Armēņu emigrācijai pieaugot, Azerbaidžāna Karabahā arestējusi bijušo augstāko amatpersonu

GORIS, Armēnija, 27. septembris (Reuters) — Azerbaidžāna trešdien Kalnu Karabahā arestēja bijušo separātistu etniskās armēņu valdības vadītāju, kurš mēģināja bēgt uz Armēniju, kas ir daļa no desmitiem tūkstošu cilvēku masveida izceļošanas, kas izraisīja humanitārā krīze.

Rubens Vardanjans, miljardieris baņķieris un filantrops, vadīja Karabahas separātistu valdību no 2022. gada novembra līdz 2023. gada februārim.

Viņa sieva Veronika Zonabenda savā telegrammas kanālā sacīja, ka viņš tika arestēts, mēģinot bēgt etnisko armēņu masveida izceļošanas laikā pēc tam, kad Azerbaidžāna pagājušajā nedēļā atguva kontroli pār reģionu.

Azerbaidžānas robeždienests paziņoja, ka viņš pārvests uz galvaspilsētu Baku un nodots citām valdības aģentūrām.

Karabaha ir starptautiski atzīta kā daļa no Azerbaidžānas, taču lielākā daļa tās iedzīvotāju ir etniskie armēņi, kas atdalījās deviņdesmitajos gados pirmajos divos karos kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Baidoties no Azerbaidžānas atriebības par asiņaino vēsturi starp abām pusēm, armēņi pamet savas mājas un masveidā bēg ar automašīnām un kravas automašīnām pa līkumotu kalnu ceļu, kas ved uz Armēniju. Karabahas varas iestādes paziņoja, ka līdz šim pametuši 47 115 cilvēku no aptuveni 120 000 armēņu izcelsmes cilvēku.

Rietumu valdības baidās no humanitārās katastrofas un izdara spiedienu uz Azerbaidžānu, lai tie ļautu starptautiskajiem novērotājiem iebraukt Karabahā, lai uzraudzītu tās izturēšanos pret vietējiem iedzīvotājiem.

“Tas, kas tagad ir vajadzīgs, ir caurspīdīgums un starptautiskās sabiedrības acis un ausis nekavējoties,” sociālajā tīklā X paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

“Tas būtu pārliecības apliecinājums, ka Azerbaidžāna nopietni izturas pret savām saistībām Kalnu Karabahas iedzīvotāju drošības un labklājības jomā, ja tā atļaus starptautisko novērotāju klātbūtni.”

Apsūdzības

Azerbaidžāna saka, ka vēlas mierīgu armēņu izcelsmes Karabahas iedzīvotāju reintegrāciju un stingri noraida armēņu apsūdzības etniskajā tīrīšanā.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka armēņi “beidzot var atviegloti nopūsties” un varēs brīvi balsot, iegūt sabiedrības izglītību un praktizēt savus kristīgos rituālus Azerbaidžānā, kurā dzīvo vairākums musulmaņu. Viņš piebilda, ka Baku pārvērtīs Karabahu par “paradīzi”.

Nav skaidrs, uz kāda pamata Vardanjans tika aizturēts, taču Azerbaidžāna norādīja, ka tā centīsies saukt pie atbildības dažus Karabahas vadības pārstāvjus.

“Mēs esam apsūdzējuši noziedzīgā režīma elementus un sniegsim tos tiesai,” pagājušajā nedēļā sacīja Alijevs, nevienu nenosaucot un nekonkretizējot noziegumu.

Zonabenda sacīja, ka lūgusi cilvēkus “lūgties un atbalstīt mana vīra drošu atbrīvošanu”.

Kalnu ceļš, kas ved no Karabahas uz Armēniju, dienām ilgi ir aizsmacis, daudzi cilvēki guļ automašīnās vai meklē malku, lai sasildītos. 77 kilometrus garais ceļš līdz robežai ilga vismaz 30 stundas.

70 gadus vecā pensionētā skolotāja Vera Petrosjana aģentūrai Reuters sacīja: “Es visu atstāju aiz muguras. Es nezinu, kas mani sagaida. Man nav nekā. Es neko negribu.”

Kritušie

Vietējās varas iestādes paziņoja, ka milzīgā sprādzienā, kas pirmdien notika degvielas uzpildes stacijā Karabahā, gājuši bojā vismaz 68 cilvēki, 105 pazuduši bez vēsts, bet aptuveni 300 ievainoti. Nebija skaidrs, kāpēc.

Krievija paziņoja, ka tās miera uzturēšanas spēki reģionā ar helikopteru evakuējuši vairāk nekā 120 cilvēkus.

Armēnija ir sašutusi par to, ka Krievijas miera uzturētāji, kas darbojas kopš 44 dienas ilgā kara 2020. gadā, neko nedarīja, lai Azerbaidžāna pagājušajā nedēļā sāktu uzbrukumu.

Tā kā Krievija bija aizņemta ar karu Ukrainā, krīze iezīmēja tās spēju samazināšanos uzņemties drošības garanta lomu Kaukāza reģionā, kur Turcija, Irāna un ASV konkurē ar to par ietekmi.

Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, kurā bija Armēnija un Azerbaidžāna, karos par Karabahu ir nogalināti desmitiem tūkstošu.

Bojāgājušo skaits vēl vairāk palielinājās pagājušajā nedēļā notikušajās kaujās, kurās Karabahas varas iestādes paziņoja, ka zaudējušas vismaz 200 cilvēkus.

Azerbaidžāna trešdien paziņoja, ka nogalināti 192 tās karavīri, un publicēja viņu vārdus un fotogrāfijas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē. Vairāk nekā 50 jauniešu bija pusaudža gados.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.