Šonedēļ, trīs nedēļas pēc tam, kad Saima XIV oficiāli sāka pildīt savus pienākumus, Latvijas prezidents Egils Levits nolēmis Ministru prezidenta amatam oficiāli virzīt Krišaņici Karisu.
Lai gan viņš oficiāli tika izvirzīts šonedēļ, Karišs jau no paša sākuma ir bijis galvenokārt atbildīgs par valdības veidošanas procesu. Šo trīs nedēļu laikā koalīcijas deputāti skāra tādas tēmas kā jaunas ministrijas izveide, kā arī ministra vietnieku amati ministrijās. Pēc sarežģītām diskusijām Četrpadsmitā Saima beidzot spēja panākt konceptuālu vienošanos šajā jautājumā.
Šonedēļ Latvijas iedzīvotāju prātos ir radusies ideja par dažādiem pakalpojumu tarifiem. Šajā kontekstā bija dažas labas ziņas un dažas sliktas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka Ministru prezidents ir uzdevis Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai izpētīt iespēju pievienot korekcijas energopārvades uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” tarifu projektiem. Sliktā ziņa ir tā, ka a/s Gaso ir paziņojusi par jaunu tarifu plānu gāzes sadales pakalpojumam. Šis plāns paredz tarifa mainīgās un fiksētās daļas pieaugumu pat 2,1 reizi.
Svarīgi arī atzīmēt, ka Satversmes aizsardzības birojs iepazīstināja ar savu trešo informatīvo rakstu sēriju par sabiedrībai nozīmīgām tēmām. Tajā drošības iestāde secināja, ka radikālu izmaiņu iespēja Krievijas politiskajā sistēmā ir ārkārtīgi zema.
Par turpmāko cīņu pret Krieviju un tās agresiju pret Ukrainu Eiropas Savienība pasludināja par terorisma sponsoru valsti. Sākts arī darbs pie devītās sankciju paketes. Šoreiz plānots pievērsties visvairāk skartajām nozarēm.
BNN sniedz ieskatu pagājušās nedēļas aktuālajos notikumos par šādām tēmām: Oficiāli nominēts; jaunas amata vietas; Tarifu pārskatīšana. Maksājumi palielināsies. Nodarbību vairs nav. Krievijā nav izmaiņu; Jauni cietumsodi.
Oficiāli nominēts
Valsts prezidents Ministru prezidenta amatam oficiāli izvirza Krišanni Kāri
Latvijas prezidents Egils Levits Ministru prezidenta amatam oficiāli izvirzīja jaunās vienības vadītāju Krišanni Kāri.
Levits otrdien, 22.novembrī, preses konferencē paziņoja par Kariņa kandidatūru. Viņš apliecināja, ka dokuments tiks parakstīts tuvāko 24 stundu laikā.
Karičs un viņa pārstāvētā partija Jaunā Vienotība ir bijusi galvenokārt atbildīga par valdības veidošanas procesu kopš oktobrī notikušajām 14. parlamenta vēlēšanām kā partija, kas saņēma vairākumu balsu. Pārējās partijas ir vienisprātis, ka jaunajai vienībai būtu jāpārņem valdības veidošanas process.
vairāk šeit
Jaunas ziņas
Latvijas Saima konceptuāli atbalsta ministru vietnieku krēslu un jauna kabineta izveidi, neskatoties uz deputātu iebildumiem
24.novembrī Pārstāvju palāta konstatēja steidzamības nozīmi un konceptuāli apstiprināja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nepieciešami, lai īstenotu valdošās koalīcijas plānu par jaunu viceministra amatu. Parlaments konstatēja steidzamības nepieciešamību un konceptuāli pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas nepieciešami jaunas ministrijas izveidei valstī.
Lai grozījumus pieņemtu, parlamentam būs jābalso otrajā un galīgajā lasījumā, kas paredzēts 1.decembrī.
Partijas Progresīvie (P) biedrs Edmunds Siburītis diskusijās sacīja, ka Latvijas klimata politikā šobrīd trūkst vienotas uzraudzības institūcijas. Viņš uzskata, ka jaunas Enerģētikas un klimata ministrijas izveide nebūs efektīvs risinājums, jo šī iniciatīva paredz vides un klimata politikas nošķiršanu vienu no otras.
vairāk šeit
Tarifu pārskatīšana
Latvijas Ministru prezidents pieprasīja korekcijas elektroenerģijas sadales tarifu projektos
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kā “Augstsprieguma tīkls” (AT) un “Sadales tīkls” (ST) akcionāriem apsvērt iespēju pievienot korekcijas abiem uzņēmumiem sagatavotajos pakalpojumu tarifu projektos.
Ministru prezidents uzsvēra, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi. Tāpēc viņš lika ministrijām sagatavot ziņojumus un iesniegt tos valdībai par iespēju pievienot korekcijas muitas nodevām. Lēmumā norādīts, ka ministrijām līdz 20.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz savi ziņojumi.
Turklāt Ministru prezidents lika ministrijām apsvērt iespēju atteikties no zaudēto ieņēmumu piedziņas par laika posmu no 2020. līdz 2022.gadam, kā arī iespēju robežās fiksēt elektroenerģijas cenu, uzskatot, ka tā veido daļu no uzņēmumu darbības izmaksām. . Ministrijām jāpatur prātā operatoru spēja pēc iespējamām tarifu korekcijām turpināt efektīvi pildīt savus pienākumus.
