Apvienoto Nāciju Organizācija atzīmē Krievijas izolāciju kopš Ukrainas kara

Apvienoto Nāciju Organizācija ceturtdien, atzīmējot vienu gadu kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā, ceturtdien pārliecinoši izolēja Krieviju, aicinot uz “visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru” un vēlreiz pieprasot Maskavai atsaukt savus spēkus un pārtraukt cīņu.

Tikai dienu pēc tam, kad Ķīnas augstākais diplomāts apmeklēja Maskavu un apņēmās veidot dziļākas partnerattiecības ar Krieviju, Pekina no balsošanas atturējās – jau ceturto reizi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24.februārī.

Ar ovācijām rezolūciju ceturtdien pieņēma ar 141 balsi par un 32 atturoties. Krievijai balsojumā “pret” pievienojās sešas valstis – Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija.

“Šis lēmums ir spēcīga norāde uz nelokāmo globālo atbalstu Ukrainai,” pēc balsojuma tviterī rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis.

Krievijas vēstnieka ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis prasību ANO noraidīja kā “bezjēdzīgu”, tviterī ierakstot: “Vai tas nesīs mieru? Nē! Vai tas iedrošinās kara cēlējus? Jā! Tādējādi paildzina Ukrainas traģēdiju.”

Krievija rezolūciju nodēvēja par “nelīdzsvarotu un pret Krieviju vērstu” un mudināja valstis balsot pret, ja to nevar grozīt. Maskavas sabiedrotajai Baltkrievijai neizdevās mēģināt mainīt tekstu ar grozījumiem, tostarp “novēršot turpmāku konflikta eskalāciju, apgādājot puses ar nāvējošiem ieročiem”.

Rietumu lielvaras kopš iebrukuma Krievijā ir piegādājušas Ukrainai ieročus miljardiem dolāru vērtībā. ASV un NATO pagājušajā nedēļā apsūdzēja Ķīnu, ka tā apsver iespēju piegādāt Krievijai ieročus, un brīdināja Pekinu par šādu soli.

“Gadu pēc Ukrainas krīzes brutālie fakti sniedz skaidru pierādījumu tam, ka ieroču sūtīšana nedos mieru,” pirms balsojuma sacīja Ķīnas vēstnieka vietnieks ANO Dai Bings. “Degvielas uzliešana ugunī tikai izraisīs spriedzes saasināšanos,” viņš piebilda.

Šķiet, ka Ķīnas atturēšanās liecina par mēģinājumu noturēties uz diplomātiskā žoga pār karu Ukrainā. Pekina norāda, ka ir jārespektē visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, taču, paminot Krievijas satraukumu par NATO, uzskata, ka ir jārisina visas drošības problēmas.

“Sašutums par objektivitāti”

Ķīna balsoja pret divām pagājušajā gadā pieņemtajām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, kurās tika veiktas konkrētas darbības – atstādināta Krieviju no Cilvēktiesību padomes un atzīts, ka Krievijai ir jāatbild par kompensāciju nodrošināšanu Ukrainai.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss ceturtdien sacīja, ka Ķīna cenšas “saglabāt šo neitralitātes finierējumu, paziņojot pasaulei, ka tā nenostājas pusē, taču ir skaidrs, ka tā ir izvēlējusies kādu pusi”.

Viņš sacīja, ka Ķīna “pagājušā gada laikā ir sniegusi nozīmīgu atbalstu Krievijai”, atsaucoties uz nenāvējošu palīdzību, ko sniedz ar valsti saistīti Ķīnas uzņēmumi.

Maskava cenšas atbrīvoties no starptautiskās izolācijas. Krievijai un Rietumiem sacenšoties par diplomātisko ietekmi, dažas valstis, īpaši globālajos dienvidos, sāk maksāt cenu par to, ka tās tiek izspiestas intensīvas ģeopolitiskās konkurences apstākļos.

“Lai gan mēs atbalstām pašreizējās rezolūcijas koncentrēšanos uz hartas un starptautisko tiesību principiem, tā noteikti netuvojas pamatu ielikšanai ilgstošam mieram un iznīcināšanas un iznīcināšanas izbeigšanai,” sacīja Dienvidāfrikas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Mato. Guyene. kuri no balsošanas atturējās.

Brazīlija balsoja par rezolūciju, bet tās vēstnieks Ronaldu Kosta Filju sacīja, ka “ir pienācis laiks atvērt telpu dialogam un sākt rekonstrukciju”.

Ģenerālā asambleja ir bijusi ANO rīcības uzmanības centrā pret Ukrainu, un 15 dalībvalstu Drošības padomi paralizēja Krievijas un ASV, kā arī Ķīnas, Francijas un Lielbritānijas veto tiesības.

Drošības padome pagājušajā gadā ir sarīkojusi desmitiem sanāksmju par Ukrainu, un piektdien atkal apspriedīs karu Ministru kabineta sēdē, kurā piedalīsies ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens. Diplomāti norāda, ka Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam nav paredzēts ierasties.

Mišela Nikolsa ziņo; Rediģēja Kostass Petass un Linkolna svētki.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.