38% Latvijas iedzīvotāju saka, ka atteiksies no vakcinācijas, liecina pētījums / raksts / liecina Eng.lsm.lv

Saskaņā ar aptauju, ko LSM uzdevumā veica SKDS Polls, tikai puse no 1117 respondentiem sacīja, ka būs gatavi vakcinēties, kad pienāks laiks.

Piecdesmit procenti no visiem SKDS aptaujas respondentiem paziņoja, ka ir gatavi vakcinēties, kad rodas iespēja (tas noteikti nav pietiekami, lai sasniegtu Mērķis Izveidojusi valdība – lai radītu grupas imunitāti jeb “ganāmpulku” sabiedrībā). 38% respondentu paziņoja par nodomu atteikties no vakcinācijas, savukārt 12% cilvēku nespēja sniegt konkrētu atbildi.

Bija neliela etnisko atšķirību atšķirība. Starp tiem, kas mājās runā latviski, 58% ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, savukārt krievu valodā runājošie tikai 37%. Pastāv arī atšķirības starp pārējām grupām, taču tās ir izteiktākas valodas ziņā.

Saskaņā ar aptauju iemesls, kāpēc tik daudzi cilvēki joprojām nevēlas rīkoties, ir tāpēc, ka viņiem trūkst ticamas informācijas un viņi ir pilnīgi neapmierināti ar valdības rīcību.

1. Lielākā daļa no viņiem uzskata, ka Covid-19 vīruss nav viltus

Izrādās, ka tikai 9% uzskata, ka nav ne Covid-19 vīrusa, ne pandēmijas, 8% ir grūti atbildēt un 83% ir pret šo apgalvojumu. Šī nostāja ir raksturīga gandrīz visām aptaujātajām grupām.

To cilvēku skaits, kuri noliedz vīrusa esamību, ir līdzīgs latviešu un krievvalodīgo vidū – attiecīgi 8% un 11%, bet Latvijas pusē ir mazāk cilvēku, kuriem ir grūti atbildēt – 6% pret 12%. Attiecīgi latviski runājošo iedzīvotāju vidū bija arī nedaudz lielāka pārliecība, ka vīruss un epidēmija ir reāla, 86% pret 77%.

Tikai 29% no tiem, kuri noliedz vīrusa esamību, ir ieguvuši pamatizglītību, norādot, ka lielajai sazvērestības teorijai tic ne tikai tie, kuriem trūkst izglītības.

Kad sociālie zinātnieki jautāja dalībniekiem par koronavīrusa bīstamības uztveri, tika atklāti dažādi viedokļi. 32% uzskata, ka vīrusu infekcija ir pārvērtēta, bet slimības smagumu, šķiet, pārvērtē par 28%. Respondenti no vecākas riska grupas uzskata Covid-19 par bīstamāku.

READ  Šonedēļ: tika apstiprināti astoņi jauni ieraksti

Aptauja parādīja, ka respondenti vairāk baidās inficēt savus radiniekus nekā no slimībām.

Analizējot iedzīvotājus, kas visvairāk baidās saslimt ar šo slimību, 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem nebaidās no saslimšanas ar šo slimību. “Tas, visticamāk, ietvers labākus dzīves apstākļus – piemēram, jūsu māju, personīgo transportu, lielākas iespējas tiešsaistē pasūtīt pārtikas preces un citas preces ar piegādi uz mājām utt. Tomēr radinieku aizsardzība no slimībām ir saistīta ar šo grupu un lielā mērā – līmenis “Trauksme šajā grupā ir viena no visaugstākajām, 88%,” sacīja SKDS prezidents Arnis Kaktiņš.

Tomēr izglītības līmenī šķiet, ka Covid-19 “drosme” un “nolaidība” ir saistīta ar zemāku izglītības līmeni.

51% respondentu ar pamatizglītību ziņoja, ka nebaidās saslimt ar šo slimību, savukārt šis skaits ir tikai 23% starp tiem, kuriem ir augstākā izglītība. 57% respondentu ar pamatizglītību uzskata, ka Covid-19 nav lipīgāks par sezonālo gripu, un 54% uzskata, ka slimība nav smagāka par gripu. 51% cilvēku ar pamatizglītību neredz risku inficēt citus. Līdzīga situācija ir arī ar zemāku ienākumu grupu.

Tomēr jāpatur prātā, ka izglītības un ienākumu līmenis Latvijā ir nedaudz atkarīgs, jo iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni bieži ir zemu ienākumu grupās. Tāpēc mēs šeit daudz runājam par to pašu demogrāfisko situāciju, ”sacīja Kaktičs.

2- Latvijā vakcinācijai ir “entuziasti”

Aptauja parādīja visaugstāko gatavību vakcinēties cilvēkiem, kuri visnopietnāk izturas pret šo slimību: 56% respondentu, kas vecāki par 76 gadiem, teica, ka plāno vakcinēties, kad radīsies šāda iespēja, un 18% teica, ka, visticamāk, to darīs. Un tāpēc. Mazākā grupa (18–24), visticamāk, saņems vakcināciju. Visu respondentu vidējais rādītājs bija 50%.

Arī cilvēki ar vidējiem ienākumiem (68%) un augstiem ienākumiem (63%), kā arī augstāko izglītību (58%) biežāk tiek vakcinēti.

