Baltijas dzelzceļa galvenās līnijas izmaksas Latvijā tiek lēstas 3,7 miljardu eiro apmērā

Lai gan valdībā ir iesniegts informatīvais ziņojums par Rail Baltica nākotni, tas vēl nav skatīts, premjeram norādot, ka tas nav iesniegts laikā.

Ašeradens intervijā LTV skaidroja, ka par galveno ceļu sagatavotais līgums paredz vērienīgus būvdarbus. “Līguma struktūrā norādīts, ka šobrīd nav izsolīti betona darbi, taču mums ir redzama viena zemes kubikmetra cena. Uzskatām, ka līgums vēl ir jāpārskata ekspertiem, lai Latvija varētu saprast, kurā brīdī tiek veikta zemes gabala cena. līgums tiks īstenots,” viņš sacīja.Ministrs sacīja, ka valsts kļūst atbildīga par dalību šajā projektā.

Politiķis skaidroja, ka vēlas iegūt pārliecību, ka valstij nebūs jāfinansē daži budžeta posmi, ja tai neizdosies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

Līguma vērtība tika lēsta aptuveni 3,7 miljardu eiro apmērā. Tāme par kopējo summu Baltijas dzelzceļam Ašeradeniem vēl nav zināma.

Viņš arī norādīja, ka Latvijai līdz janvāra beigām ir jāiesniedz pieteikums nākamajam finansējuma posmam šajā projektā. “Šajā posmā mēs skaidrojam scenārijus, saskaņā ar kuriem mēs turpināsim. No šiem scenārijiem mēs sapratīsim, cik tas maksās,” sacīja Ašeradins.

Ministrs arī norādīja uz nepieciešamību izprast projekta ekonomisko atdevi, ja valsts piedalās tā finansēšanā.

Oktobrī valdība piešķīra Vairāk nekā 18 miljoni eiro Lai Latvijā pabeigtu Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanu četrās kārtās, vēl nepieciešams papildu finansējums vēl vairāku posmu projektēšanai.

Lai pilnībā izmantotu jau piešķirto Eiropas Komisijas finansējumu, projektēšanas darbi jāpabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim. Tāpat projektēšanas darbu pabeigšana ir priekšnoteikums turpmākai EISI finansējuma piesaistei Rail Baltica projektam un būvdarbu turpināšanai. Uz galvenās līnijas, norāda Satiksmes ministrija.

Sākotnējais budžets bija 5,8 miljardi eiro, un pašreizējās aplēses par Baltijas dzelzceļa kopējām izmaksām ir 7,8 miljardi eiro, lai gan, ņemot vērā pašreizējās tendences, nebūtu pārsteidzoši, ja nākotnē šis skaitlis atkal tiktu palielināts. 85% finansējuma paredzēts saņemt no Eiropas Komisijas, savukārt Baltijas valstis katra iegulda papildu 5%.

READ  Baltijas valstu datu centru operatori DEAC un DLC ir izstrādājuši uzticamu darbības nepārtrauktības risinājumu

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top