Nekrologs
Kārlis Otankis dzimis Kaliti, Latvijā, 1931. gada 27. janvārī nelielā lauku mājā. Latvija ir Baltijas valsts, un tā ir otrā vistālāk Somijas valsts Baltijas jūras austrumu piekrastē. Viņš nomira savās mājās 2021. gada 25. martā 90 gadu vecumā Vičitā, Kanzasas štatā.
1939. gadā pirms Otrā pasaules kara sākuma Latviju sagūstīja krievi. Okupācijas laikā viņi vairākus latviešus aizveda uz cietumiem un darba nometnēm Sibīrijā. Viņu ģimene šajā laikā netika skarta, tikai daļa no viņu saimniecības viņiem tika atņemta.
1941. gada jūnijā vācieši ieradās, izsita krievus no Latvijas, un viņa ģimene atguva viņu zemi. Viņi turpināja stādīt līdz 1944. gada oktobrim.
1944. gada oktobrī Otrais pasaules karš bija tuvu pēdējam posmam. Krievi atgriezās Latvijā. Ģimenes un labklājības labad Kārles vecāki nolemj pamest fermu ar klētīs savākto ražu, ņemot savas ģimenes un priekšmetus, kurus viņi var ievietot divu zirgu vilktos ratiņos. Viņi atstāja lielāko daļu sava darba dzīvē. Viņi devās uz Vāciju pēc grūtām nometņu noformēšanas un dokumentu kārtošanas. Manu mammu un tēti norīkoja strādāt kara laikā Minhenē galdniecības darbnīcā. Pēc kara beigām viņu ģimenes devās vairākās pārvietošanas nometnēs un apmetās Memmingenā, Bavārijā, Vācijā.
Atrodoties Memmingenā, viņa tēvs strādāja vairākos amatos, piemēram, nometnes apsargā, galdniekā un virtuves palīgā. Agrāk Kārls un viņa tēvs strādāja Francijas nozarē Vācijā, cērtot koksni, lai labāk dzīvotu viņu ģimenēm. Karls strādāja arī nometnes virtuvē, mērot citu iekšzemē pārvietoto personu nometnes devu. Tas notika Kerles pusaudžu gados. Kārlim bija arī darbs, palīdzot vīrietim, kurš fotografēja imigrācijas attēlus. Viņa cena bija kamera, tāpēc viņam bija iespēja fotografēties, atrodoties Vācijā. Kārļa izglītība ietvēra 7 gadus Latvijas latviešu pamatskolā un 5 gadus Memmingenas latviešu vidusskolā.
1950. gada 5. jūnijā ģimene iebrauca ASV Ņūorleānā. Viņus sponsorēja vīrietis, kurš Vācijā bija armijas kapteinis. Viņi nonāca nelielā fermā Kopanā, Oklahomā, kur Kārlis un viņa tēvs dažus mēnešus strādāja fermā. Tad viņi devās uz Bartlesvilu, Oklahomas štatu, kur Kārls un viņa tēvs nedaudz vairāk nekā gadu bija strādājuši ar to pašu puisi Karimas rūpnīcā. Pēc tam viņi pameta Bartlesvilu un apmetās Vičitā, Kanzasā, kur draugi strādāja Cudahy Packing Company. Viņi mudināja Kārli iegūt tur darbu. Viņš tur strādājis vairāk nekā 7 gadus. Divus gadus viņam bija savs radio un TV veikals. Tad viņš kļuva par mehāniķi vairāk nekā 6 gadus. Tad viņš vairāk nekā 5 gadus bija automašīnas Bulger Cadillac automašīnu pārdevējs. Tad viņš kļuva par JC Penney mēbeļu pārdevēju Īstpilsētas tirdzniecības centrā. 1980. gadā, kad JC Penney tika atvērts tirdzniecības centrā Town West, viņam tika lūgts pārcelties uz turieni un palīdzēt atvērt mēbeļu nodaļu. Pēc apmēram 13 gadiem viņš aizgāja no Benija.
Viņa bija Kārļa Berta Abomesa, kura arī ir no Latvijas, sieva, kuru viņš iepazina Vičitā. Viņiem bija divi bērni – Karls Ričards un Andress Maikls. Vecāki (Džeikobs un Zenega), māsa Ērika, Andrese un Bertas dēls, viņu apsteidza pirms nāves. Viņu izdzīvoja viņa dēls Karls Ričards, sieva Roma un mazbērni Kerija Meilena, Džeikobs Pols Utankis un Oliva Allegra Dileena Šava. Tāpat patēvs Filips Langvardts, mazbērni Džozefs un Stefans Langvardti un lielu soli bērni Greiems un Tesa Langvardti.
