Apmierinātība ar darba vietu Latvijā samazinās / Raksts

uz izlūkošana4. augustā publicētais Kantars liecina, ka ar savu darba vietu kopumā ir apmierināti 71% darbinieku, no kuriem ļoti apmierināti ir 13%, bet kopumā neapmierināti ir 25%,

“Un ko mēs redzam – darbinieku apmierinātība ar darbu divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies,” sacīja Signe Kaņējeva, sabiedriskās domas pētījumu firmas Kantar darbinieku pētījumu eksperte.

“Ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars ir ievērojami, gandrīz divas reizes, samazinājies, un kopējā darbinieku apmierinātība ir bijusi zemākajā līmenī pēdējo piecu gadu laikā. Iepriekšējā pētījumā 2021. gadā 77% strādājošo bija apmierināti ar savu darba vietu, un 22% no viņiem bija pilnībā apmierināti.

“Iemeslu ziņā Covid periodā ir ievērojami palielinājies ļoti apmierināto darbinieku īpatsvars. Iespējams, ka šie darbinieki ir novērtējuši dzīves patiesās vērtības, tostarp to, ka viņiem pat ir darbs. gadā, saskaroties ar postCovid nogurumu un seku negatīvo ietekmi uz ģeopolitiskiem notikumiem – enerģētikas krīzi, cenu kāpumu, inflāciju – Latvijas strādājošie kļūst prasīgāki un iejūtīgāki savā vērtējumā un arī atvērtāki “citam, īpaši pievilcīgākas alternatīvas,” sacīja Cagiva.

Viņa piebilda, ka viszemākais apmierinātības līmenis ir starp strādājošajiem un tiem, kuriem ir zemi ienākumi, tostarp restorānos un naktsmītnēs strādājošie. Pirmspensijas vecuma cilvēki pēdējos gados ir kļuvuši ievērojami neapmierinātāki ar savu darbu. Šie cilvēki, iespējams, ir piedzīvojuši vismazāko algu pieaugumu vai vispār nav.

Aptauja parādīja, ka 58% aptaujāto pamestu darbu, lai iegūtu augstāk atalgotu darbu. Citi darba pamešanas iemesli, kas minēti kā personiskas problēmas (vecums, veselība, ģimene) (23%), labāki atalgojumi citā darbā (20%) un zemāks stresa līmenis (18%).

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns norāda, ka Covid laiks jau bija saspringts, taču cenu kāpuma dēļ nebija izredžu atgūties.

READ  Masīvs aisbergs, skrāpējot Dienviddžordžiju, okeānā izlaida vairāk nekā 150 miljardus tonnu saldūdens.

“Netiešā veidā ir vērojams algu vērtības samazinājums. Jā, algu kāpums ir bijis, bet, salīdzinot ar dzīves dārdzību, tas ir bijis niecīgs. Mūsdienās, kad mēs redzam energoresursu cenu kāpumu , protams, apmierinātības līmenis ir zemāks, tāpēc darba devējiem ir svarīgi ne tikai risināt algu jautājumus, bet arī nodrošināt labas attiecības ar kolēģiem un piedāvāt visa veida atlīdzību.

Arī darba devēji uzskata, ka šī strādājošo aptauja parāda visas sabiedrības noskaņojumu.

Bažas rada fakts, ka katrs ceturtais darbinieks nevēlas mainīties un uzlabot produktivitāti.

Tāpēc LDDK lūgusi arī Izglītības un zinātnes ministriju veikt izmaiņas noteikumos un darba devēji var apmaksāt augstāko izglītību bez nodokļu nomaksas, tādējādi paaugstinot darbinieku kvalifikāciju.Aicinām arī paaugstināt neapliekamo veselības apdrošināšanas polišu līmeņus. lai paaugstinātu darbinieku dzīves kvalitāti.Un, protams, no Ir svarīgi veikt izmaiņas Latvijas uzņēmējdarbības nodokļa ietvarā,” sacīja Jurks.

Ar zemākiem darbaspēka nodokļiem darba devēji cer maksāt lielākas algas un veiksmīgāk konkurēt ar strādnieku kaimiņiem. Tas arī paredz vienu no četriem nodokļu politikas reformēšanas variantiem, taču izmaiņas, pat ja tās tiks pieņemtas politiski, stāsies spēkā tikai nākamgad.

Pētījumā 2023. gada aprīlī aptaujāti 850 Latvijas darbinieki.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top