Ukraina un Krievija uzstādīja jaunus COVID infekcijas un mirušo skaita rekordus

Ukraina un Krievija piektdien otro dienu pēc kārtas ziņoja par rekordlielu skaitu Covid-19 infekciju un nāves gadījumu.

Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatētas 23 785 jaunas infekcijas, un valstī miruši 614 cilvēki.

Bijušās Padomju Republikas varas iestādes ir cīnījušās, lai iegūtu vakcīnas pret COVID-19.

Šaubas par vakcīnām ir lielas arī 41 miljona iedzīvotāju valstī.

Ukrainā ir pieejamas četras vakcīnas (AstraZeneca, Pfizer, Moderna un CoronaVac). Līdz šim tikai 16% iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti, bet 20% saņēmuši vismaz vienu devu, liecina Our World In Data apkopotā informācija.

Galvaspilsēta Kijeva var likt piektdien slēgt restorānus, teātrus un citas sabiedriskas vietas, ja vien viņu darbinieki nav vakcinēti.

Nesenie pasākumi, tostarp veselības koridora ieviešana visvairāk skartajos apgabalos, ir palielinājuši vakcināciju.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem piektdien pēdējo 24 stundu laikā injekciju saņēma 2 69666 cilvēki, kas ir rekordliels skaits kopš februāra.

Arī Krievija atrodas COVID-19 viļņa vidū, un ikdienas nāves gadījumu skaits pēdējās četrās dienās pēc kārtas sasniedz jaunu rekordu. Piektdien valsts koronavīrusa darba grupa ziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā pandēmijas dēļ pazuduši 1064 cilvēki.

Jauno gadījumu skaits sasniedza arī jaunu rekordu – apstiprināti 37 141 gadījumi. Tā ir devītā diena pēc kārtas, kad valsts katru dienu reģistrē vairāk nekā 30 000 jaunu gadījumu.

Augstie skaitļi lika prezidentam Vladimiram Putinam no 30. oktobra pavēlēt strādniekiem nedēļu palikt mājās, kā arī aicināt cilvēkus “būt atbildīgiem” un vakcinēties.

Tikai trešdaļa no valsts 146 miljoniem cilvēku ir vakcinēti, un 36% saņēmuši vismaz vienu devu.

Tas notiek neskatoties uz to, ka Krievija ir pirmā valsts pasaulē, kas uzsākusi nacionālo vakcinācijas kampaņu.

READ  Karš Ukrainā: jaunākie notikumi

COVID-19 pasākumus reģionālās iestādes ir noteikušas kopš pirmās valsts mēroga slēgšanas beigām, kas ir postījusi ekonomiku, taču dzīve lielākajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Maskavā un Sanktpēterburgā, pēc viesmīlības uzņēmumu sūdzībām ir nedaudz mainījusies.

Abas pilsētas – valsts visapdzīvotākā valsts – tagad ir paziņojušas par jauniem ierobežojumiem attiecībā uz sporta zālēm, kinoteātriem, izklaides vietām un lielāko daļu veikalu Maskavā, kas lika slēgt no 28. oktobra līdz 7. novembrim, savukārt restorāni tiks atvērti tikai līdzņemšanai vai piegādei.

Sanktpēterburgas varas iestādes pirmdien ieviesa digitālos vakcinācijas pierādījumu kodus, kas jāparādās no 1. novembra, lai piedalītos konferencēs un sporta pasākumos. No 15. novembra šie kodi būs nepieciešami kinoteātros, teātros, muzejos un sporta zālēs, bet 1. decembrī tie būs obligāti pieejami restorānos, kafejnīcās un dažos veikalos.

Arī kaimiņos esošā Latvija piedzīvo lietu pieaugumu un ceturtdien atgriezās slēgšanā.

Visi nebūtiskie veikali būs slēgti līdz 15. novembrim, un no pulksten 20:00 līdz 5:00 tiek ieviesta nakts komandantstunda.

Valsts kumulatīvais inficēšanās līmenis – 14 dienas uz 100 000 iedzīvotāju – pieauga no 1400 gadījumiem trešdien līdz 1463, kas ir rekordaugsts rādītājs kopš pandēmijas sākuma.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top