Carles un Roma 1976. gada nogalē satikās vienspēļu deju klubā Wichita. Viņi sāka satikties 1977. gada februārī, kad bērniem tika dota Valentīna dienas Valentīna dienas deja, lai ieliktu savu vārdu un dāvanu kādam, ar kuru vēlaties dejot. Viņi datēja 13 gadus, pirms viņi apprecējās 1990. gada 21. aprīlī Highsville United Methodist Church pie godājamā Freda Pinkertona. Viņiem abiem patika dejot un dejot līdz divām līdz trim naktīm nedēļā. Nedēļas nogalē viņi veica vairākus ceļojumus uz bigbendu dejām Indianapolisas Indianas jumta balles zālē, kā arī trijām bigbendiem papildus Nešvilai, Kanzassitijai un Dalasai. Viņi arī devās ceļojumā ar Džeka Morgana orķestri uz kuģa “Crown Princess”, izmantojot iekšējo koridoru no Vankūveras līdz Aļaskai.
Pēc apprecēšanās mēs pievienojāmies Moose Lodge Vičitā. Mēs kļuvām par virsniekiem, tāpēc mums bija privilēģija pārstāvēt vietējās ložas Orlando, Čikāgas un Lasvegasas konventos. Tad mēs pavadām papildu dienas ekskursijām, kamēr mēs tur esam. Kārlis 3 gadus ir arī dīdžejs uzņēmumā Wichita Moose Lodge.
Vienu atvaļinājumu dodoties uz Niagāras ūdenskritumu, mēs nakšņojām Klīvlendā, Ohaio štatā. Karls teica, ka daudzi latvieši ir apmetušies Klīvlendā, domājot, vai mēs varam kādu atrast. Mēs jautājam viesnīcā un restorānā, bet viņi neko nezināja. Nākamajā rītā pirms došanās ārā pārmeklēju tālruņu grāmatu, lai redzētu, vai sarakstā ir kāda latviešu luterāņu baznīca, jo daudzi latvieši bija luterāņi. Mēs atradām vienu, kas bija tuvu. Mēs pabraucām garām, nofotografējām un pamanījām, ka kāds vīrietis baznīcā izkrauj pārtikas preces. Mēs gājām un iepazīstinājām. Viņš mūs uzaicināja un parādīja viņu skaisto latviešu slēpni no stipri iestrādāta koka. Tad viņš teica, ka mūsu virsnieki tiksies augšstāvā, un es jūs jūs iepazīstināšu. Kad viņš teica: “Šeit ir pāris no Vičitas KS un viņu sauc Kārlis Otankis,” kāds cilvēks uzlēca un sacīja: “Kārli, es esmu Gunārs.” Kārlesa un Gunaru ģimene bija kaimiņi Latvijā. Kopā viņi aizbrauca uz Vāciju un palika tajās pašās nometnēs Vācijā. Kopš imigrācijas štatos viņi nav savstarpēji kontaktējušies. Gunāru ģimene ieradās caur Ņujorku. Viņi uzrunāja mūs palikt līdz nākamajai dienai, kad pusdienojām vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pusdienās bija citi, kas atradās tajos pašos kempingos Vācijā. Kārlis dalījās ar dažām bildēm, kas bija ar viņu no Vācijas. Kārlis bija sazinājies ar draugu, kuram Vācijā bija draugi un kuru mēs plānojām apmeklēt. Dažus gadus vēlāk, atgriežoties no Romas mazdēla, viņi apstājas Stefana kāzās un apmēram četras dienas pavada kopā ar Gunāru un Kārli, lai labi apmeklētu un redzētu attēlus. Gunārs vairākas reizes bija atgriezies Latvijā, tāpēc viņam bija koplietojami attēli un stāsti no pašreizējiem laikiem.
Kārlis un Roma pirms 8 gadiem pārcēlās uz Grasslands Estates Rietumvičitā. Mēs ieguvām daudz labu draugu. Tā ir lieliska vieta, kur dzīvot, kur nav jāgatavo un jātīra. Ir jāpiedalās visdažādākajās aktivitātēs, piemēram, nodarbības, kārtis, bingo, Bībeles studijas, Wii boulings, filmas, zīmēšana, gaisa balonu volejbols, amatniecība, adīšana, deju nodarbības, kā arī sadraudzība ar Reverend Craig svētdienas rītā. Vadība laiku pa laikam mūsu izklaidei piedāvā āra izklaidi. Apkārt ēkai ir arī jauks pusjūdžu pastaigu ceļš, kas nodrošina lielisku treniņu.
Piektdien, 2. aprīlī, plkst. 13.30 Brodvejas apbedīšanas birojā, 1147 S. Brodvejā, notiks Kārles dzīves svinības. Piemiņas ieguldījumu var sniegt Pestīšanas armijai. Dalieties līdzjūtībā vietnē www.cozine.com. Dievkalpojumi ar Cozine Memorial Group-Broadway Mortuary.
