Atceros, kā skatījos, kā Odriga, mājas saimnieces mazmeita, kopā ar vecmāmiņu lasīja grāmatu latviešu valodā. Ar Odriju sazinājos tikai ar žestiem – meitene ne vārda neprot krieviski, savukārt es latviski neko nesapratu. Odrija ir ļoti aktīva, un ir ļoti grūti viņu noturēt vienā vietā.Pēc dažām minūtēm Odrija pārtrauc lasīt un skrien uz savu istabu, kas ir pilna ar rotaļlietām augšstāvā. Tā nu manās rokās nonāca multeņu grāmata par dzīvniekiem.
Tajā bija daudz attēlu, bet maz vārdu, kas bieži notiek pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās publikācijās. “Tieši tas, kas vajadzīgs, lai sāktu mācīties latviešu valodu,” pie sevis jokoju un atvēru lapu. Parādi mīļu vāverīti un raksti tai blakus: vāvere. Biju pārsteigta un priecīga. Interesanti, kā ir: it kā esam dažādas valstis, bet Baltkrievijā vāveres vārds ir ceļot gandrīz kā latviešu valoda (Favir).
Pirms 2020. gada notikumiem, kad Baltkrievijā miermīlīgos protestus pret fiktīvajām prezidenta vēlēšanām brutāli apspieda “pašievēlētā” valdība un daudzi baltkrievi bija spiesti pamest savas mājas, baidoties no politiskās vajāšanas, latvieši diez vai varēja iedomāties, ka Baltkrievijas pilsoņi. kaimiņvalsts te atrastu patvērumu.
Tas ir patvērums tiešā nozīmē – bēgļu statusā.
Var šķist, ka Baltkrievija ģeogrāfiski atrodas Eiropas centrā, liela daļa iedzīvotāju ir augsti izglītoti un vēsturiski atkarīgi no Rietumeiropas vērtībām. Tagad ir tā, ka Baltkrievijas valsts vēsture un ideoloģijas grāmatas katru gadu tiek pārrakstītas, vadoties pēc “pašreizējās politiskās dienaskārtības”: savienības stāvokļa; Lielais brālis Krievija Runāšana krieviski kā lojalitātes zīme režīmam (jā, tagad Baltkrievijā runāt dzimtajā valodā ir bīstami, tas ir administratīvi, bet atsevišķos gadījumos arī krimināli sodāms).
Bet vēl pirms 30 gadiem (jā, Baltkrievijā ap to laiku bija diktatūra) bērni mācījās no balti-sarkanbaltām mācību grāmatām vēsturiskā karoga krāsās (tagad to uzskata par “ekstrēmu”), kur aprakstīti 1999.gada 1.-11. Polockas un Turovas Firstistes, Lietuvas Lielhercogiste , Žečpospolita … Kad baltkrievi kopā ar saviem kaimiņiem Rietumeiropā attālinājās no plēsīgās Maskavas Firstistes, kā varēja.
Kā redzam, gadu simtiem paiet, bet notikumi nemainās – tikai tagad Baltkrievija, knapi elpot un Putina impēriskā zābaka saspiesta, stāv otrpus barikādēm ar diktatorisko Krieviju.
Tie, kas nepiekrīt – un tādu ir desmitiem tūkstošu – ir vai nu cietumā, politiski motivētas tiesas notiesāti, atstāti vai spiesti klusēt un dzīvot pastāvīgās bailēs, ka melnā tērpti cilvēki bez personas apliecībām jebkurā laikā var ielauzties viņu mājās. brīdis.
Līdz ar to daļai baltkrievu Latvija ir kļuvusi par otrajām mājām. Es esmu viens no tiem. Un, kad Starptautiskajā solidaritātes dienā rīkojām demonstrāciju ar baltkrievu politieslodzītajiem un pozējām ar viņu bildēm pie Brīvības pieminekļa, viena no aizkustinošākajām frāzēm mums bija “Paldies, Latvija!”. Mēs to pabeidzām ar asarām acīs. Un man blakus stāvēja meitene no Ukrainas, un šajā solidaritātes ķēdē mēs stāvējām plecu pie pleca.
Kas kopīgs mūsu abām tautām baltkrieviem un latviešiem (kad es saku “latvieši”, es domāju visus latviešus bez izņēmuma), un kāpēc mēs šeit jūtamies kā mājās?
Mēs esam labi kaimiņi un daudz ko dalāmies vēsturē. Pastāv teorija par baltkrievu etnosa baltu izcelsmi, saskaņā ar kuru mūsdienu Baltkrievijas teritorijā ienākušas slāvu ciltis, sajaucoties ar tur dzīvojošajiem senajiem baltiem – yatfings. Grūti pateikt, vai tā ir taisnība, jo tas bija tik sen.
Padomju laikā tika atzīta tikai viena teorija: Lielā Krievija. Tās nosaukums runā pats par sevi.
Kopīgi vārdi, dažādas valodas
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka baltkrievu un latviešu valoda nepavisam nav līdzīga. To saka arī oficiālais karogs: baltkrievu valoda pieder austrumslāvu valodām, bet latviešu valoda austrumbaltiešu nomenklatūrai.
Tomēr tagad par to nedomāsim. Uzmanīgi papētot mūsu valodas, kļūs skaidrs, ka tajās ir daudz kopīgu vārdu, kas nav raksturīgi krievu valodai un kas ir ciešāk saistīti ar baltkrievu valodu.
Paskaties pats:
- Latvija Favīrs (vāvere)krievu белка, baltkrievu вавёрка (vaviorka)
- Latvija Talca (kolektīvā tīrīšana)krievu “делать что-то колективно, вместе” (ko darīt kolektīvi, kopā), baltkrievu талака (talaka)
- Latvija trusis (trusi)krievu kroliks, baltkrievu truss (trus)
- Latvija Mergot (lai mirkšķinātu)krievu мелькать, baltkrievu миргаць, мигцець (mirhać, mihcieć)
- Latvija Caiga (kaija), rus. чайка, baltkrievu kyrlя (kirlia)
Baltkrievu valodai ir divi pareizrakstības varianti latīņu alfabētā un vairāki kirilicas varianti. Latīņu burti baltkrievus nebiedē, viņiem tas ir pazīstams no 20. gadsimta sākuma.
Vēl viens novērojums, ko izdarīju, dzīvojot Latvijā divus gadus: tradicionālajiem senajiem ticējumiem (senču dienas, saulgrieži, svētavoti, ozoli un akmeņi), kā arī nacionālā folklora, folklora, joprojām ir liela nozīme abām tautām. Zeme ir svēts jēdziens gan latviešiem, gan baltkrieviem. Mēs esam zemes cilvēki, zemnieki un mājsaimniecību vadītāji, un tas nosaka mūsu skatījumu uz pasauli un mūsu dzīvesveidu.
Baltkrievu ir nedaudz vairāk par deviņiem miljoniem un latviešu ir nedaudz mazāk par diviem miljoniem. Visā mūsu vēsturē mēs esam cīnījušies par brīvību no impērijām. Latviešiem izdevās iegūt pilnīgu neatkarību, baltkrieviem vēl nebija. Taču latviešu tauta mums ir paraugs izturībai, brīvības mīlestībai, kā arī mīlestībai pret visu, kas ir mūsu.
Šo rakstu var izlasīt arī baltkrievu valodā šeit Un krievu valodā šeit.
