platību vismaz 50 000 kvadrātmetru, kuras ir ērti darbināmas ar saules paneļiem.
Kopš pagājušā gada Eiropas līmenī ir daudz programmu, kurās uzņēmēji var uzsākt zaļos projektus kā grupas un piesaistīt finansējumu tieši. Tas ir ļoti liels līdzfinansējums, un mēs skatāmies šajā virzienā. Lai gan neapšaubāmi ir daudz dažādu kritēriju, kas jāievēro, lai iegūtu finansējumu, ja viss noritētu kā plānots, tas noteikti ir miljonus vērts ieguldījums,” turpināja Stringa.
Ja vērtējam vidējo ieguldījumu ostu sektorā Eiropā, nemaz nerunājot par pasauli, jebkura vidēja lieluma investīcija sākas ar 100 miljoniem eiro (113 miljoniem ASV dolāru). Piemēram, saules paneļu projekts neapšaubāmi būs vērienīgs un nozīmīgs ostai un pilsētai gan no ekonomiskā, gan vides viedokļa.
Turpinājumā Strenga piekrīt Zeltiņam, ka otrs būtisks attīstības virziens ir ostu darbības un kravu apstrādes operāciju digitalizācija. Jau tagad daudzi uzņēmumi objektā ir ieviesuši pasākumus, lai automatizētu un digitalizētu lielu daļu sava darba.
Taču osta ir apņēmusies izveidot vienotu kravu uzskaites sistēmu, kas ir saistīta ar muitas un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas samazina papīra dokumentu apriti un būtiski palielina preču aprites kapacitāti un ātrumu.
“Investīcijas ostu attīstībā – tās ir investīcijas Latvijas ekonomikā. Kas attiecas uz netiešo ietekmi uz IKP – tie ir vairāki desmiti procentu. Šo faktu vēlamies uzsvērt jaunu ostu attīstības stratēģijā – ja būs spēcīgākas modernas ostas un termināļi, ekonomika Latvijas augs straujāk.
Latvijas galvenais eksports iet tieši caur ostām, tāpēc ostas ir ļoti svarīgas, lai Latvijas ekonomika augtu straujāk. No otras puses, caur ostām tiek piegādātas daudzas izejvielas, tostarp tādas transporta vienības kā automobiļi un vieglie kravas automobiļi, kā arī izejvielas metālapstrādei un mašīnbūvei. Modernizējot ostas un palielinot to kapacitāti, mēs sniedzam milzīgu tiešu ietekmi uz Latvijas eksporta līderiem, ar ko ļoti lepojamies.
Viens no veidiem, kā Rīga automatizē savu darbību, ir zemūdens dronu izmantošana.
Osta šo jauno tehnoloģiju izsekoja 2021. gada oktobrī un centās to izmantot, lai savāktu precīzus datus par zemūdens infrastruktūras tehnisko stāvokli.
