Eiropas Savienības līderi piektdien tikās, lai sagatavotos turpmākiem Krievijas gāzes samazinājumiem, ierobežotu ietekmi uz inflāciju un meklētu alternatīvas piegādes, apsūdzot Maskavu enerģijas “ieročošanā”, izmantojot piegādes spiedienu, par ko Vācija brīdinājusi, ka tā varētu daļēji pārtraukt tās rūpniecību.
Pēc dienu ilgām svinībām, kuru dēļ Kijeva bija ceļā uz pievienošanos blokam, piektdien notikušais samits Briselē bija Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās ietekmes atspulgs.
“Ideja par lētu enerģiju un ideja par Krievijas enerģiju būtībā ir zudusi, un mēs visi esam alternatīvu avotu nodrošināšanas procesā,” sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kārencs, piebilstot, ka valdībām ir “jāatbalsta tie sabiedrības slāņi, kas cieš visvairāk.”
Saskaņā ar Reuters redzēto samita paziņojuma projektu 27 Eiropas Savienības valstu vadītāji masveida cenu kāpumā un globālās izaugsmes samazināšanos vainos karā, kas sākās pirms četriem mēnešiem.
Pēc bezprecedenta Rietumu sankcijām, kas ieviestas pret iebrukumu, līdz šim desmitiem Eiropas valstu ir skārusi gāzes plūsmas samazināšana no Krievijas.
“Tas ir tikai laika jautājums, kad krievi slēgs visus gāzes pārvadājumus,” pirms sarunām sacīja kāda ES amatpersona.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks brīdinājis, ka viņa valsts virzās uz gāzes deficītu, ja Krievijas piegādes saglabāsies tikpat zemas kā pašlaik, un dažas nozares būs jāslēdz, iestājoties ziemai.
“Uzņēmumiem būs jāpārtrauc ražošana, jāatlaiž darbinieki, piegādes ķēdes sabruks, cilvēki iekritīs parādos, lai samaksātu apkures rēķinus,” viņš sacīja laikrakstam Der Spiegel, piebilstot, ka tā ir daļa no Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģijas sadalīt valsti. .
Eiropas Savienība paļāvās uz Krieviju līdz pat 40 procentiem no tās pirmskara gāzes vajadzībām – līdz 55 procentiem Vācijai –, atstājot milzīgu plaisu, lai aizpildītu jau tā saspringto globālo gāzes tirgu.
Kāda ES amatpersona norādīja, ka no rīta līderu sarunās par ekonomisko situāciju ES galvenās bažas rada inflācija, taču izskanēja arī pozitīvas atsauksmes par izaugsmi un vasaras tūrisma sezonu.
Inflācija 19 valstīs, kurās ir eiro valūta, ir pieaugusi līdz visu laiku augstākajam līmenim virs 8 procentiem, un ES izpildvara sagaida, ka izaugsme šogad samazināsies līdz 2,7 procentiem.
Eirogrupas prezidents Pašals Donohjū brīdināja, ka blokam ir “jāatzīst riski, ar kuriem mēs varam saskarties, ja inflācija kļūs par mūsu ekonomiku neatņemamu sastāvdaļu”.
Un saskaņā ar Reuters redzēto paziņojuma projektu ES līderi sacīs, ka “Krievijas gāzes bruņojuma priekšā” Eiropas Komisijai būtu jāatrod veidi, kā nodrošināt “pieņemamu piegādi”.
“Mums jāsāk kolektīvi pirkt enerģiju, mums ir jāierobežo cenas un mums kopīgi jāizstrādā plāni, lai pārdzīvotu ziemu,” sasniedzot samitu, sacīja Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Krū.
“Ja mēs nepievērsīsim uzmanību, visa ES ekonomika nonāks recesijā ar visām no tā izrietošajām sekām.”
