Ja kravu apjoms Latvijā samazināsies un transporta nozare paliks nepietiekami attīstīta, šis vīrietis novedīs pie visas tautas sociālās degradācijas – daudzi speciālisti beigsies ar bezdarbnieku, kam Latvijā nebūs ko darīt, telefonsarunā ar BNN sacīja Saimaa deputāts Nikolais Kabanovs.
“Šķiet, ka kungs. [Krišjānis] Kariņš aizmirst, ka tranzīts aptver ne tikai preču pārvadājumus, bet visu sarežģīto procesu, kas veido nozari: mašīnbūvi, sakarus un informācijas tehnoloģijas. Šī nozare dod Latvijai ievērojamu pievienoto vērtību. Pats tranzīta sektors ir līdzsvarots vairākos uzņēmumos, kas pārstāv iepriekš minētās nozares ».
BNN iepriekš ziņoja, ka Latvijas premjerministrs Krišjānis Karišs uzskatīja, ka vēlme attīstīt tranzīta biznesu ir “novecojusi domāšana, kas novedusi pie valsts norieta. [from development] Gadiem. “
Vairāk par tēmu: Satraucošs loģikas trūkums. Ministru prezidents uzskata, ka Latvijai nav vajadzīgs tranzīta bizness
Tikmēr Kabanovs uzsver: “Ja mēs samazinām pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomu, tas nozīmē, ka darba nebūs remonta komandām, IT speciālistiem utt.”
“Tāpēc es domāju, ka Kariša kunga nostāja ir tuvredzīga un neatbilst Latvijas nacionālās ekonomikas dziļajām tradīcijām.”
Lai gan ir skaidrs, ka premjerministra izteikumi nav visai pieklājīgi pret Latviju kopumā, Kabanovs uzskata, ka maz ticams «kungs .. Karišs dzīves vidū var mainīt personību. ” Pēc Saeimas Saeimas domām, diez vai premjers mainīs savu nostāju par tranzīta nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībai.
“Šķiet, ka mums ir jāpacieš šī persona līdz valdošās koalīcijas bojāejai.”
Runājot par to, kā premjerministra izteikumi ietekmēs Latvijas sabiedrību kopumā, Kabanovs sacīja, ka cilvēkiem var nākties pārciest ļoti neveiksmīgas sociālās un ekonomiskās sekas. “Iedzīvotājiem un visai tautai tas nozīmē sociālo degradāciju, jo daudzi speciālisti un darbinieki var palikt bez darba un viņiem Latvijā nav ko darīt.”
Tranzīta nozares attīstība ir cieši saistīta ar ostu bāzēm. Kā zināms, Latvijas Satiksmes ministrija ir izstrādājusi ostas reformu. Plāns jau ir saņēmis valdības koalīcijas apstiprinājumu. Tomēr reformai ir daudz pretinieku no uzņēmējiem, politiķiem un asociācijām. Kabanovs saka, ka ostas reforma jāveic ciešā sadarbībā ar kuģniecības nozares profesionāļiem un biznesa asociācijām. “Es nezinu, kāpēc to maksā no augšas, bet starp ministriju un uzņēmējiem nav sinerģijas.”
“Tas, ko tagad dara Transporta ministrija, okupē ostas, tā sakot. Viņi pieliek galvu un uzliek citiem rīkojumus ».
“Mēs varam salīdzināt dažādu ostu statistiku 2020. gadā. Mēs varam redzēt, kā ostas attīstās ceļā uz statistiku, jo tās saglabā savu neatkarību un normālos pārvaldības modeļus. Viņu pilieni nav tik dramatiski kā tie, kas novēroti Ventspilī un Rīgā, kur atbildību uzņemas ministrijas nozīmētā nodaļa. Es uzskatu, ka valstij biežāk jāiesaistās tiešajā pārvaldē. Es domāju, ka uzņēmēji paši var paveikt labāku darbu. ”
Ir vērts atzīmēt, ka ostu uzņēmēji lielā mērā atbalsta “Lipaga modeli” – kad ostu pārvaldībā vienlīdzīgi iesaistīti valsts, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji. Ir arī vērts atzīmēt, ka Liepājas osta ir vienīgā osta Latvijā, kurai pēdējos gados izdevies saglabāt vienmērīgu kravu apgrozījumu.
Kabanovs arī piebilst, ka “valdošās koalīcijas centieni cīnīties pret dažādām tā dēvētajām oligarhijām ar ietekmi uz transporta nozari ir saprotami, taču es domāju, ka tas ir tiesībaizsardzības iestāžu pienākums”.
“Mums nevajadzētu savest godīgus uzņēmējus kopā ar dažiem cilvēkiem, kuri atrodas uz noziedzības ceļa robežas.”
Opozīcijas deputāts uzsvēra nepieciešamību saglabāt visas esošās Latvijas ekonomikas un valsts ekonomikas jomas. “Diemžēl nesena progresīva pieeja transporta nozares saglabāšanai neseno Latvijas Satiksmes ministrijas rīcībā. Transporta ministrs Thales Linkites ar savām ostu iniciatīvām un ostu vadību žņaudz tranzītu. ”
