ES dalībvalstis ir brīdinājušas Briseli nepieļaut Ukrainai nereālas cerības par ātru pievienošanos blokam pirms Kijevas samita, kurā Volodimirs Zelenskis mudina panākt progresu pievienošanās un atjaunošanas jautājumā.
Zelenskis šonedēļ uzņems savus ES kolēģus Urzulu fon der Leienu un Šarlu Mišelu, kur viņš, domājams, centīsies panākt valsts dalību Eiropas Savienībā un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu finansēšanai. Ukraina Rekonstrukcija un juridisks mehānisms, lai sauktu pie kriminālatbildības pret krieviem par kara noziegumiem.
vecākie diplomāti no Eiropas Savienība Galvaspilsētas bažījas, ka Ukrainas veltīgās izredzes, tostarp iestāšanos Eiropas Savienībā līdz 2026. gadam, ir veicinājušas, nevis mazinājušas augstākās amatpersonas Briselē.
Neviens politiskais līderis nevēlas būt nepareizajā vēstures pusē. . . “Neviens nevēlas tikt vainots par nepietiekamu darbu,” sacīja augsta ranga ES diplomāts. “Tāpēc viņi viņiem saka, ka tas viss ir iespējams.”
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu pagājušā gada februārī, Eiropas Savienība centās atbalstīt Ukrainu ar militārām, humanitārām un finanšu paketēm, tostarp sankcijām pret Krieviju, kas ir kaitējušas paša bloka ekonomikai. Arī Eiropas Savienība ir spērusi nebijušu soli Ukrainas veidošanā Oficiālais dalības kandidātslai gan tas neatbilst standarta prasībām.
Taču, kamēr dažas Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis ir iestājušās par Ukrainas pretenzijām, citas ziemeļu un rietumu galvaspilsētas uztraucas par to, kā to milzīgais, nabadzīgais iedzīvotāju skaits un plašā lauksaimniecības nozare integrēsies ES.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir bijis īpaši piesardzīgs attiecībā uz Ukrainas pievienošanās ātrumu, maijā, pirms valsts kļuva par oficiālu kandidāti, brīdinot, ka process var ilgt “vairākas desmitgades”.
ES vadība ir pieņēmusi optimistisku toni. “Iestāšanās process ir uz pareizā ceļa,” septembrī vizītes laikā Kijevā sacīja Eiropas Komisijas prezidents fon der Leiens. “Ir iespaidīgi redzēt ātrumu, apņēmību un precizitāti, ar kādu jūs virzāties uz priekšu,” viņa piebilda.
Eiropadomes prezidents Mišels šomēnes sacīja, ka nevajadzētu taupīt pūles, lai “šo solījumu pēc iespējas ātrāk pārvērstu par realitāti”. Viņš Augstākajai Radai sacīja: “Ukraina ir Eiropas Savienība, un Eiropas Savienība ir Ukraina.”
Šī runa Kijevā radīja cerības, ka viņš ir pelnījis īpašas privilēģijas un Ātra ieeja blokā. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals sacīja, ka paredz divu gadu grafiku.
Otrs ES diplomāts sacīja: “Ukrainai nebūs ātras dalības ES.” “Pastāv risks, ka retorika ir pretrunā ar realitāti.”
Vairākas dalībvalstu amatpersonas laikrakstam Financial Times norādīja, ka komitejai skaidri jāpaskaidro Ukrainai, ka tas pastāv Mums priekšā ir milzīgi šķēršļi uzsākt oficiālas pievienošanās sarunas, kas pašas par sevi varētu ilgt desmit gadus vai vairāk.
Tā plaisa [between promises and reality] Tas jau kādu laiku aug. Trešais ES diplomāts sacīja: “Šķiet, ka viņi domā, ka viņi var kļūt par locekļiem tikai rīt. Skaidrs, ka tas tā nav.”
Fon der Leiena un citi komisāri vizītes ietvaros tiksies ar Ukrainas valdības amatpersonām, kā arī komisijas priekšsēdētāju un Mišelu, kurš pārstāv 27 dalībvalstis, piektdien plānots samits ar Zelenski.
“Mēs visi esam ievērojuši reformu tempu, kas notiek Ukrainā,” pirms sanāksmēm sacīja augsta ES amatpersona, norādot uz piemēriem darbā pie likuma varas un pretkorupcijas centieniem. Diskusijās Kijevā tiks uzsvērta nepieciešamība veikt turpmākas reformas, vienlaikus skarot arī ekonomisko sadarbību un tirdzniecības barjeru mazināšanu ar ES.
Mišels un fon der Lejens arī ir bijuši ievērojami, iestājoties par to, lai dalībvalstis izpētītu veidus, kā Ukrainas atjaunošanai izmantot ieņēmumus no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem Eiropas bankās.
“Fon der Leiena un Mišels var pārspēt viens otru, kurš var parādīt sevi kā proukrainiskāku,” sacīja kāds ES diplomāts.
Ukraina, Brisele un Pasaules Banka pagājušā gada septembrī lēsa rekonstrukcijas un atjaunošanas izmaksas aptuveni 350 miljardu eiro apmērā, un kopš tā laika cena ir tikai pieaugusi, jo iknedēļas Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi izposta kritisko infrastruktūru.
Taču šie aicinājumi publicēt aktīvus tika izteikti, neskatoties uz lielajiem jautājumiem pašā komitejā par šī ceļa iespējamību.
Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinders šonedēļ laikrakstam Financial Times sacīja, ka ideja par Krievijas valdības līdzekļu izmantošanu ir “ļoti sarežģīts jautājums”. “Es teiktu, ka ne tikai no juridiskā viedokļa, bet arī par pareizu monetārās sistēmas darbību,” viņš teica.
Eiropas Savienība arī dalās jautājumā par iespējamo tiesu, kas izmeklētu un censtos tiesāt krievus par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā.
