Bēgļi, kas bēg no Ukrainas, šobrīd ir lielākā cilvēku kustība Eiropā kopš Otrā pasaules kara

gandrīz puse Bēgļi šķērso Polijas robežu, kuras robežkontroles aģentūra sestdien paziņoja, ka kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums, no Ukrainas ieceļojuši 827 600 cilvēku. Sestdienas pirmajās septiņās stundās ieradās 33 700 cilvēku, kas ir vairāk nekā iepriekšējā dienā, liecina aģentūras informācija.

Īsajā laika posmā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienībā iekļuvuši vairāk patvēruma meklētāju nekā visā 2015. gadā, kad migrācijas vilnī, kas pārbaudīja bloka solidaritāti un spiedienu uz līderiem, no Tuvajiem Austrumiem un citur ieradās aptuveni 1,3 miljoni. Tostarp bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Eiropas dzelzceļu operatori ļauj bez maksas ceļot ikvienam, kuram ir Ukrainas personu apliecinoši dokumenti, un Eiropas Savienība ceturtdien piekrita piešķirt Ukrainas bēgļiem termiņuzturēšanās atļaujas, novēršot nepieciešamību meklēt patvērumu.

Polija ir bijusi pārliecināta Ukrainas neatkarības atbalstītāja jau pirms iebrukuma, un premjerministrs Mateušs Moraveckis solīja ieročus un humānās palīdzības piegādes viņa vizīšu laikā Kijevā, Krievijai masējot savus spēkus ap Ukrainu.

Kopš tā laika pilsētas pie Polijas austrumu robežas un dažās citās Ukrainas kaimiņvalstu daļās ir mobilizējušas resursus, lai palīdzētu migrantu pieplūdumam, nesot segas un siltas drēbes uz skolu sporta zālēm un atverot loģistikas centrus, lai tiktu galā ar jaunpienācējiem.

Vācijā, lai izmitinātu ieceļotājus no Ukrainas, varas iestādes no jauna atvēra bēgļu patversmes, kas tika izmantotas 2015.–2016. gadā, Sīrijas kara kulminācijā.

Tolaik tādas valstis kā Polija un Ungārija saniknoja dažus Eiropas līderus, iebilstot pret ES imigrantu kvotām un uzstādot žogus un citus ierobežojumus, kuru mērķis bija cilvēkus atturēt. Šīs valstis atkal atrodas uz kārtējās humanitārās krīzes robežas, nodrošinot patvērumu kaimiņos esošās postpadomju valsts iedzīvotājiem, kas jau sen ir paudusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.

“Kad Krievija atklāja uguni uz Ukrainu, poļi atver viņiem savas robežas un sirdis,” piektdien tviterī rakstīja Moraveckis.

Simtiem brīvprātīgo strādā uz Polijas robežas ar Ukrainu, lai atrastu bēgļiem pajumti un siltas drēbes un pēc tam organizētu ceļojumus.

Dzelzceļa stacijā Pšemislā, pilsētā, kas atrodas netālu no robežas, ukraiņi var saņemt bezmaksas ēdināšanu, SIM kartes mobilajiem tālruņiem un palīdzēt organizēt bezmaksas ceļojumus uz citām Polijas pilsētām.

Daudzi brīvprātīgie, kas strādā Pšemilā, uzņem bēgļus savās mājās, vienlaikus organizējot viņiem izmitināšanu lielākās pilsētās, piemēram, Krakovā un Varšavā.

“Šī pozīcija ir ļoti izaicinoša, un tas ir sava veida eksāmens, un es ceru, ka mums visiem kaut kādā veidā izdosies,” sacīja Anna Lesikova, poļu valodas skolotāja no Pšemislas ukraiņu skolas. Lescio kundze katru dienu ieradās dzelzceļa stacijā kā brīvprātīgā, un viņai bieži pievienojās studenti.

