2023./24.mācību gadā augstākajā izglītībā ir uzņemti 74 000 studentu, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn. Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies studentu skaits. Līdz 2005. gadam bija vērojama augšupejoša tendence, kad tika sasniegts augstākais skolēnu skaits – 131 100 studentu, taču kopš tā laika šis skaits ir samazinājies.
Tomēr var būt pamats optimismam, jo šajā mācību gadā uzņemto skaits ir strauji pieaudzis. 2023./24.mācību gadā Latvijā augstskolās tika uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā un straujākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.
Puse studentu (54,6%) iestājās bakalaura līmeņa programmās, 23,2% iestājās maģistra programmās, 19,4% iestājās koledžā, bet 2,8% iestājās doktorantūrā.
Lielāko daļu iebraucēju joprojām veido sievietes – 16 500 jeb 57% no kopējā skaita. Vairāk nekā divas trešdaļas (76,1%) dalībnieku izvēlējās pilna laika studijas un tikai 23,9% – nepilna laika studijas. Studiju maksa lielākajai daļai studentu (58,4%) bija no privātajām iemaksām, bet 41,6% – no valsts vai pašvaldību budžeta. Gandrīz puse maksājošo studentu (49,1%) iestājās sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību zinātņu programmās, savukārt valsts atbalstītie studenti galvenokārt izvēlējās inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību (22,7%), kā arī veselības un sociālās aprūpes programmas (19,2%).
2023. gadā grādu vai līdzvērtīgu kvalifikāciju ieguva 14,1 tūkstotis studentu, kas ir par 636 absolventiem mazāk jeb 4,7% nekā 2022. gadā. Vairāk nekā trešdaļa (35,3% jeb 4,9 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs un 19,6 %, jeb 2,7 tūkst., veselībā un labklājībā.
Inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas absolvēja 1,5 tūkstoši studentu jeb 11% no absolventu kopskaita. Augstskolu absolventu skaits Latvijā kopš 2013.gada ir samazinājies par 35% jeb 7,6 tūkstošiem.
Reģistrācijas rādītāji ir ievērojami palielinājušies daudzās jomās
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad uzņemšanas rādītāji samazinājās gandrīz visās izglītības jomās, 2023./2024. akadēmiskajā gadā uzņemšana vairākās jomās ievērojami pieauga. Būtiskākais pieaugums bija inženierzinātņu, apstrādes rūpniecības un būvniecības (20,1%) un izglītības (17,9%) nozarēs. Pēc ievērojama uzņemšanas krituma sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību zinātņu programmās iepriekšējā akadēmiskajā gadā (par 14,3%), šogad uzņemšana šajās programmās pieauga (par 15,2%).
2023./24.mācību gadā visvairāk izglītojamo izvēlējās sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību programmas (35,9%), kam sekoja veselības un sociālās aprūpes programmas (15,4%), kā arī inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (15,4%). Vismazāk iestājušies lauksaimniecībā un izglītībā (attiecīgi 1,6% un 6,5%).
Populārāko izglītības jomu tops pēdējā desmitgadē nav būtiski mainījies: 2013. gadā lielākais studentu īpatsvars iestājās sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs (37,5%), kam seko inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (16,7%). Tāpat pirms desmit gadiem izglītība (6,7% no visiem uzņemtajiem) un lauksaimniecība (2%) bija jomas ar zemākajiem uzņemšanas rādītājiem.
Mazākais studentu skaits pēdējo divdesmit gadu laikā
Gada laikā kopējais studējošo skaits (74 tūkstoši) samazinājies par 1,4 tūkstošiem, savukārt pēdējo desmit gadu laikā tas samazinājies par 15,7 tūkstošiem jeb 17,5%.
Vairāk nekā puse studentu – 56,3% – jeb 41,7 tūkstoši šobrīd studē bakalaura līmenī, 22,0% jeb 16,3 tūkstoši maģistrantūrā, 17,3% jeb 12,8 tūkstoši koledžas līmenī un 4,4% jeb 3,3 tūkstoši doktorantūrā. līmenī.
Sievietes uzņemas vadību
1936. gadā Latvijā mācījās 7281 students, no kuriem 70% bija vīrieši un tikai 30% sievietes. Gandrīz gadsimtu vēlāk situācija ir nedaudz atšķirīga: 2023./24.mācību gadā vairāk nekā puse studentu (58,4% jeb 43,2 tūkstoši) bija sievietes. Visvairāk studentu sieviešu bija 2007.gadā – 64,4% jeb 82,2 tūkst.
Izglītības jomās joprojām lielākais sieviešu īpatsvars – 92,5% – mācās izglītībā (tās programmās kopā apgūst 4,7 tūkst. cilvēku jeb 6,3% no studentu kopskaita). Arī veselības un sociālajā aprūpē (studē 14,1 tūkstotis cilvēku jeb 19,1% no visiem studentiem), kā arī humanitārajās zinātnēs un mākslā (studē 5,5 tūkst. cilvēku jeb 7,5% no visiem studentiem) ir arī daudz studentu – 80,5% un 73,5 attiecīgi %. .
