Pēdējo 10 gadu laikā bojāgājušo skaits Latvijā ir bijis diezgan stabils: no 28 000 līdz 29 000 cilvēku gadā. Arī 2020.gadā, kad Latviju sasniedza Covid-19 pandēmija, nāves gadījumu skaits būtiski pieauga: 2020.gadā Latvijā reģistrēti 28 854 nāves gadījumi. Pērn tas pieauga par aptuveni 18% un pārsniedza 34 000.
Latvijā reģistrēto mirušo skaits no 2010. līdz 2021. gadam. Civildienesta biroja dati. 2021. gada dati ir provizoriska informācija, kas ir jāatjaunina
Oficiālā statistika par visiem 12 mēnešiem vēl nav pilnībā apkopota, taču Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicē iknedēļas datus par bojāgājušo skaitu Latvijā.
CSP dati liecina, ka lielākais bojāgājušo skaits pērn bijis no 18.oktobra līdz 21.novembrim (42.-46.nedēļai), kad piecu nedēļu laikā miruši 4453 cilvēki jeb gandrīz 900 cilvēku nedēļā. Toreiz, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Latvijas valdība noteica lokautu no 21.oktobra līdz 15.novembrim.
Šie ir provizoriski dati, un oficiāli reģistrēto nāves gadījumu skaits var nedaudz atšķirties. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šobrīd apkopojis datus par pagājušā gada 11 mēnešiem, kuru laikā Latvijā miruši 31 063 cilvēki.
Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi nāves gadījumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar SPKC datiem 2020.gadā Covid-19 kā nāves cēlonis reģistrēts 700 nāves gadījumiem.
Jāpiebilst, ka Covid-19 pandēmija Latviju sasniedza tikai 2020.gada martā, pirmais mirušais reģistrēts aprīlī, un pirmajā pusē saslimstības un mirstības rādītāji Covid-19 dēļ bija salīdzinoši nelieli.
Saskaņā ar SPKC datiem no 2020.gada aprīļa līdz oktobra sākumam no Covid-19 miruši 18 cilvēki (šobrīd šāds Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits tiek fiksēts vienā dienā).
Taču 2020. gada rudenī strauji pieauga inficēšanās un mirstības līmenis no Covid-19 vīrusa; 2021. gadā no Covid-19 vīrusa nomira vairāk nekā 4000 cilvēku.
“2021.gada 11 mēnešos kopā reģistrēti 3965 nāves gadījumi, kuros Covid-19 bija galvenais nāves cēlonis. Matemātiski tas būtu arī mirstības pieauguma cēlonis, taču jāņem vērā, ka daļa cilvēku, kas nomira no tā, iespējams, bija nāves pamatcēlonis. Covid-19 ir miris ar citu nāves pamatcēloņu, un tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka tikai Covid-19 kā nāves pamatcēlonis izraisīja šo pieaugumu, sacīja SPKC pārstāve Ilse Araga.
Infekciju eksperts Uga Dumpis sacīja, ka nāves dati dažādās valstīs saistībā ar Covid-19 nav salīdzināmi atšķirīgo testēšanas un reģistrācijas raksturlielumu dēļ.
Dombes atsaucās uz The Economist apkopoto statistiku par papildu nāves gadījumiem pasaulē. Saskaņā ar šiem datiem 14 mēnešos no 2020. gada 19. oktobra līdz 2021. gada 19. decembrim Latvijā no Covid-19 miruši 4400 cilvēku, savukārt papildu mirstības rādītājs bija augstāks: 7560 mirušie.
“2021. gada vienpadsmit mēnešu mirstības datu analīze, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2015.-2020.), liecina, ka mirstības rādītāji no sirds un asinsvadu, endokrīniem, psiholoģiskiem, uzvedības un kuņģa-zarnu trakta traucējumiem ir nedaudz palielinājušies, bet mirstība no audzējiem un eksogēniem audzējiem ir nedaudz pieaugusi. “Viņa paskaidroja. Hartūmas štata padomes pārstāve Araja sacīja, ka nāves cēloņi ir samazinājušies.
“Lai novērtētu epidēmijas ietekmi uz mirstību, būtu jāveic padziļināta datu un pētījumu analīze, kurā ņemti vērā dažādi faktori, kas ietekmē mirstības rādītājus.”
“Protams, mirstību palielina arī cilvēku nespēja saņemt atbilstošus veselības pakalpojumus, taču tas ir arī cieši saistīts ar Covid-19 epidēmiju,” sacīja Oja Dombes.
Civildienesta biroja Sociālās statistikas departamenta direktore Payba Zukola sacīja, ka iedzīvotāju novecošana ietekmē arī mirstības līmeni. Tiks samazināts vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Latvijas sabiedrībā.
“2021.gada sākumā 15% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 70 gadiem. Līdz ar to bija gaidāms mirstības pieaugums, taču ne par apmēru,” sacīja Žukola.
No Covid-19 vīrusa mirušo vidū lielākā daļa ir cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem. Saskaņā ar SPKC datiem 3367 jeb 71% no Covid-19 mirušajiem ir vecāki par 70 gadiem.
Līdzīgas tendences mirstības pieaugumā pērn bija vērojamas arī Igaunijā. Pēdējās desmitgades laikā nāves gadījumu skaits Igaunijā ir svārstījies no 15 000 līdz 16 000 gadā (Igaunijā ir 1,33 miljoni iedzīvotāju). Tomēr pagājušajā gadā strauji pieauga mirstības līmenis: 2021. gadā Igaunijā miruši 18 445 cilvēki jeb par 2724 vairāk nekā 2020. gadā.
Igaunijas statistiķi to skaidroja ar Covid-19 pandēmijas sekām un iedzīvotāju novecošanos, kā arī karstuma vilni, kas mūsu reģionā bija vērojama 2021.gada vasarā.
Eksperti norāda, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kādas būs mirstības tendences 2022. gadā, jo tas būs atkarīgs no daudziem mainīgiem faktoriem. Optimisti prognozē, ka koronavīruss nebūs bīstams un Covid-19 pamazām kļūs par gripai līdzīgu slimību, kuru varēs kontrolēt bez krasiem ierobežojumiem. Tomēr ir arī negatīvi scenāriji epidēmijas turpināšanai un augstajam mirstības līmenim.