“Kādu dienu 3000 cilvēku atstāja vienu vilcienu, lielākā daļa no tām sievietes ar bērniem,” sacīja Lescio kundze. Briesmīgs skats – viņi bija noguruši raudot. Mana sirds to neizturēja.”

Polijā jau dzīvo viens līdz divi miljoni ukraiņu, no kuriem daudzi ir apmetušies valstī kopš konflikta uzliesmojuma Ukrainas austrumos Starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un Kijevu 2014. gadā. Daudzi no jaunpienācējiem sazinās ar ģimeni vai draugiem, kas jau atrodas Polijā.

Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau sestdien tiekoties ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, sacīja, ka Varšavas prioritāte ir “organizēt efektīvu palīdzību simtiem tūkstošu un drīzumā miljoniem bēgļu”.

Dažas jūdzes no robežas Blinkena kungs apmeklēja Korčovas bēgļu apstrādes centru — pārveidotu iepirkšanās centru, kurā mudž ukraiņi — galvenokārt sievietes un bērni —, kā arī mēteļi, pārtikas kaudzes un ūdens pudeles.

Kāda māte teica, ka viņas māju Harkovā iznīcināja čaula, kamēr viņa un viņas 6 un 1 gadu vecas meitas atradās pagrabā. “Tie ir bērni, viņi nesaprot,” viņa teica.

16 gadus vecā Jasmīna Ahmadi sacīja, ka no Kijevas uz Poliju devusies kopā ar ģimeni, sešiem suņiem un septiņiem kaķiem. “Es baidījos, ka nomiršu,” viņa teica.

Vācijā kopš kara sākuma ir reģistrēti aptuveni 20 000 bēgļu, saskaņā ar valdības teikto, šis skaits nepārtraukti pieaug, jo Berlīnes centrālajā dzelzceļa stacijā katru dienu ierodas tūkstošiem ieceļotāju. Vairāk nekā 13 000 cilvēku, kuri bēga no kara, piektdienas vakarā ar vilcienu ieradās Berlīnē, paziņoja Vācijas dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn.

“Protams, mēs uzņemsim tos, kas ieradīsies Vācijā,” pagājušajā nedēļā sacīja iekšlietu ministre Nensija Visere.

Vācieši plūst uz Berlīnes Centrālo staciju, lai nodrošinātu pārtiku un izmitināšanu bēgļu pieplūdumam Polijā.

“Mans tēvs un brālis palika, lai palīdzētu aizstāvēt mūsu māju,” sacīja sieviete, kura otrdien ieradās ar trim bērniem un savu padzīvojušo māti. “Mēs raudam par viņiem, nevis par mums,” viņa sacīja, gaidot vilcienu uz Itāliju, cerot pievienoties tur dzīvojošajiem radiniekiem.

Cilvēki no visas Eiropas ieradās uz robežām, lai palīdzētu bēgļiem. aizveriet Polijas-Ukrainas robežas šķērsošana Medykā ieradās Nīderlandes, Vācijas un Austrijas pilsoņi, lai palīdzētu ukraiņiem nogādāt vai piedāvātu pagaidu jumtu virs galvas.

29 gadus vecais nīderlandietis Denijs Rinenbergs, kurš strādā siltināšanas uzņēmumā, šonedēļ devās ceļā no savām mājām Nīderlandē, lai nodrošinātu transportu un izmitināšanu jebkuram ukrainim, kurš vēlētos uz laiku palikt savā mājā.

“Tas ir mans humanitārais pienākums,” sacīja Reinenberga kungs, stāvot Pšemislas dzelzceļa stacijas ierašanās zālē ar uzrakstu “Nīderlande”.

Šo rakstu publicēja Natālija Ojevska Pšemislā, Polijā un Viljams Moldins Korcovā, Polijā.

rakstīt Metjū Luksmūrs ([email protected]) un Bojans Pančevskis (Bojan Pancevski) [email protected]