Izglītības jomas, kuras galvenokārt izvēlas vīrieši, nemēdz daudz mainīties. Visvairāk vīriešu – attiecīgi 73,9% un 70,5% – joprojām mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (studē 9,9 tūkst. cilvēku jeb 13,4% no visiem studentiem) un dabaszinātņu (10,8% no visiem studentiem) nozarēs. .
2023./24.akadēmiskajā gadā visvairāk studēja Sociālo zinātņu, Uzņēmējdarbības un Tiesību programmās (33,8% no kopējā studentu skaita). Šīs programmas izvēlējās 35,9% jeb 15,5 tūkstoši no kopējā studentu skaita (43,2 tūkstoši) un 31% jeb 9,5 tūkstoši no kopējā studentu skaita (30,8 tūkstoši).
Latvijā ir 10 tūkstoši mobilo studentu
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijā augstskolās iestājās 4,1 tūkstotis “mobilo” studentu (par 116 studentiem vairāk nekā gadu iepriekš). Mobilie studenti tiek definēti kā cilvēki, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas un studē Latvijā ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādi vai citu kvalifikāciju).
Tomēr šis skaitlis joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa un ir par piektdaļu mazāks nekā reģistrēts 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Latvijā šobrīd ir 10,4 tūkstoši mobilo studentu, t.i., 3,4% jeb 345 studenti ilgāk par gadu. Šis skaitlis ir augstākais reģistrētais kopš 2014. gada, kad tika apkopota pirmā statistika par mobilajiem studentiem. Mobilo studentu skaits Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir gandrīz dubultojies: pieaugums par 98,3% jeb 5170 studentiem, salīdzinot ar 2014. gadu.
Lielākajai daļai mobilo studentu (72,8 %) iepriekšējā izglītība ir ārpus ES, turklāt vīrieši veido vairāk nekā divas trešdaļas mobilo studentu (73,1 %). Vairāk nekā pusei (60,2%) mobilo studentu iepriekšējā izglītība bija Indijā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Ukrainā vai Vācijā. Sievietes pārstāv vairāk nekā pusi (60,8%) no tiem, kuriem ir iepriekšēja izglītība Zviedrijā un Vācijā, savukārt lielākā daļa mobilo studentu vīriešu ir pabeiguši iepriekšējās studijas Indijā, Uzbekistānā un Ukrainā (attiecīgi 79,7%, 86,0% un 63,9%). ).
Divas trešdaļas mobilo studentu (69,1% jeb 7201 students) iegūst izglītību kādā no trim augstskolām: Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU 29,2%), Rīgas Stradiņa universitātē (RSU 26,3%) vai ISMA Lietišķo zinātņu universitātē (13,6%). Lielākajai daļai RTU mobilo studentu (97,2%) iepriekšējā izglītība ir ārpus ES un gandrīz puse (42,4%) šobrīd studē sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību un tiesības. Salīdzinājumam, RSU četrām piektdaļām mobilo studentu bija iepriekšēja ES izglītība un gandrīz visi (98,9%) šobrīd studēja veselības un sociālo aprūpi.
Vairāk nekā puse (53,8%) no visiem pārejas studentiem piedalās maģistra programmās un 42,6% bakalaura programmās. Lielākā daļa no tiem, kuriem bija iepriekšēja ES izglītība, studēja maģistrantūrā (90,6%) un izvēlējās veselības un sociālās aprūpes programmas (82,9%). Savukārt vairāk nekā puse (56%) mobilo studentu ar iepriekšējo izglītību ārpus ES studē bakalaura līmenī un (50,8%) izvēlas sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību programmas.
Puse studentu studē trīs lielākajās Latvijas augstskolās
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijā ir 52 augstākās izglītības iestādes (28 augstskolas un 24 koledžas), tikpat daudz kā gadu iepriekš. Augstākās izglītības iestādes un valsts koledžas izvēlējušies 78,2% no studentu kopskaita, savukārt privātās izglītības iestādes – 21,8%. Puse studentu (51,8%) studē trīs lielākajās Latvijas augstskolās – Latvijas Universitātē, RTU un RSU. Kopumā 37 augstākās izglītības iestādēs ir mazāk nekā tūkstotis studentu un 11 augstākās izglītības iestādēs ir mazāk nekā 200 studentu.
2023./24.mācību gadā doktorantūras programmas tiek īstenotas 18 augstskolās. Tajos ir iesaistīti 3254 doktoranti (2073 sievietes un 1181 vīrietis). Nedaudz mazāk kā puse (48,6%) no viņiem ir iesaistīti veselības un sociālās aprūpes programmās un aptuveni piektā daļa (18,1%) sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs.
