Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāji pavasarī plāno kampaņu, lai samazinātu procentu maksājumus komercbankām, daļēji, lai atgūtu daļu no izmaksām, kas saistītas ar desmit gadus ilgušo stimulu, sacīja avoti, kas ir pazīstami ar diskusijām.
Tā kā bankas tagad gūst dāsnu peļņu, galvenokārt uz centrālās bankas un nodokļu maksātāju rēķina, politikas veidotāji jau ir samazinājuši līdz nullei procentu likmi, ko tie maksā aizdevējiem par noteiktu ECB noguldījumu pārpalikumu.
Daži politikas veidotāji arī cenšas palielināt šo aktīvu kopumu, kas pazīstams kā obligāto rezervju norma, kas atbilst aptuveni 1% no noguldījumiem.
Tas nozīmē, ka kopumā procentu maksājumi aizdevējiem, kuri joprojām saņem ECB noguldījumu likmi, kas pašlaik ir 4%, par citu centrālajā bankā noguldīto skaidras naudas pārpalikumu, tiks samazināti vēl vairāk. Taču ECB jūlijā priekšlikumu noraidīja, daļēji tās valdes pretestības dēļ, sacīja avoti.
Tomēr cīņa ne tuvu nav beigusies, un atbalstītāji meklē jaunu impulsu likmes paaugstināšanai nākamā gada pavasarī, kad ECB pārskatīs savu darbības sistēmu, liecina sarunas ar astoņiem avotiem.
Viens no avotiem teica: “Šī problēma ir jāatrisina, vēlākais, pārskatot sistēmu.” “Rezervju prasības ir mākslīgi zemas.”
Pārmērīga likviditāte
Problēmas būtība ir 3,6 triljonu eiro vērtā liekā likviditāte, kas plūst caur banku sistēmu, ko Eiropas Centrālā banka radīja laikā, kad inflācija bija ļoti zema un politikas veidotāji mēģināja stimulēt ekonomiku ar naudas injekcijām.
Procentu likmes šobrīd ir rekordaugstas, tāpēc pieauguši ECB procentu izdevumi par šo milzīgo parādu kopumu, un daudzas nacionālās centrālās bankas, tostarp Bundesbanka, ir cietušas zaudējumus.
Jaunu diskusiju par obligāto rezervju prasību paaugstināšanu ierosinājis Vācijas Bundesbankas prezidents Joahims Nāgels, viņa kolēģis Austrijā Roberts Holcmans un Latvijas Mārtiņš Kazačs, un šādu viedokli atbalsta vēl vismaz seši 26 Padomes locekļi.
Taču avoti saka, ka ECB Padome, tostarp Izabela Šnābela, kura ir atbildīga par tirgus operācijām, nav mazinājusi savus iebildumus pret izmaiņām, tāpēc jebkurš priekšlikums saskaras ar kalnup cīņu.
Eiropas Centrālās bankas pārstāvis atteicās komentēt.
Austrijas Holcmans šonedēļ ierosināja obligāto rezervju palielināšanu desmitkārtīgi līdz 10%, taču lielākā daļa avotu to noraidīja kā pārāk lielu un minēja skaitļus no 2% līdz 5%.
Viņi norāda, ka Horvātijas procentu likme bija 9% pirms tās pievienošanās eiro 1.janvārī un tās banku sistēma darbojās labi.
Plusi un mīnusi
Galvenais jautājums šeit ir par to, vai izmaiņas kalpo politiskam mērķim vai vienkārši tiek uzskatītas par soda līdzekli.
Tās atbalstītāji saka, ka, ja procentu likmes samazināšanai līdz nullei šogad ir politisks mērķis, tad reizinātāja palielināšanai ir tāds pats mērķis, jo rezultāts ir līdzīgs.
Ir arī vēsturiski precedenti, un kopējais efekts ierobežotu banku kreditēšanas iespējas, un tas palīdzētu ierobežot inflāciju.
Viņi arī norāda, ka, tā kā bankas pagātnē ir guvušas labumu no ECB apjomīgajiem aktīvu pirkumiem, ir godīgi no tām tagad segt daļu no izmaksām, jo īpaši tāpēc, ka to lielās dividendes tagad tiek izmaksātas akcionāriem, kas ir ētiski apšaubāms rezultāts.
Viņi apgalvo, ka Eiropas Centrālās bankas kā valsts institūcijas misija ir vadīt politiku ar viszemākajām izmaksām, tāpēc zaudējumu samazināšana nav pretrunā ar šo mandātu.
Tikmēr oponenti – kuru vidū ir arī Fransuā Vilero de Galhau Francijā un Pjērs Fonšs Beļģijā – saka, ka galvenais politikas instruments ir procentu likme, un banka jau izmanto pārāk daudz instrumentu, tāpēc cita instrumenta izmantošana palielinātu… Politika sarežģītība.
Padomes galvenais arguments ir tāds, ka likviditātes pārpalikums eirozonā ir nevienmērīgi sadalīts un koeficienta paaugstināšana uzliktu pārmērīgu slogu mazākām bankām ar lielāku noguldījumu īpatsvaru.
Cits avots sacīja: “Ieguvumi ir minimāli, un es vēl neesmu pārliecināts, ka monetārajai politikai ir pamatojums.” “Mēs neesam iesaistīti sociālās politikas veidošanā, tāpēc banku sodīšana nav leģitīms mērķis.”
Pagājušajā nedēļā intervijā Šnābels sacīja, ka ECB vajadzētu būt uzmanīgiem, veicot šādas izmaiņas, pirms tā izlemj, cik lielu likviditātes pārpalikumu tā vēlas saglabāt ilgtermiņā.
Tāpat iespējams, ka augstākas nodevas varētu likt bankām izvest likviditāti no eirozonas, savukārt neliels koeficienta pieaugums samazinātu centrālo banku zaudējumus tikai par nelielām summām, kas nozīmē, ka ECB varētu īstenot riskantu politiku ar pieticīgu atdevi.
“Jebkura saprātīga obligāto rezervju prasību korekcija – 1% līdz 2% palielinājums – atstātu otrkārtēju ietekmi uz likviditātes pārpalikuma līmeni un ietaupītu Eirosistēmai tikai (apmēram) 6 miljardus eiro no gada procentu maksājumiem pašreizējā situācijā. likme,” viņš teica. Barclays piezīmē “Depozīta likme”.
Deutsche Bank izpilddirektors Kristians Šūings sacīja, ka izmaiņas palielinās banku finansiālo slogu un ierobežos to kreditēšanas iespējas.
Avots: Reuters (Toma Simsa papildu ziņojumi; rediģējis Džons Stounstrīts)