3. Daži plāno atteikties no vakcinācijas

Vismazāk to, kuri vēlas vakcinēties, ir to grupu vidū, kurām ir visvieglākā attieksme pret šo slimību. Tāda pati saistība tika novērota ar izglītību un ienākumu līmeni: starp tiem, kuriem ir pamatizglītība, tikai 24% plāno vakcinēties, savukārt 36% plāno noteikti atteikties. Šie skaitļi ir attiecīgi 14% un 29% starp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

READ  IIHF sieviešu pasaules čempionāts 2021. gadā: datumi, komandas, kāpēc un nākamais atcelts

Šim jautājumam ir lielas atšķirības starp latviešu un krievvalodīgajiem: 58% latviešu valodā runājošo plāno vakcinēties (37% pārliecināti) un 37% krievvalodīgo (15% pārliecināti).

4. Cilvēki šaubās par vakcinācijas drošību

Tikai 46% respondentu piekrita, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un nekaitēs viņu veselībai. Šī procentuālā attiecība ir lielāka vecuma grupā virs 76 gadiem, 71% un zemākā zemu ienākumu grupā (28%).

Starp latviski runājošajiem 55% uzskata, ka vakcinācija ir droša, savukārt krieviski runājošajiem šis rādītājs ir 30%.

Visās grupās ir tie, kuri vairāk vēlas vakcinēties, nekā tie, kuri uzskata, ka vakcīnas ir drošas.

5. Cilvēkiem trūkst informācijas, lai pieņemtu lēmumu

SKDS aptauja aptvēra divus jautājumus: dalībniekiem tika piedāvāta iespēja piekrist (vai nepiekrist) apgalvojumiem “Man trūkst ticamas informācijas par vakcīnām” un “Man trūkst ticamas informācijas par vīrusu un epidēmiju”.

Atbildes parādīja informācijas trūkumu: tikai 50% cilvēku uzskatīja, ka viņu zināšanas ir pietiekamas jebkurā grupā.

Atsevišķās grupās to cilvēku īpatsvars, kuriem trūkst informācijas, ir tuvu trim ceturtdaļām, un šīs grupas sakrīt ar tām, kuras skeptiski vērtēja vīrusa risku un negatīvi izturējās pret vakcināciju.

71% respondentu krievvalodīgajiem (un 62% latviešu valodā runājošo) apgalvo, ka viņiem trūkst informācijas par vakcīnām. Šis procentuālais daudzums cilvēku ar zemiem ienākumiem ir 70%.

Kopumā 60% piekrita paziņojumam par informācijas trūkumu un tikai 35% pauda pretēju viedokli.

Respondenti mazliet labāk novērtēja savas zināšanas par vīrusu un epidēmiju.

“Es domāju, ka iemesls, kāpēc cilvēki vidēji vairāk zina vīrusu nekā vakcīnas, ir saistīts ar to, cik ilgi katra no šīm tēmām ir plašsaziņas līdzekļu dienas kārtībā un uzmanības centrā,” sacīja Arnis Kaktiņš. “Ja informācija par epidēmiju un vīrusu no visiem iespējamiem kanāliem mūs intensīvi bombardē desmit mēnešus, tad vakcīnas kā īpaša tēma ir bijušas tikai salīdzinoši īsu laiku.”

READ  Angry Birds magnāta mērķis ir izrakt tuneli caur antiķīniešu noskaņojumu Baltijas reģionā, raksta World News

6. No kurienes cilvēki iegūst informāciju?

Galvenie informācijas avoti pētījuma dalībniekiem neatkarīgi no mājās lietotās valodas ir Latvijas mediji, liecina atbildes uz attiecīgo jautājumu (var izvēlēties līdz trim variantiem). Valodā ir dažas nianses.

Starp latviski runājošajiem respondentiem visbiežāk tika izmantoti Latvijas plašsaziņas līdzekļi (televīzija un radio) (82%), informācijas avotu augšgalā tika uzskaitīti Latvijas portāli (81%) un sociālie tīkli (42%). Visi pārējie potenciālie avoti tiek minēti retāk.

Krieviski runājošie avoti bija daudzveidīgāki. Visbiežāk respondenti latviskos vārtus minēja krievu valodā (61%). Latvijas portāli (39%), sociālo mediju tīkli (37%) un Latvijas mediji (radio un televīzija), raidījumi krievu valodā (33%). Krievijas mediju īpatsvars Krievijā izrādījās salīdzinoši neliels – 17% minēja Krievijas TV un 10% – Krievijas interneta portālus,

7. Kāds ir sabiedrības viedoklis par valdības darbu pandēmijas kontekstā?

Tikai 3% respondentu valdības rīcību epidēmijas ierobežošanai vērtēja ļoti pozitīvi, salīdzinot ar 26% ļoti negatīvi. Vissvarīgākie bija pirmspensijas vecuma cilvēki. Šai grupai ir vislielākais negatīvo un ļoti negatīvo rādītāju procentuālais daudzums (73%) un zemākais pozitīvais rādītājs (20%). Krievu respondenti (72% un 18%) un cilvēki ar zemiem ienākumiem (71% un 24%) sniedza līdzīgas atbildes. Starp reģioniem izceļas Latgale – vislielākais negatīvo atsauksmju procents un zemākais pozitīvo pārskatu procents (65% un 27%).

Visizdevīgāko nostāju parādīja divas vecuma grupas, kuras iepriekš sevi parādīja kā “vakcinācijas entuziastus”, tie, kas jaunāki par 25 gadiem un vecāki par 76 gadiem, veci cilvēki bija vienīgā respondentu grupa, jo 50% respondentu uzskatīja, ka valdība darbība pozitīva.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top