(Bloomberg) –
Visvairāk lasīts no Bloomberg
Krievija vēlas veiksmīgi strādāt par ES un G7 sankcijām, lai nodrošinātu kritiskos pusvadītājus un citas tehnoloģijas tās karam Ukrainā, sacīja augsta ranga Eiropas diplomāts.
Krievijas imports kopumā ir atgriezies pirmskara līmenī 2020. gadam, un tirdzniecības datu analīze liecina, ka uzlabotas mikroshēmas un integrālās shēmas, kas ražotas Eiropas Savienībā un citās sabiedrotajās valstīs, tiek nosūtītas uz Krieviju caur trešām valstīm, piemēram, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. un Kazahstānu, sacīja diplomāts, atsaucoties uz šiem pašu reitingiem.
Eiropas Savienība un Septiņu valstu grupa ir noteikušas vairākas sankciju kārtas kopš iebrukuma Ukrainā pirms gada, cenšoties iedragāt Krievijas kara mašīnu un tās ekonomiku. Dati liecina, ka reālā ietekme atsevišķās jomās līdz šim bijusi mazāka, nekā amatpersonas cerēja.
“Ar jaunu sankciju parakstīšanu vien nepietiek,” sacīja Daniels Tannebums, konsultāciju uzņēmuma Oliver Wyman finanšu noziegumu novēršanas prakses globālais vadītājs. “Tagad valdībām ir nepieciešami izpildes mehānismi.”
Diplomāts, kurš lūdza neatklāt viņa vārdu, apspriežot sensitīvu informāciju, piebilda, ka arī sūtījumu apjoms no Ķīnas uz Krieviju ir pieaudzis, jo Pekinai ir arvien lielāka loma Maskavas apgādē. Tās valstis, kas atrodas ārpus ES, nav noteikušas sankcijas pret pašu Krieviju, taču lielākā daļa vairākkārt noliegušas, ka palīdzētu Kremlim.
ES ir noteikusi sankcijas gandrīz 1500 personām, ierobežojusi simtiem preču un tehnoloģiju eksportu, kā arī vērsusies pret vairākiem galvenajiem Maskavas ienākumu avotiem. Taču dažas amatpersonas uztraucas, ka blokam joprojām trūkst efektīva izpildes aparāta un tas atpaliek no ASV.
Ar ilgu ārvalstu varas sodīšanas vēsturi Amerikas Savienotajām Valstīm ir centrālā aģentūra un efektīvākas informācijas vākšanas procedūras, kā arī stingri tiesību akti un instrumenti noteikumu izpildei gan mājās, gan ārvalstīs.
Eiropas Savienībā īstenošana ir savdabīgs darbs, kas galvenokārt ir dalībvalstu ziņā.
Lai gan Eiropas Komisija, bloka izpildvara, uzrauga īstenošanu un sniedz norādījumus, valsts iestādes ir atbildīgas par pārkāpumu noteikšanu un sankciju piemērošanu. Tas nozīmē, ka rezultāti ir pretrunīgi.
Galu galā runa ir par politisko gribu, sacīja viena procesā iesaistītā ES amatpersona, un uz valstu amatpersonām var tikt izdarīts spiediens, kad runa ir par to uzņēmumu apkarošanu.
“Mūsu sankcijas ir bargas un veicina notiekošo ekonomisko stagnāciju Krievijā,” pagājušajā nedēļā Bulgārijā sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. “Bet tā efektivitāte ir atkarīga arī no tā, cik labi tā tiek īstenota.”
Pusvadītāju tirdzniecība Kazahstānā
No malas šķiet, ka sankcijas ir efektīvas. Krievijas ekonomika ir sarukusi, un daudzas tās bankas un uzņēmumi joprojām ir atdalīti no starptautiskajām finanšu un tirdzniecības sistēmām. Ir arī pierādījumi, ka ierobežojumi Eiropas un Amerikas tehnoloģijām ir vājinājuši galvenās Krievijas rūpniecības nozares un kavējuši to spēju ieviest jauninājumus nākotnē.
Taču Ženēvā bāzētā Trade Data Monitor apkopotā informācija liecina, ka dažas sankcionētas preces, īpaši uzlaboti pusvadītāji, tiek iepludinātas Krievijā caur trešām valstīm, no kurām daudzas pēc Krievijas iebrukuma pēkšņi mainīja savus tirdzniecības paradumus.
Atsevišķos gadījumos tādu tehnoloģiju eksports uz Krieviju, kuras Ukrainā varētu izmantot militāriem mērķiem, ir pārvērties no praktiski nulles līdz miljoniem dolāru.
Kazahstāna ir lielisks piemērs. 2022. gadā šī Vidusāzijas valsts uz Krieviju eksportēja visprogresīvākos pusvadītājus USD 3,7 miljonu vērtībā, salīdzinot ar tikai USD 12 000 vērtībā gadā pirms kara sākuma.
