Ekonomists skaidro attiecības starp gāzes rezervēm un augstajām patēriņa cenām? – Baltijas ziņu tīkls

Lai gan Covid-19 vīrusa dēļ Latvijā atkal ir spēkā stingra komandantstunda, kas, pēc daudzu domām, ir noņēmis krāsas no jau tā pelēkā rudens, iespējams, ka cilvēki šo gadu noslēgs kā “svētību”. Tuvākajā laikā iedzīvotāji un uzņēmumi Latvijā izjutīs ievērojamā dabas resursu sadārdzinājuma sekas. Cenu kāpums dažus sektorus ietekmēs tieši, piemēram, enerģētikas sektoru, bet citus netieši, saka bankas Citadele vecākais ekonomists Martis Soboličs.

Paaugstināsies transporta un loģistikas izmaksas, kā arī visas muitas nodevas par ražošanu, pasta izdevumiem un citiem pakalpojumiem.

Āboliņš stāsta, ka ekonomikas atveseļošanās pēc epidēmijas izraisītā lejupslīdes būs ļoti strauja, taču iedzīvotāju maciņiem par labu tas nenāks.

“Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atgūties no pandēmijas. Process ir negaidīti ātrs un tajā pašā laikā dinamisks lielākajā daļā pasaules.

“IKP rādītāji Latvijā ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī. Reģistrētais bezdarbs ir mazāks par 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atveseļošanās turpinās uz valsts atbalsta, budžeta deficīta, valsts parāda pieauguma rēķina. Tikmēr inflācija ir straujāka, nekā mēs esam redzējuši kopš 2008. gada. Tā ir tuvu 5%. Ražošanas izmaksu pieaugums ir daudz lielāks un jau pārsniedz 20%”, stāsta ekonomists.

Dabas resursi, nafta, dabasgāze, pārtika, minerāli, kokmateriāli un elektroenerģija Eiropā pēdējā pusotra mēneša laikā. Tas viss sadārdzina preces un pakalpojumus.

Tam ir vairāki iemesli.

Smaga hipertrofija – primārie cēloņi

Pirmkārt, pandēmijas sākumā mazāka patēriņa gaidas bija līdzīgas 2008. un 2009. gadā novērotajai finanšu krīzei. Taču šim kritumam sekoja negaidīti straujš pieprasījuma pieaugums, kam ražošana un loģistika nespēja iet līdzi. ar. Ar. Cilvēki vēlas, lai tagad būtu viss, trūkst preču un problēmas ar pieņemamu piegādi. Pat Latvija piedzīvo enerģijas, degvielas un elektrības cenu pieaugumu.

READ  Tikai katram trešajam invalīdam ir darbs Latvijā / Eseja

Kamēr pastiprinātā komandantstunda situāciju darba tirgū padara sarežģītāku, Covid-19 neskartajās nozarēs – rūpnieciskajā ražošanā, informācijas tehnoloģijās u.c. – vērojams stabils algu pieaugums 6-7% apmērā.

Taču bez darba samaksas pieauguma ir vērojams transporta izmaksu, energoresursu un darbaspēka kāpums. Tas nozīmē palielināt spiedienu uz iekšzemes pakalpojumu cenām, kas līdz šim bijušas stabilas, saglabājot pakalpojumu cenu inflāciju 2% līmenī. Tomēr tas mainīsies. Septembrī inflācija Latvijā bija nedaudz zem 5%. Taču līdz gada beigām tas, visticamāk, sasniegs 6%.

Ja ziema kļūs barga un dabas resursu cenas turpinās pieaugt, patēriņa cenu inflācija varētu sasniegt krietni virs 10%.

Dabas resursu cenu pieaugums ir otrs inflācijas cēlonis, un to izraisa resursu rezervju līmeņa samazināšanās dažādos pasaules reģionos. Varētu domāt, kur ir problēma – pirms pandēmijas zemē bija nafta, gāze un ogles, un tās ir joprojām. Tomēr pieprasījums atgriezās ātrāk, nekā gaidīts. Pēdējā gada laikā cilvēku mobilitāte pandēmijas dēļ ir samazinājusies. Arī pieprasījums ir samazinājies. Arī Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un OPEC valstis nolēma samazināt naftas ieguvi.

