BNN iepazīstina ar “atzinumu no tribīnes”, ko sniedzis Konservatīvās partijas līderis Gatis Eglītis, kurš iepriekšējā premjera Krišņa Kariša valdībā bija labklājības ministrs.
Ja mēs patiešām vēlamies novērst problēmas veselības aprūpē, izglītībā, zinātnē un valsts pārvaldē, valdībai ir jārīkojas, nevis tikai jāimitē darbība. Tāpēc vēlos dalīties ar saviem ieskatiem desmit punktos, kā līdz šim ir darbojusies otrā Krišjāņa Kariņa valdība. Kur ir idejas, iniciatīvas un risinājumi?
Es domāju, ka Krišjānim Kariņam un Vienotībai strādāt šajā valdībā būs daudz grūtāk. Jo viņi nevarēs izmantot to pašu taktiku, ko izmantoja iepriekšējā valdībā. Ministriem tika sastādītas rezolūcijas – ejiet darīt to un to. Kariņš varēja palikt malā.
Taču tagad situācija ir mainījusies, un koalīcijas partneri jautā: “Bet Kariša kungs, jūs jau četrus gadus esat pie varas premjerministra amatā! Jums vajadzētu zināt visu, kas jums jādara izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē un ar to saistītajās lietās. uz Eiropas fondiem. Kādas ir jūsu idejas, iniciatīvas un risinājumi?”
Tas viņam rada lielu diskomfortu. Kādas ir kļūdas?
Tika radīta nevajadzīga ministrija. Parasti pirms vēlēšanām dzirdam pretējo – vajag apcirpt administratīvo aparātu! Bet tagad mums ir Klimata un enerģētikas departaments, un neviens nezina, kas tam būtu jādara. Neviens nezina, kur tas atrodas. Nesen bija Janisa Dombura programma par enerģētikas politiku – no ministrijas neviens uz to nenāca.
Par deputātu un ministru algām. Mēs cīnāmies ar budžetu, un iedzīvotāji smagi saskaras ar energoresursu cenām un inflāciju. Viņu algu palielināšana par 40% vai vairāk bija slikts solis. Pat tā sauktās opozīcijas partijas Saeimā šoreiz cieta neveiksmi, jo nedzirdējām ne Progresīvās partijas, ne “zaļzemnieku” opozīciju, pat ne no priekšniekiem. Un kur bija viņu priekšlikumi un grozījumi likumos, lai to novērstu? Neaizmirsīsim, ka 13. parlamenta konservatīvie parūpējās, lai deputātu algas tiktu iesaldētas uz visu četru gadu periodu.
220 miljonu pirkumi no Aizsardzības ministrijas. Ļoti teikts, jo Aizsardzības ministrijai iedzīvotāju vidū ir visaugstākā uzticēšanās. Pēc šiem skandāliem uzticības līmenis kritīsies. Tas aizēno vairāk nekā vienu partiju! Partija, kas organizē lāpu gājienus, bet nespēj kontrolēt ļoti svarīgus un lielus iepirkumu projektus.
Budžets ir kā karsta veca zupa. Bieži ziņotā ekonomiskā pārveide ir fantāzija. Kā ekonomists cenšos saprast, ko nozīmē ekonomikas transformācija: kādas ir tās aktivitātes, ko Krišāns Karišs, jaunā vienība un koalīcijas partneri cenšas darīt, lai padarītu mūsu ekonomiku stiprāku un tuvinātu Lietuvas un Igaunijas līmenim.
Šajā budžetā nav nekā tāda, kas to atšķirtu no iepriekšējiem budžetiem. kāpēc ir tā, ka? tas ir iemesls
Finanšu ministrijas augstie standarti nav mainījušies vairāk nekā desmit gadu laikā.
Tur joprojām strādā tās pašas dāmas. Lielākā daļa no viņiem nav ieinteresēti kaut ko mainīt. Katru gadu viņiem tiek atstāts jauns piemērs nākamā gada beigām, un dažas detaļas tiek labotas. Ar šādu attieksmi mēs nevaram panākt ekonomisko izrāvienu! Finanšu ministrija ir vissvarīgākā ministrija, un es jums saku, ka tā ir Politikas un Ekonomikas ministrija. Šis potenciāls netiek izmantots.
