Krievijas spēki sagrāba milzīgo Ukrainas atomelektrostaciju, ugunsgrēks nodzēsts

Ļvova (Ukraina/Kijeva/Parīze) (Reuters) – Piektdien ēkā Eiropas lielākās atomelektrostacijas vietā izcēlās masīvs ugunsgrēks, un amatpersonas paziņoja, ka elektrostacija darbojās normāli pēc tam, kad Krievijas spēki to sagrāba smagos kaujās. Tas izraisīja globālu trauksmi.

Amatpersonas norādīja, ka ugunsgrēks Zaporožjes kompleksā izcēlies mācību centrā, nevis pašā rūpnīcā. Valsts uzņēmuma Energoatom, kas Ukrainā pārvalda četras atomelektrostacijas, amatpersona sacīja, ka kaujas vairs nenotiek, ugunsgrēks ir nodzisis, radiācija ir normāla un Krievijas spēki kontrolē.

“Strādnieki savās darba vietās nodrošina normālu rūpnīcas darbību,” aģentūrai Reuters sacīja amatpersona.

Tomēr viņš sacīja, ka viņa organizācija vairs nesazinās ar staciju vadītājiem, nekontrolē radiācijas situāciju tajā un neuzrauga potenciāli bīstamos kodolmateriālus savos sešos reaktoros un aptuveni 150 lietotās degvielas konteineros.

Krievijas Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka rūpnīca darbojas normāli. Tā ugunsgrēkā vainoja Ukrainas diversantu “brutālo uzbrukumu” un paziņoja, ka tās spēki kontrolē.

Iespēja, ka kaujas rūpnīcā var izraisīt potenciālu kodolkatastrofu, pasliktinot pasaules finanšu tirgus.

Pat šķietami izvairoties no šī scenārija, Krievijas aizturēšana elektrostacijā, kas nodrošina vairāk nekā piekto daļu no Ukrainas elektroenerģijas, bija nozīmīgs notikums pēc astoņas dienas ilga kara, kurā citus Krievijas panākumus apturēja sīva pretestība.

ASV enerģētikas ministre Dženifera Granholma un citas Rietumu amatpersonas sacīja, ka nekas neliecina par paaugstinātu radiācijas līmeni rūpnīcā.

Iepriekš aģentūras Reuters pārbaudītajā video no rūpnīcas bija redzama degoša ēka, ienākošu šāviņu aizsprosts, pirms debesīs iedegās liela kvēlojoša bumba, kas eksplodēja blakus autostāvvietai un kūda dūmus pāri kompleksam.

“Eiropieši, lūdzu, mostieties. Pastāstiet politiķiem, ka Krievijas spēki šauj uz atomelektrostaciju Ukrainā,” video runā sacīja Ukrainas līderis Volodimirs Zeļenskis. Vēlāk citā vēstulē krievi aicināja protestēt.

Viņš arī aicināja krievus protestēt pret uzbrukumu. Lasīt vairāk

Netālās Energodaras pilsētas mērs, kas atrodas aptuveni 550 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kijevas, sacīja, ka smagas kaujas un “nepārtrauktā ienaidnieka bombardēšana” izraisīja upurus šajā rajonā, sīkāku informāciju nesniedzot.

Tiek uzskatīts, ka tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā vai ievainoti, un vairāk nekā miljons bēgļu ir pametuši Ukrainu kopš 24. februāra, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins veica lielāko uzbrukumu kādai Eiropas valstij kopš Otrā pasaules kara.

Krievijas spēki, kas virzījās uz priekšu no trim virzieniem, ielenca Ukrainas pilsētas un bombardēja tās ar artilērijas un gaisa uzlidojumiem. Maskava norāda, ka tās mērķis ir atbruņot savu kaimiņu un arestēt līderus, kurus tā dēvē par neonacistiem. Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie to uzskata par nepamatotu attaisnojumu, lai uzsāktu karu, lai iebruktu valstī, kurā dzīvo 44 miljoni cilvēku.

Krievija jau bija pārņēmusi vairs neesošo Černobiļas spēkstaciju uz ziemeļiem no Kijevas, kas izgāza radioaktīvos atkritumus lielā daļā Eiropas, kad tā 1986. gadā izkusa. Zaporožžas spēkstacija ir cita veida, drošāka.

Protestu un sankciju eskalācija

Piektdienas rītā Kijevā atskanēja skaļi sprādzieni un atskanēja uzlidojuma sirēnas. Reuters žurnālisti galvaspilsētā uzreiz nevarēja noteikt sprādzienu cēloni.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēku rokās ir kritusi tikai viena Ukrainas pilsēta – Hersonas dienvidu osta, bet Krievijas spēki turpina aplenkt un uzbrukt citām pilsētām.

Lielbritānija piektdien izlūkdienestu atjauninājumā norādīja, ka dienvidaustrumu ostas pilsēta Mariupole ir ielenkusi Krievijas spēkus un tikusi pakļauta intensīviem uzbrukumiem.

“Maripole joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, taču to, visticamāk, ieskauj Krievijas spēki,” paziņoja Aizsardzības ministrija. “Pilsētas civilā infrastruktūra ir pakļauta intensīviem Krievijas triecieniem,” viņš piebilda.

Ziemeļaustrumu pilsētām Harkovai un Čerņigovai uzbruka jau no iebrukuma sākuma, taču aizstāvji izturēja.

Kijeva, galvaspilsēta ar 3 miljoniem iedzīvotāju, tika bombardēta, taču līdz šim tai ir izdevies izvairīties no liela uzbrukuma, un Krievijas galvenie uzbrukuma spēki vairākas dienas bija apstājušies jūdžu garā karavānā uz šosejas ziemeļos. Vašingtonā ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka krievi joprojām atrodas 25 km attālumā no Kijevas centra.

Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ceturtdien miera sarunās vienojās par nepieciešamību izveidot humānās palīdzības koridorus, lai palīdzētu civiliedzīvotājiem izbēgt un nogādāt kaujas zonās zāles un pārtiku.

Pašā Krievijā, kur galvenie Putina pretinieki pēdējā gada laikā lielākoties ir bijuši ieslodzīti vai izsūtīti trimdā, karu pavadīja tālāka domstarpību apspiešana. Varas iestādes aizliedza ziņojumus, kuros “īpaša militārā operācija” tika nosaukta par “karu” vai “iebrukumu”. Pretkara demonstrācijas tika ātri apslāpētas, tūkstošiem cilvēku tika arestēti.

Pēdējā no lielākajām neatkarīgajām raidorganizācijām TV Dožd (Rain) un Radio Ekho Moskvy ceturtdien tika slēgta. Valsts domes apakšpalāta piektdien ieviesa tiesību aktus, lai piespriestu cietumsodus cilvēkiem par “nepatiesu” ziņojumu publicēšanu par armiju.

Papildu ziņojumi no Pāvela Politiuka, Natālijas Zenetas un Aleksandra Vasoviča Ukrainā, Džona Irša Parīzē, Deivida Leungena Otavā, citi Reuters biroji; Rakstījuši Kostass Petass, Likolna Fests un Pīters Grafs; Montāžas autori Stīvens Kouts, Saimons Kamerons Mūrs un Timotijs Heritage

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.