Ministrija veic grozījumus vairākos likumos, tostarp Atkritumu likumā un Iepakojuma likumā, lai īstenotu vērienīgas reformas. Tā mērķis ir palielināt ģimeņu pārstrādājamo atkritumu daudzumu.
Līdz 2025. gadam ES vēlas pārstrādāt 55% no visiem sadzīves atkritumiem, kas 2030. gadā pieaugs līdz 60%, bet līdz 2025. gadam — līdz 65%.
Igaunija nav tuvu mērķa sasniegšanai. 2021. gada dati liecina, ka otrreizējai pārstrādei tika nodota mazāk nekā trešā daļa sadzīves atkritumu. Šis skaitlis pēdējo desmit gadu laikā ir bijis aptuveni vienāds.
Ministrija neuzskata, ka mediju kampaņas vai papildu finansējums problēmu atrisinās. Tā vietā tā plāno mainīt likumu.
Pašvaldības var iekasēt maksu par atkritumu izvešanu
Klimata ministrija savā attīstības plāna projektā atzina, ka pašvaldības vairākkārt paudušas, ka tām nav ne resursu, ne finansējuma, lai pašu spēkiem izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Arī valdības finansējuma trūkst.
Ministrija uzskata, ka turpmāk pašvaldībām varētu būt tiesības noteikt maksas, kas sedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu izmaksas.
Ministrijas Aprites ekonomikas nodaļas vadītāja Sigrīda Šumlis sacīja, ka tiek uzskatīts, ka šīs maksas varētu būt divas līdz četras reizes lielākas par pašreizējo atkritumu pārvadāšanas pakalpojuma maksu iedzīvotājiem.
Sumlis sacīja, ka precīzu skaitu ir grūti sniegt, jo pilsētas un pašvaldības atkritumus šķiro atšķirīgi.
“Tiem, kuri savāc labu atkritumu daudzumu atsevišķi, daudz kas nevar mainīties, bet tiem, kas to nedara, ievērojami palielināsies izmaksas par atkritumu pārvadāšanu. Cenu starpībai starp labu šķirošanas iekārtu un sliktu šķirotāju vajadzētu būt trīs reizes lielākai. “viņa teica..
Shēma būs līdzīga bērnudārza maksas iekasēšanai
Precīza cena ir atkarīga no pašvaldību izmantotajiem pakalpojumiem. Piemēram, vai viņi sadarbojas ar citām pašvaldībām un cik nopietni tiek šķiroti atkritumi.
Saskaņā ar jauno plānu pilsētas un pašvaldības iekasēs maksu par atkritumiem līdzīgi kā maksa par bērnudārzu vai interešu izglītību.
Tas var sastāvēt no fiksētām sastāvdaļām, piemēram, reģistrēšanas, rēķinu izrakstīšanas, uzraudzības un investīcijām savākšanas iekārtās, un mainīgiem elementiem, piemēram, radīto atkritumu daudzuma vai savākšanas veida.
Projektā teikts, ka mazākas maksas varētu tikt noteiktas maznodrošinātiem vai neaizsargātiem kopienas locekļiem.
Pārpildītās vietās var kļūt obligātas iepakošanas kastes
Ministrija rosinās privātpersonas un uzņēmumus šķirot un pārstrādāt papildu iepakojuma veidus. 2020.gada dati liecina, ka tie veido gandrīz trešo daļu no jauktajiem sadzīves atkritumiem un tas nav mainījies kopš 2013.gada.
Projektā paredzēts ieviest konteinerus iepakojuma materiāliem teritorijās ar augstu apdzīvotības blīvumu.
Sigrīda Zommele sacīja, ka tiek apspriestas obligātas atsevišķas kastes stiklam, papīram un kartonam.
Klimata ministrija uzskata, ka izmaksas par iepakojuma atkritumu savākšanu segs uzņēmumi, nevis ģimenes. Projekts paredz, ka izmaksas segs uzņēmumi, kas saskaņā ar plānu kompensēs pilsētām un pašvaldībām ar atkritumu savākšanu saistītās izmaksas.
Tomēr mājsaimniecības var saskarties ar netiešām izmaksām.
“Ja efektīvāka izlietotā iepakojuma dalītā savākšana novedīs pie izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas izmaksu pieauguma, dažu produktu cenas var pieaugt, samazinot mājsaimniecību pirktspēju,” teikts ziņojumā.
Burkāni un nūjas, lai sasniegtu mērķus
Lai gan Igaunijai ir pienākums sasniegt Eiropas mērķus, pašreizējie noteikumi neattiecas uz pašvaldībām, kuras jau īsteno atkritumu apsaimniekošanu.
Valsts plāno, sākot ar 2025.gadu, noteikt otrreizējās pārstrādes mērķus, kuros tiek pārstrādāti vismaz 55 procenti no kopējā pašvaldībā radīto sadzīves atkritumu svara.
Tiem, kuri nesasniegs mērķi, tiks uzlikts naudas sods.
“Piemēram, ja pašvaldība gadā saražo 10 000 tonnu sadzīves atkritumu, no 2025. gada tai būs pienākums pārstrādāt vismaz 5500 tonnas sadzīves atkritumu. Ja šī pašvaldība pārstrādās tikai 4300 tonnas sadzīves atkritumu, tai būs jādara. maksāt valsts kasē nodevu par 1200 tonnu sadzīves atkritumu nepārstrādāšanu, teikts projektā.
Pēc tam šīs maksas tiks sadalītas pilsētām un pašvaldībām, kuras sasniegušas mērķi.
Poligons kļūs dārgāks.
Klimata ministrija norāda, ka atkritumu izgāšana poligonos vai to dedzināšana enerģijas iegūšanai šobrīd ir labāks risinājums nekā pārstrāde, tāpēc situācija ir jāmaina.
Maksa par noglabāšanu poligonā nav mainījusies kopš 2015. gada un maksā 30 eiro par tonnu. 2021. gadā šādā veidā tika izmesti gandrīz piektā daļa sadzīves atkritumu.
Ministrija plāno ievērojami paaugstināt nodevas un pielīdzināt nodevām kaimiņvalstīs, Latvijā tās ir 90 eiro un Somijā 80 eiro.
“Lai pārstrāde kļūtu par ekonomiskāko darījumu veidu, depozīta maksa jāpalielina trīs reizes, t.i., līdz 90 eiro par tonnu,” teikts projektā.
Iespējams, ka pieaugs arī kremācijas izmaksas.
Igaunijai draud bargs sods par atkritumiem
Ja Igaunija nepildīs ES prasības, Eiropas Komisijai ir tiesības uzsākt pārkāpuma procedūru, sacīja Aprites ekonomikas departamenta vadītāja Sigrīda Šumlis.
Ja pārkāpumi turpināsies, Komisija varētu iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā.
Mazākais vienreizējais sods Igaunijai izmaksātu aptuveni 270 000 eiro, sacīja Sumlis. Turklāt par katru dienu, kad pārkāpums turpinās, var uzlikt naudas sodu 3000 eiro apmērā. Tas kopā sastādīs 1,4 miljonus eiro gadā.
Ministrijas attīstības plānu plānots pabeigt nākamā gada decembra sākumā. Pēc tam tas ir jāapstiprina. Likuma izstrāde var sākties pēc tam.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