Atveseļošanās un noturības fonda finanses iestrēga. Pēdējo vairāku gadu laikā esam izveidojuši ārkārtīgi ilgus un nesaprotamus lēmumu pieņemšanas procesus. Jaunā Krišjāņa Kariņa struktūrvienība ir atbildīga par Finanšu ministriju. Ministrija ir atbildīga par ES fondu pārvaldību valstī. No brīža, kad tiek pieņemti lēmumi par projektiem, var paiet pat divi gadi. Jāpiebilst, ka naudas vērtība katru gadu turpina kristies. Pastāv risks, ka varam zaudēt 5 miljardus eiro no Atveseļošanās un noturības fonda, kas būs jāiegulda līdz 2025.–2026. gadam.
par veselības aprūpes budžetu. Janvāra sākumā es teicu, ka ar 85 miljoniem eiro nepietiks, jo skaidri redzams, ka problēmas veselības aprūpes nozarē ir atstātas bez uzmanības pārāk ilgi. Nozarei nepieciešamas reformas. Mēs sistēmā ielikām 1,5 miljardus eiro, bet mūsu veselības aprūpes rādītāji ir tik slikti, ka mēs darām kaut ko nepareizi. Kārtējo reizi – kur pēdējos četrus gadus valdību vadījušā premjera domas? Lūdzu, pastāstiet mums, kas mums ir jālabo, un ne tikai izdodiet risinājumus. Tagad ministrijām būs jāpavada divi mēneši, meklējot 100 miljonus eiro. Tas ir muļķības – neviens tik daudz neatradīs. Mēs varam ietaupīt aptuveni 8 miljonus eiro.
Izglītība ir kā medicīnas nozare. Izglītība valsts valodā ir ļoti svarīga – tas bija viens no lielākajiem bijušo Saeimas konservatīvo sasniegumiem. Mēs esam paveikuši to, ko mūsu priekšgājēji nevarēja paveikt 30 gadu laikā.
Valsts pārvalde un civildienests darbojas ļoti lēni. Ir daudzi procesi un darba grupas, kas neauglīgi debatē par Ministru kabineta noteikumiem un likumdošanas koordināciju, dažkārt jau gadiem ilgi. Tas nozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti ļoti lēni. Šī ir jaunā struktūrvienība, kas ar Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas starpniecību atbild par civildienestu. Tas viņiem kaut kādā veidā ir izdevīgi. Viņi nevēlas spīdzināt valsts dienestu, lai paātrinātu savu darbu. Nav efektivitātes, nav rezultātu – nekā. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki nāktu balsot par jauno vienību.
bankas. Jaunā struktūrvienība ir atbildīga par finanšu sektoru četrus gadus. Ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas starpniecību. Visbeidzot, mēs varam skaļi paziņot, ka mūsu kreditēšana ir ļoti slikta. Kreditēšana ir ļoti dārga – otra dārgākā Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā Latvijas Bankas prezidents Martičs Kazaks koncentrējas uz turpmāku procentu likmju paaugstināšanu. Tas nozīmē, ka visiem kredīta maksātājiem, gan uzņēmumiem, gan hipotekāro kredītu sniedzējiem, katru mēnesi ir jāmaksā vairāk. Kā tas mums nāk par labu? Nekāda labuma! Iedomājieties – jauna ģimene, kas pirms gada paņēma hipotēku, palielinās savus kredīta maksājumus par 300 eiro! Tas ir traģiski!
Un vēl viena lieta! Neviens valdībā nezina, kur pazudusi Lemberga nauda un aktīvi. Tas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro. Neviens nezina, kur šī nauda ir. Varbūt premjers zina. Varbūt ir kādi slepeni dokumenti? Tas liecina par kopējo situāciju valsts pārvaldē. Es teiktu – bardaks! “
