Kara apstākļos Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijas piektdien paziņoja par kopumā 10 Krievijas diplomātu izraidīšanu. No Lietuvas izraidīti četri diplomāti, savukārt no Latvijas un Igaunijas izraidīti pa trim.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piektdien paziņoja par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu par piedalīšanos ar viņu diplomātisko statusu nesavienojamās darbībās. “Latvija izraida trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus par darbībām, kas nav savienojamas ar viņu diplomātisko statusu, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresiju Ukrainā,” tviterī paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš piebilda, ka lēmums pieņemts, saskaņojot ar Lietuvu un Igauniju.
#Latvija Trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšana saistībā ar darbībām, kas nav savienojamas ar viņu diplomātisko statusu, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresiju g. #Ukraina. Rezolūcija ir saskaņota # Lietuva Un #Igaunija
– Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) 2022. gada 18. marts
Turklāt Igaunija piektdien paziņoja par trīs Krievijas diplomātu izraidīšanu par iespējamu valsts drošības pārkāpšanu un propagandas izplatīšanu. Kā norādīja Igaunijas sekretāra vietnieks politiskos jautājumos Rins Tamsars, diplomātu darbība pārkāpj Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām. Tagad viņiem Igaunija jāatstāj 72 stundu laikā. “Trīs tieši un aktīvi iedragāja Igaunijas drošību un izplatīja propagandu, kas attaisno Krievijas militāro darbību,” teikts ministrijas paziņojumā.
No otras puses, Lietuva norādīja, ka izraidīšanas veiktas, “solidarizējoties ar Ukrainu, kurai draud bezprecedenta Krievijas militārā agresija”. Tikmēr Bulgārijas Ārlietu ministrija šodien paziņoja par desmit Krievijas diplomātu izraidīšanu, apsūdzot viņus starptautisko līgumu par diplomātiskajām attiecībām pārkāpšanā. Turklāt Slovākija, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, pirmdien izraidīja trīs Krievijas diplomātiskos darbiniekus, atsaucoties uz informāciju no tās slepenajiem dienestiem.
Krievijas un Ukrainas karš
Krievijas agresija pret Ukrainu ir iegājusi jau ceturtajā nedēļā, neskatoties uz arvien sīvākajām rietumvalstu valodām, kas vērstas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par viņa nespēju apturēt streikus vairākās pilsētās. Ir grūti noskaidrot, cik civiliedzīvotāju līdz šim ir nogalināti. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, miruši vairāk nekā 600 cilvēku, taču patiesais kopējais skaits, visticamāk, būs daudz lielāks. Tika ziņots, ka nogalināti tūkstošiem karavīru no abām pusēm.
Tikmēr starp Krieviju un Ukrainu turpinās diskusijas, kuru mērķis ir rast diplomātisku risinājumu, neskatoties uz bažām, ka Krievijas militārpersonas satricinās. Neraugoties uz Krievijas apgalvojumiem par gaisa pārākumu, šķiet, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība joprojām darbojas, pat ja rietumvalstis valstī lej pārnēsājamas prettanku un pretgaisa raķetes.
Foto: AP