Pieprasījums šobrīd ir liels, taču OPEC valstis nesteidzas palielināt ražošanu.

Tas viss atstāj iespaidu uz degvielas cenām, kas savukārt ietekmē ikvienu, kam nepieciešams pārvadāt preces vai pakalpojumus.

Indija un Ķīna ir samazinājušas ogļu ieguvi, jo tiek veicināta zaļā enerģija un klimata pārmaiņu radītās problēmas: aukstās ziemas ir palielinājušas pieprasījumu pēc enerģijas, un bezvēja vasaras ir samazinājušas enerģijas ražošanu Eiropā, kas savukārt ir palielinājis pieprasījumu pēc fosilā kurināmā. Tomēr resursu ieguvi nevar palielināt pietiekami ātri, lai apmierinātu vienas dienas pieprasījumu. Tāpēc ogļu krājumu samazināšanās palielina dabasgāzes cenas, kas pēc tam izraisa citu preču cenu pieaugumu, jo dabasgāzes ražošanas blakusprodukti tiek plaši izmantoti arī ķīmijā, minerālmēslos, plastmasā, sintētiskos apģērbos, iepakojumā. un citu produktu ražošanā, viņš skaidro.Citadeles ekonomists.

READ  Koncentrējieties uz ekonomisko sadarbību un Ukrainas atjaunošanu

Ja mēs ražojam elektroenerģiju Latvijā, kāpēc tik un tā cenas ir tik augstas?

Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Latvijas gadījumā tas ir ūdens, Lietuvai un Igaunijai – vēja enerģija. Taču tas nenozīmē, ka Latvija ir pasargāta no ārējām cenu svārstībām.

Pavasara palu laikā Latvija eksportē elektroenerģiju. Augustā un septembrī, kad sācies sausais periods un pazeminājies ūdens līmenis, tā vietā Latvija importē elektroenerģiju.

Savukārt elektroenerģijas tirdzniecības vairumtirdzniecības cenu diktē pēdējā saražotā dabasgāzes vienība, kas veido cenas svārstīgo daļu – enerģiju, ko nevar saražot, izmantojot ūdens vai vēja enerģiju. Ja paaugstinās gāzes cena, paaugstinās elektrības cena.

Kāda ir saikne starp dabasgāzes rezervēm un pakalpojumu cenu pieaugumu? Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ produkcijas cenu pieaugums ir straujāks nekā patēriņa cenu kāpums. Jo ilgāk cenas pieaug, jo vairāk kļūst skaidrs, ka dažādu firmu iespējas segt cenu pieaugumu ir ierobežotas. Tāpēc nākamais gads izrādīsies spēcīgas inflācijas gads, kas tiek prognozēta 4% apmērā, norāda Āboliņš.

Labā ziņa, viņš piebilst, ir tā, ka cenu kāpums neturpināsies visu gadu. Tajā pašā laikā cenu līmenis nesamazināsies līdz iepriekšējam līmenim. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem cenas būs jāpielāgo atbilstoši cenu izmaiņām.

nu ko?

Pastiprinātās komandantstundas ietekme uz ekonomiku ilgtermiņā, visticamāk, būs nopietnāka nekā tuvākajā nākotnē. IKP daudz nesatricinās, jo Latvija atkal aizņemsies naudu, lai kompensētu zaudējumus.

Tomēr pēc pandēmijas radīsies daudzas problēmas: ārvalstu investoru aktivitātes samazināšanās Latvijā un pastāvīgās tālmācības sistēma ietekmēs bērnu zināšanas un spēju konkurēt darba tirgū.

Iespējams, ka pēc vairākiem gadiem valstis, uz kurām neattiecas komandantstundas režīms, attīstības ziņā atkal būs priekšā Latvijai.

Bet attēls nav viss drūms. Jā, patīk vai nepatīk, cilvēkiem būs jāmaksā vairāk, bet inflāciju kompensēs algu pieaugums. Vienlaikus ekonomika turpinās attīstīties un tuvākajā laikā lielas galvassāpes nesagādās. Taču Latvijai būs rūpīgāk jādomā par pandēmijas laikā lielākoties neatrisinātajiem jautājumiem – demogrāfija, ES zaļie mērķi u.c., uzsver galvenais ekonomists.

READ  Krievija brīdina par graudu darījumu apdraudējumu - ThePrint

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top