Krievija katru gadu no 2017. līdz 2021. gadam no Eiropas Savienības, ASV, Japānas un Apvienotās Karalistes iegādājās uzlabotas mikroshēmas un integrālās shēmas vidēji par 163 miljoniem ASV dolāru. 2022. gadā šī vērtība samazinās līdz aptuveni 60 miljoniem ASV dolāru.
Dati liecina, ka Turcija, Serbija, Apvienotie Arābu Emirāti un vēl sešas ekonomikas Austrumeiropā un Vidusāzijā palīdzēja kompensēt iztrūkumu. Tikmēr augsto tehnoloģiju komponentu sūtījumi uz sabiedrotajām valstīm pieauga par līdzīgu apjomu.
Tāda paša veida modelis parādās simtiem produktu kategoriju, sacīja diplomāts, taču tas ir īpaši aktuāls, ja runa ir par uzlabotām mikroshēmām un integrālajām shēmām, kuras varētu izmantot militāriem mērķiem.
Tā kā Krievijas karš Ukrainā tagad sāk otro gadu, Eiropas Savienība un tās sabiedrotie arvien vairāk koncentrējas uz jebkādu nepilnību novēršanu un to, lai tās nevarētu apiet secīgas sankciju kārtas, kuras tās ir noteikušas.
Izvairīšanās no izsekošanas sistēmām
Taču sūtījumu izsekošana nav vienkāršs process. Pircēji dažreiz izmanto sarežģītus uzņēmuma transportlīdzekļus un izplatīšanas modeļus, lai slēptu savu preču galamērķi. Aptumšošanos var palielināt nepilnīga dokumentu noformēšana, kā arī tā sauktie kravas punkti, kuros preces tiek pārvietotas starp transportlīdzekļiem vai nosūtītas tālāk.
Ceturtdien Baidena administrācija izdeva atbilstības memorandu, kura mērķis ir vērsties pret starpniekiem, kas izmantoti, lai izvairītos no sankcijām un eksporta kontroles pret Krieviju. Paziņojumā norādīts, ka Ķīna, Armēnija, Turcija un Uzbekistāna ir vietas, kuras var izmantot, lai nelegāli novirzītu bloķētos vienumus uz Krieviju.
Pagājušajā nedēļā G7 paziņoja par jaunu mehānismu izpildes stiprināšanai, un arī Eiropas Savienība savās jaunākajās paketēs ieviesa vairākus instrumentus, lai sekotu tiem, kas palīdz Krievijai.
Taču ES valstis līdz šim ir atturējušās izmantot dažus no šiem rīkiem un vismaz publiski saukt pie atbildības par iespējamiem pārkāpumiem mājās. Amatpersonas un diplomāti sacīja, ka diskusijas par stingrāku ES izpildes režīmu ir izraisījušas diskusijas par to, kur atbildības sadalījumam starp Briseli un Eiropas galvaspilsētām, kad runa ir par policijas darbu.
izpildes sajaukums
“Protams, visiem būtu ērtāk, ja būtu tikai viena ES mēroga institūcija,” intervijā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Toms Platasis.
Viņš sacīja, ka Latvijā sankciju pārkāpumi ir kriminalizēti, savukārt citas ES valstis to nav izdarījušas, tāpēc pārkāpēji var “meklēt citas valstis, kur par izvairīšanos no sankcijām ir mazāka iespēja sodīt”.
Īstenojot secīgas sankciju kārtas, ES valstis ir vēlējušās ierobežot ietekmi uz saviem ienākumiem un globālo ekonomiku plašāk. Tas dažkārt ir izraisījis nereti smagas diskusijas starp dalībvalstīm par atbrīvojumiem un ziņošanas prasībām.
Kāds augsta ranga Eiropas ministrs sacīja, ka ar katru sankciju kārtu mēs speram soli uz priekšu ar jauniem pasākumiem un soli atpakaļ ar jauniem izņēmumiem. Ministrs piebilda, ka dažas dalībvalstis ir mazāk entuziastiskas par izpildi un nedara pietiekami daudz.
“Eksporta sankciju ieviešana nav mazs sasniegums,” sacīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenā ekonomiste Beata Javorčika. “Katra valdība vēlas, lai visas pārējās valstis tos ieviestu, bet drīzāk būtu pielaidīga pret saviem uzņēmumiem. Eksporta ierobežojumu pieredze aukstā kara laikā to skaidri parāda. Tādējādi sankciju izpildes atstāšana valstu valdību ziņā ne vienmēr var darboties perfekti.”
— ar Braisa Baščuka un Ārona Eglīta palīdzību.
Visvairāk lasīts Bloomberg Businessweek
© 2023 Bloomberg LP
