Skats uz Miera pili, kurā atrodas Starptautiskā tiesa jeb Pasaules tiesa Hāgā, Nīderlandē, 2024. gada 26. janvārī.
Patriks Posts/AP
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Patriks Posts/AP
Skats uz Miera pili, kurā atrodas Starptautiskā tiesa jeb Pasaules tiesa Hāgā, Nīderlandē, 2024. gada 26. janvārī.
Patriks Posts/AP
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstākā tiesa pirmdien atklāj vēsturiskas tiesas sēdes par Izraēlas 57 gadus ilgās teritoriju okupācijas likumību, kuras mērķis ir izveidot Palestīnas valsti, atgriežot 15 starptautiskos tiesnešus gadu desmitu centrā. ilgstošs Izraēlas un Palestīnas konflikts. .
Starptautiskajā tiesā paredzētas sešas dienas ilgas sēdes, kurās piedalīsies nepieredzēti liels skaits valstu, Izraēlai turpinot postošo uzbrukumu Gazai.
Lai gan lieta norisinās uz kara starp Izraēlu un Hamas fona, tā vietā tā ir vērsta uz Izraēlas atklāto okupāciju Rietumkrastā, Gazā un Austrumjeruzālemē.
Palestīniešu pārstāvji, kuri pirmie uzstāsies pirmdien, sacīja, ka Izraēlas okupācija ir nelikumīga, jo tā pārkāpj trīs galvenos starptautisko tiesību principus, trešdien žurnālistiem sacīja palestīniešu juristu komanda.
Viņi saka, ka Izraēla ir pārkāpusi teritoriālā iebrukuma aizliegumu, anektējot lielas okupētās teritorijas, pārkāpusi palestīniešu pašnoteikšanās tiesības un ieviesusi aparteīda un aparteīda sistēmu.
Palestīnas Ārlietu ministrijas Apvienoto Nāciju Organizāciju departamenta vadītājs Omārs Avadallahs sacīja: “Mēs vēlamies dzirdēt jaunus vārdus no tiesas.”
“Viņiem bija jāņem vērā vārds genocīds Dienvidāfrikas lietā,” viņš sacīja, atsaucoties uz atsevišķu lietu, ko izskata tiesa. “Tagad mēs vēlamies, lai viņi domā par segregāciju.”
Avadallah sacīja, ka tiesas konsultatīvais atzinums “dos mums daudz instrumentu, izmantojot miermīlīgo starptautisko tiesību metodes un instrumentus, lai stātos pretī okupācijas pārkāpumiem”.
Tiesai, visticamāk, būs vajadzīgi mēneši, lai pieņemtu lēmumu. Taču eksperti saka, ka rezolūcija, lai arī tā nav juridiski saistoša, varētu būtiski ietekmēt starptautisko judikatūru, starptautisko palīdzību Izraēlai un sabiedrisko domu.
“Lietā tiks iesniegta virkne apsūdzību, apgalvojumu un sūdzību, kas Izraēlai, iespējams, būs neērti un apkaunojoši, ņemot vērā karu un jau tā ļoti polarizēto starptautisko vidi,” sacīja Ebreju universitātes tiesību profesors Juvals Šani. Viņš ir Izraēlas Demokrātijas institūta vecākais līdzstrādnieks.
Izraēlai nav paredzēts runāt sesiju laikā, taču tā var sniegt rakstisku paziņojumu. Šani sacīja, ka Izraēla, visticamāk, attaisnotu savu okupācijas turpināšanu ar drošības apsvērumiem, īpaši, ja nav noslēgts miera līgums.
Tas, visticamāk, attiecas uz 7.oktobra uzbrukumu, kurā Hamas vadītie kaujinieki no Gazas nogalināja 1200 cilvēkus Izraēlas dienvidos un atvilka 250 ķīlniekus uz joslu.
“Pastāv stāstījums, ka teritorijas, no kurām Izraēla atkāpjas, piemēram, Gaza, var pārvērsties par ļoti nopietnu drošības apdraudējumu,” sacīja Šani. Viņš piebilda: “Ja kas, tad 7.oktobrī tika uzsvērta tradicionālā Izraēlas drošības loģika, lai attaisnotu nebeidzamo okupāciju.”
