- Autore Antuanete Radforda
- BBC ziņas
Irānas valdība atteicās nosūtīt jaunu vēstnieku uz Zviedriju pēc tam, kad protestētājs galvaspilsētas Stokholmas mošejas priekšā sadedzināja Korānu.
Irākā dzimis bēglis pirmajā Svētās Adhas dienā pie mošejas sadedzina musulmaņu svēto grāmatu.
Zviedrijas policija pagājušajā nedēļā izvirzīja viņam apsūdzību kūdīšanā pret kādu etnisku vai nacionālu grupu.
Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirolahians vainoja valdību, ka tā viņam piešķīrusi atļauju protestēt.
Plāni sadedzināt Korāna kopijas pēdējos mēnešos izraisījuši nemierus Zviedrijā. Policija nesen noraidīja līdzīgus protesta lūgumus, taču pēc tam tiesas nolēma, ka tie ir jāatļauj, pamatojoties uz vārda brīvību.
Musulmaņi uzskata Korānu par svēto Dieva vārdu un jebkādu tīšu ļaunumu vai necieņu pret to uzskata par dziļi aizskarošu.
Amirs Rabedullajans sacīja, ka, lai gan ir iecelts jauns vēstnieks, Teherāna viņus nesūtīs.
Viņš teica paziņojumā Twitter, “viņu nosūtīšanas process tika apturēts, jo Zviedrijas valdība izdeva atļauju apgānīt Svēto Korānu”.
Irākas Ārlietu ministrija arī lūgusi savu Zviedrijas kolēģi nodot cilvēku, kurš sadedzinājis Korānu. Viņi apgalvoja, ka, tā kā viņam joprojām ir Irākas pilsonība, viņam vajadzētu stāties tiesas priekšā Bagdādē.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons nosodīja vēstniecības reidu, taču arī sacīja, ka Zviedrijai ir pienācis laiks pārdomāt savu identitāti.
“Protams, ir pilnīgi nepieņemami, ka cilvēki nelegāli iebrūk Zviedrijas vēstniecībās citās valstīs. Domāju, ka jādomā arī par Zviedriju. Tā ir nopietna drošības situācija, un nav pamata apvainot citus,” viņš sacīja.
Pēc svētdien Džidā notikušās Islāma sadarbības organizācijas ārkārtas sanāksmes Saūda Arābijā bāzētā organizācija aicināja dalībvalstis veikt “vienotus un kolektīvus pasākumus”, lai neļautu valstīm sadedzināt islāma Bībeles kopijas.
Ģenerālsekretārs Huseins Ibrahims Taha sacīja, ka Korāna dedzināšana “nav tikai parasts islamofobijas incidents” un mudināja valstis visā pasaulē ievērot starptautiskās tiesības, “kas skaidri aizliedz jebkādu reliģiska naida propagandu”.
Maroka, Kuveita, Jordānija un Apvienotie Arābu Emirāti, cita starpā, pēc incidenta izsauca savus vēstniekus uz Stokholmu.
Tas ir izraisījis arī sašutumu citās valstīs, kurās vairākums ir musulmaņi, tostarp Turcijā, kas ir NATO dalībvalsts, kurai ir teikšana par to, vai Zviedrija arī kļūs par dalībvalsti.
Trešdien valsts ārlietu ministrs tviterī paziņoja, ka ir “nepieņemami atļaut pret islāmu vērstus protestus vārda brīvības vārdā”.
