Kanclere Angela Merkele trešdien lūdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iejaukties Baltkrievijā saistībā ar migrantu situāciju pie šīs valsts robežas ar Poliju.
Kancleres birojs norādīja, ka Merkele sarunājās ar Putinu pa telefonu un uzsvēra faktu, ka Baltkrievijas režīma īstenotā migrantu ekspluatācija pret Eiropas Savienību ir absolūti necilvēcīga un nepieņemama, un pieprasīja Krievijas prezidentam ietekmēt režīmu Minskā.
Krievija ir tuvs Baltkrievijas valdības sabiedrotais. Vācija ir iecienīts galamērķis migrantiem, kas ierodas Eiropas Savienībā.
Kremļa aicinājuma lasījumā teikts, ka Putins ierosināja rīkot diskusiju par problēmām, kas radušās ES dalībvalstu pārstāvju tiešajos kontaktos ar Minsku. Viņa arī sacīja, ka Putins un Merkele vienojušies turpināt runāt par šo jautājumu.
Trešdien Polijas varas iestādes paziņoja, ka migrantu grupas atkal mēģinājušas iekļūt Polijā no kaimiņvalsts Baltkrievijas.
Tikmēr Varšavā no ES vadītāja tika gaidīts atbalsts ES dalībvalstij, kas saskaras ar migrācijas spiedienu un humanitāro krīzi uz robežas, kas veido arī ES austrumu malu.
Polijas Aizsardzības ministrija un vietējā policija ziņoja, ka vairākas migrantu grupas mēģināja iekļūt valstī otrdienas vakarā un trešdienas sākumā, taču visi, kas to iekļuva, tika aizturēti.
Simtiem migrantu kopš pirmdienas apmetušies Baltkrievijas robežas pusē netālu no Kuznicas ciema.
Polijas Aizsardzības ministrija arī apsūdzēja Baltkrievijas spēkus šāvienu gaisā pierobežas zonā, kur starp abām kaimiņvalstīm iesprostotie migranti iekārtoja pagaidu nometni. Ministrija Twitter ievietoja video ar trokšņiem, kas izklausījās pēc šāvieniem.
Jau vairākus mēnešus ir vērojama masveida cilvēku migrācija no Tuvajiem Austrumiem, kas vēlas iekļūt Polijā, Lietuvā un mazākā mērā Latvijā, kas visas atrodas uz Eiropas Savienības austrumu robežas.
Eiropas Savienības līderi apsūdz Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu jauna imigrācijas ceļa atvēršanā uz Eiropu, lai radītu nestabilitāti, atriebjoties par bloka noteiktajām sankcijām pret Lukašenko autoritāro valdību.
Sankcijas Eiropas Savienība noteica par brutālu iekšzemes domstarpību apspiešanu pēc Lukašenko strīdīgajām sestā termiņa vēlēšanām 2020. gada augustā.
Nokļuvuši rūgtas politiskās nesaskaņas vidū, tūkstošiem migrantu, daži no viņiem no ģimenēm ar bērniem, tika stumti uz priekšu un atpakaļ mežainā purvu un purvu apvidū. Jau ir apstiprināti astoņi nāves gadījumi, taču situācija kļūst nāvējošāka, jo gaisa temperatūra naktīs pazeminās zem nulles.
(Šī pārskata nosaukumu un attēlu, iespējams, ir pārformulējuši tikai biznesa standarta darbinieki; pārējais saturs tiek automātiski ģenerēts no koplietotas plūsmas.)
Cienījamais lasītāj!
Business Standard vienmēr ir centies sniegt jaunāko informāciju un komentārus par notikumiem, kas jums ir svarīgi un kam ir plašāka politiskā un ekonomiskā ietekme uz valsti un pasauli. Jūsu pastāvīgais iedrošinājums un atsauksmes par to, kā mēs varam uzlabot mūsu piedāvājumu, ir padarījuši mūsu apņēmību un apņemšanos ievērot šos ideālus vēl vairāk. Pat šajos Covid-19 radītajos izaicinošajos laikos mēs turpinām apņemties informēt jūs ar uzticamām ziņām, autoritatīviem viedokļiem un ieskatiem komentāros par aktuāliem jautājumiem.
Tomēr mums ir lūgums.
Cīnoties ar pandēmijas ekonomisko ietekmi, mums vēl vairāk vajadzīgs jūsu atbalsts, lai mēs varētu turpināt sniegt jums kvalitatīvāku saturu. Mūsu abonēšanas veidlapa ir saņēmusi iepriecinošu atbildi no daudziem no jums, kuri ir abonējuši mūsu saturu tiešsaistē. Turpmāka mūsu tiešsaistes satura abonēšana var tikai palīdzēt mums sasniegt mūsu mērķus nodrošināt labāku un atbilstošāku saturu. Mēs ticam brīvai, godīgai un uzticamai žurnālistikai. Jūsu atbalsts ar lielāku abonementu skaitu var palīdzēt mums praktizēt žurnālistiku, par kuru esam apņēmušies.
Atbalstiet kvalitatīvu presi un Abonējiet biznesa standartu.
digitālais redaktors