Kā ziņots iepriekš, elektroenerģijas sadales uzņēmums Sadeles tīkls plāno paaugstināt tarifu par 75%.
vairāk šeit
Maksājumi palielināsies
Jaso nākamgad plāno paaugstināt pakalpojumu maksu Latvijā
Latvijas gāzes sadales sistēmas operators a/s Gaso Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegusi maksu par jaunu gāzes sadales pakalpojumu. Jaunais tarifu plāns paredz tarifa fiksētās un mainīgās daļas pieaugumu.
Sludinājums publicēts Latvijas Vēstnesī. Patērētāji redzēs tarifa pieaugumu par 5% atkarībā no katra patērētā gāzes apjoma (bez PVN). Taču pilnīgi iespējams, ka tarifi var pieaugt 2,1 reizi.
Tarifa mainīgā daļa pieaugs atbilstoši sezonālajiem gāzes patēriņa apjomiem. Lietotājiem, kuri izvēlējušies specializēto tarifu un patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh gāzes gadā, tarifus plānots trīskāršot – no 11,2379 €/MWh līdz 34,0287 €/MWh. Specializētās definīcijas ir pieejamas lietotājiem, kuru patērētās gāzes apjoms maijā un novembrī ir 85% vai vairāk no objekta gadā patērētā gāzes apjoma. Klientiem ar sezonas gāzes patēriņu tarifa fiksētā daļa netiek piemērota.
vairāk šeit
Nodarbību vairs nav
Izglītības ministrija rosina skolās krievu valodu aizstāt ar ES valodām
Izglītības un zinātnes ministrija plāno no 2026./2027.mācību gada skolās krievu valodu svešvalodu stundās aizstāt ar Eiropas Savienības oficiālajām valodām, apliecināja ministrijā.
Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otro svešvalodu skolās nevarēs apgūt. Ministrija skaidro, ka tas ir tāpēc, ka šī valoda nav oficiālā valoda Eiropas Savienībā, un starp valstīm nav noslēgti līgumi, kas nodrošinātu šo iespēju.
Ministrija apgalvo, ka šīs izmaiņas motivēs jauniešus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas izglītības jomā, veicinot ES oficiālo valodu mācīšanu, kas savukārt paver ceļu plašākām nodarbinātības iespējām ES un ārpus tās robežām.
vairāk šeit
Krievijā nekādu izmaiņu
SAB: Krievijas varas maiņa Putina veselības vai apvērsuma dēļ ir maz ticama
Kopš 2022. gada februāra dažādos plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk izskan pārmetumi un pieņēmumi saistībā ar iespējamām politiskām izmaiņām Krievijas varas sistēmā, prognozējot, piemēram, Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas zaudēšanu vai Krievijas ekonomisko vai teritoriālo sabrukumu, jo Latvijas Konstitucionālā likuma 2008. gada 1. jūlija likuma redakcijā Nr. Aizsardzības birojs norāda (SAB). ).
Ceturtdien, 24. novembrī, SAB publicēja trešo rakstu savā analītisko rakstu sērijā par dažādām sabiedrībai svarīgām problēmām. Šoreiz SAB sniedz komentārus par Vladimira Putina režīma stabilitāti un analizē dažādu politisko pārmaiņu iespējamību.
Pēc SAB domām, Krievijas politiskā sistēma jau ilgu laiku ir bijusi samērā stabila, taču karš Ukrainā, tā ilgums, kā arī Ukrainas un Rietumu pretestība kalpoja tikai spriedzes palielināšanai sabiedrībā un politiskās elites vidū. Režīms izmanto dažādas taktikas, lai saglabātu status quo, taču tas rada arī ilgtermiņa riskus.
vairāk šeit
Jauns cietums
Latvijas ministrs: Šobrīd ir vispiemērotākais laiks tā cietuma celtniecībai
Tieslietu ministrs aizejošajā Latvijas valdībā Jannis Burdeins joprojām priecājas: viena no viņa politiskajām prioritātēm tiks īstenota. Otrdien, 22. novembrī, Latvijas valdība parakstīja līgumu par jauna cietuma būvniecību Liepājā, un šis jaunais labošanas nams durvis “viesiem” vērs 2025. gada septembrī.
“Šī ir vitāli svarīga infrastruktūra, lai nodrošinātu jebkuras valsts turpmāku pastāvēšanu. Šīs infrastruktūras mērķis ir nodrošināt kopienas drošību un nodrošināt zemu noziedzības līmeni. Valstij ir jārūpējas par saviem bērniem, lai katrs no viņiem izaugtu par cienīgu un cienītu sabiedrības locekli. Mums ir arī jārūpējas par cilvēkiem, kuri nonāk nepatikšanās vai rada nepatikšanas citiem. Mums ir jārūpējas par katru sabiedrības locekli pēc iespējas labāk, ”uzsver Burdēns.
vairāk šeit
Sodi
Eiropas Savienība gatavo devīto sankciju paketi
Eiropas Savienība gatavojas atbrīvot pret Krieviju vērsto sankciju devīto paketi, reaģējot uz smagajiem uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, vēsta Reuters.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 24.novembrī rīkoja preses konferenci ar Somijas un Igaunijas premjerministriem un Zviedrijas vicepremjeru un medijiem norādīja, ka ir devītā sankciju pakete. Fon der Leiena sīkāku informāciju par jaunajiem sankciju pasākumiem neatklāja. Viņa sacīja, ka Eiropas Savienība smagi strādā un gādās, lai jaunā sankciju kārta smagi skartu un būtu šķērslis Krievijai turpināt brutālo karu Ukrainā.
vairāk šeit