Taču palestīnieši un ievērojamas cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka okupācija pārsniedz aizsardzības pasākumus. Viņi saka, ka tas ir pārvērties par aparteīda režīmu, ko atbalsta apmetņu celtniecība okupētajās zemēs, kas piešķir palestīniešiem otrās šķiras statusu un kura mērķis ir saglabāt ebreju dominējošo stāvokli no Jordānas upes līdz Vidusjūrai. Izraēla noraida visas apsūdzības par aparteīdu.
Lieta nonāk tiesā pēc tam, kad ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada decembrī ar lielu balsu vairākumu nobalsoja, lai lūgtu pasaules tiesai izdot nesaistošu konsultatīvu atzinumu par vienu no pasaulē garākajiem un sarežģītākajiem strīdiem. Palestīnieši atbalstīja šo lūgumu, un Izraēla stingri iebilda pret to. Piecdesmit valstis balsojumā atturējās.
Pirms balsojuma sniegtajā rakstiskā paziņojumā Izraēlas vēstnieks ANO Gilads Erdans šo pasākumu raksturoja kā “apkaunojošu”, ANO kā “morāli bankrotējušu un politizētu” un jebkuru iespējamo tiesas lēmumu kā “pilnīgi nelikumīgu”.
Pēc tam, kad palestīnieši izklāstīs savus argumentus, koka paneļu lielajā Tieslietu zālē tiesnešu kolēģijas priekšā uzstāsies 51 valsts un trīs organizācijas – Arābu līga, Islāma sadarbības organizācija un Āfrikas Savienība.
Izraēla okupēja Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu 1967. gada Tuvo Austrumu karā.Palestīnieši cenšas izveidot neatkarīgu valsti šajos trīs reģionos. Izraēla Rietumkrastu uzskata par strīdīgu apgabalu, kura nākotne būtu jānosaka sarunu ceļā.
Saskaņā ar Peace Now datiem tajā ir uzbūvētas 146 apmetnes, kurās ir vairāk nekā 500 000 ebreju kolonistu. Pēdējo piecu gadu laikā kolonistu skaits Rietumkrastā ir pieaudzis par vairāk nekā 15%, liecina kolonistus atbalstoša grupa.
Izraēla anektēja arī Austrumjeruzalemi un uzskata visu pilsētu par savu galvaspilsētu. Vēl 200 000 izraēliešu dzīvo Austrumjeruzalemē uzceltajās apmetnēs, kuras Izraēla uzskata par tās galvaspilsētas rajoniem. Pilsētas palestīniešu iedzīvotāji saskaras ar sistemātisku diskrimināciju, kas apgrūtina jaunu māju celtniecību vai esošo paplašināšanu.
Starptautiskā sabiedrība pārliecinoši uzskata, ka apmetnes ir nelikumīgas. Izraēlas veiktā Austrumjeruzalemes aneksija, kurā atrodas pilsētas sensitīvākās svētvietas, nav starptautiski atzīta.
Šī nav pirmā reize, kad tiesai tiek lūgts sniegt konsultatīvu atzinumu par Izraēlas politiku vai atzīt okupāciju par nelikumīgu.
2004. gadā tiesa paziņoja, ka atdalošais mūris, ko Izraēla uzcēla pāri Austrumjeruzalemei un daļām Rietumkrasta, ir “pretrunā starptautiskajām tiesībām”. Tā arī aicināja Izraēlu nekavējoties pārtraukt būvdarbus. Izraēla spriedumu ignorēja.
1971. gada lietā, no kuras Palestīnas juristu komanda, visticamāk, gūs labumu, tiesa izdeva fatvas spriedumu, ka Dienvidāfrikas īstenotā Namībijas okupācija ir nelikumīga, un noteica, ka Dienvidāfrikai nekavējoties jāizstājas no valsts.
Arī pagājušā mēneša beigās tiesa lika Izraēlai darīt visu, kas tās spēkos, lai novērstu nāvi, iznīcināšanu un jebkādus genocīda aktus savā kampaņā Gazā. Dienvidāfrika iesniedza lietu, apsūdzot Izraēlu genocīda pastrādāšanā, ko Izraēla noliedza.
Dienvidāfrikas pārstāvjiem ir paredzēta uzstāšanās otrdien. Valstī valdošā partija Āfrikas Nacionālais kongress jau sen ir salīdzinājis Izraēlas politiku Gazā un Rietumkrastā ar balto minoritāšu valdīšanas aparteīda režīmu Dienvidāfrikā, kas pirms 1994.gada izbeigšanas ierobežoja lielāko daļu melnādaino viņu “dzimtenēs”.
