Latvija plāno pārdot līdzdalību valstij piederošajos uzņēmumos, ņemot vērā izaugsmes kāpumu

Latvija ir gatava jau nākamgad sākt akciju pārdošanu valstij piederošajos uzņēmumos, valdībai cenšoties paplašināt kapitāla tirgus un paātrināt ekonomikas izaugsmi.

Baltijas valsts plāno uzsākt pirmo šādu aktīvu pārdošanu vairāk nekā divu desmitgažu laikā, lai līdz 2027. gadam palielinātu akciju tirgus kapitalizāciju līdz 9 procentiem no IKP.

Dati par uzņēmumu statusu jāapkopo līdz augusta vidum, un skaidrāks grafiks nākamajiem soļiem ir gatavs līdz gada beigām, uzskata finanšu ministrs Arvells Asyradines.

“Fakts ir tāds, ka mūsu kapitāla tirgus ir ļoti mazs, tā praktiski nav,” intervijā Rīgā sacīja Ašeradens. “Mēs pat neesam vadošais tirgus.”

Maijā Finanšu ministrija nāca klajā ar ceļvedi, kurā uzsvērts, ka 2021. gadā Baltijas valsts tirgus vērtība 3% apmērā no IKP nobāl salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54%. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šī attiecība bija attiecīgi 17,4 procenti un 9,3 procenti.

Aptuveni 1,8 miljonus lielās valsts varas iestādes plāno izveidot īpašu fondu, lai palīdzētu privātuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu, savukārt kapitāla tirgu paplašināšana dos iespēju vietējiem pensiju fondiem un privātajiem klientiem investēt, kā arī piesaistīt ārvalstu pircējus, sacīja Ašeradens.

“Air Baltic Corp.” paziņoja, ka plāno sākotnējo publisko piedāvājumu līdz 2024.gada beigām un arī valsts gāzes uzglabāšanas uzņēmums apsver iespēju pārdot daļu. Pat valstij piederošais elektroenerģijas uzņēmums Latvenergo var tikt daļēji kotēts atkarībā no juridiskā audita rezultātiem, jo ​​tā privatizācija ir aizliegta ar likumu.

“Mūsuprāt, tā nav privatizācija, tā ir daļēja kotēšana biržā,” sacīja Ašeradens.

Pagājušajā mēnesī Finanšu ministrija paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozi šogad par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo stingro prognozi. Tomēr Latvija ir atpalikusi no Baltijas kaimiņvalstīm, samazinot atpalicību no ES vidējā rādītāja pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.

Diskusijas par imigrāciju Latvijā jau sen ir bijis tabu, taču tas beidzot var mainīties. Darbaspēka trūkuma risināšana varētu palielināt iekšzemes kopproduktu par 0,8 procentiem, uzskata ministrs.

Aseradens sacīja, ka apspriestie pasākumi ietver mērķtiecīgu imigrāciju, kā arī augstskolu sistēmas modernizāciju, lai piesaistītu vairāk ārvalstu studentu un darbinieku. Viņš norādīja, ka jāattīsta arī militārais sektors un IT eksports.

“Mēs neesam priecīgi, ka ekonomiskās izaugsmes ziņā atpaliekam no citām Baltijas valstīm,” sacīja Ašeradens. “Valdība mums lūdza mainīt šo situāciju, un mēs nācām pie šādas idejas.”

Atjaunināts: 2023. gada 9. jūlijā, plkst. 3:30