Marts bija karstākais mēnesis reģistrētajos un 10. vēsturiskā karstuma mēnesis pēc kārtas, un arī jūras virsmas temperatūra sasniedza jaunu “šokējošu” rekordu, otrdien paziņoja Eiropas klimata uzraudzības iestāde.
Izdots:
3 minūtes
Tas ir jaunākais sarkanais karogs gada laikā, kad jau ir bijuši ekstrēmi laikapstākļi un pieaugošas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa jaunus aicinājumus rīkoties ātrāk, lai ierobežotu globālo sasilšanu.
Aprites ieraksti
Kopš 2023. gada jūnija katrs mēnesis ir sasniedzis “karstāko ierakstu” atzīmi, un 2024. gada marts nebija izņēmums.
Eiropas Savienības Copernicus klimata pārmaiņu dienests paziņoja, ka marts visā pasaulē bija par 1,68 grādiem pēc Celsija siltāks nekā vidējais marts laikā no 1850. līdz 1900. gadam, kas ir pirmsindustriālā laikmeta atskaites periods.
C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa sacīja, ka martā uzstādītais rekords tika pārspēts tikai par 0,1°C, taču satraucošāka bija plašāka tendence.
Plašās planētas joslās marta temperatūra bija augstāka par vidējo, sākot no Āfrikas daļām līdz Grenlandei, Dienvidamerikai un Antarktīdai.
'aizņemtais laiks'
Šis bija ne tikai 10. rekorda mēnesis pēc kārtas, bet arī sasniedza karstāko 12 mēnešu periodu uzskaitē — par 1,58°C virs vidējiem pirmsindustriālā laikmeta rādītājiem.
Tas nenozīmē, ka ir pārkāpts 1,5°C globālās sasilšanas limits, par ko pasaules līderi vienojās Parīzē 2015.gadā – kas tiek mērīts gadu desmitos, nevis atsevišķos gados.
“Patiesība ir tāda, ka mēs esam ārkārtīgi tuvu un patiešām aizņemts laiks,” aģentūrai AFP sacīja Bērdžess.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes klimata panelis ir brīdinājis, ka 2030. gadu sākumā pasaule, visticamāk, sabruks 1,5 ° C temperatūrā.
“Neticami neparasti”
Bērdžess sacīja, ka stāsts jūrā nav mazāk “šokējošs”, jo martā tika atkal pārspēts jaunais pasaules okeāna virsmas temperatūras rekords, kas tika uzstādīts februārī.
“Tas ir neticami neparasti,” viņa teica.
Okeāni, kas aptver 70% planētas, ir uzturējuši Zemes virsmu apdzīvojamu, absorbējot 90% no liekā siltuma, ko rada cilvēka radītais oglekļa piesārņojums kopš industriālā laikmeta rītausmas.
Vairāk siltuma, vairāk lietus
Karstāki okeāni nozīmē vairāk mitruma atmosfērā, un zinātnieki apgalvo, ka kopumā gaiss var saturēt aptuveni par septiņiem procentiem vairāk ūdens tvaiku uz katru vienu grādu pēc Celsija temperatūras paaugstināšanās.
Tas izraisa arvien nepastāvīgākus laika apstākļus, piemēram, spēcīgu vēju un stipru lietusgāzi.
Krievija cieš no lielākajiem plūdiem pēdējo gadu desmitu laikā, savukārt daļā Austrālijas, Brazīlijas un Francijas marts ir bijis īpaši mitrs.
“Mēs zinām, ka, jo siltāks ir mūsu globālais klimats, jo ekstrēmāki notikumi mēs saskaramies un jo sliktāki un smagāki tie ir,” AFP sacīja Bērdžess.
Pie apvāršņa ir karstums
Koperniks sacīja, ka El Niño cikliskais klimata modelis, kas izraisa jūras virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusajā okeānā, izraisot karstāku laiku visā pasaulē, martā turpināja vājināties.
Bērdžess sacīja, ka “sasilšanas efekts” vien neizskaidro pagājušajā gadā novēroto ievērojamo pieaugumu, un prognozes nākamajiem mēnešiem joprojām liecina par temperatūru, kas pārsniedz vidējo.
Vai tas nozīmē, ka šogad tiks pārspēts vairāk rekordu?
“Lai gan mēs joprojām novērojam lielu karstumu okeāna virsmā, kā arī jūras virsmas temperatūrā, es domāju, ka tas ir ļoti iespējams,” sacīja Bērdžess.
Lielāks jautājums
Kopernika ieraksti attiecas uz 1940. gadu, taču citi klimata datu avoti, piemēram, ledus serdes, koku gredzeni un koraļļu skeleti, ļauj zinātniekiem paplašināt savus secinājumus, izmantojot pierādījumus no tālās pagātnes.
“Mēs zinām, ka periods, ko mēs šobrīd piedzīvojam, visticamāk, būs siltākais pēdējo 100 000 gadu laikā,” sacīja Bērdžess.
Klimata rekordiem samazinoties, zinātnieki apspriež, vai pagājušajā gadā novērotais ārkārtējais karstums ir paredzamā robežās, vai arī tas ir kaut kas vairāk nezināms.
“Vai tā ir fāzes maiņa? Vai klimata sistēma ir salauzta? Mēs vēl īsti nesaprotam, kāpēc mums ir šis papildu karstums 23./24. Mēs varam izskaidrot lielāko daļu no tā, bet ne visu,” sacīja Bērdžess.
Viņa piebilda, ka notikušais “iekļāvās zinātnisko cerību aploksnē”, “taču tā bija aploksnes ārējā mala, nevis vidējā vai mediāna, kur jūs varētu sagaidīt, ka tas nokritīsies”.
Augstāk un augstāk
Tikmēr cilvēce turpina iesūknēt atmosfērā vairāk planētu sasilšanas emisiju, pat ja zinātnieki apgalvo, ka tām šajā desmitgadē ir jāsamazinās gandrīz par pusi, lai Parīzes mērķi būtu sasniedzami.
Oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda – trīs galveno cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu – līmenis 2023.gadā ir pieaudzis vēl par gadu, piektdien paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes zinātnieki.
“Kamēr mēs nesasniegsim neto nulli, mēs turpināsim redzēsim temperatūras paaugstināšanos,” sacīja Bērdžess.
(AFP)
