Latvian Labs Reports Par nesenajiem centieniem mazināt šo nepatīkamo sajūtu, nepārkāpjot asfaltu.
Latvijā ir vairāk nekā 13 000 km meža ceļu, no kuriem lielākā daļa ir klāta ar granti un šķembām. Sausā laikā šie ceļi kļūst putekļaini, kas pasliktina redzamību, radot neērtības un pat veselības apdraudējumu to tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un partneri uz meža ceļa netālu no Rīgas testē jaunu putekļu kontroles tehnoloģiju. Laboratorijas testi apstiprina tā efektivitāti.
Pēc AS Latvijas valsts meži pasūtījuma RTU Būvniecības fakultātes Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgus lignosulfonātu bāzes putekļus. -kontroles aģents kas ir jaunums Latvijā. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu, AS Latvijas autoceļu uzturētājs un SIA Ceļu eksperts.
Rīgas Tehniskā universitāte Viņš izveidoja iepriekš minēto videoklipu, lai parādītu pētījumu, un ir vairāk par saviem pētījumiem šeit.
zaļāks risinājums
Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visiem Latvijas ceļiem. Tiem ir liela nozīme meža nozares panākumos, kas ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Cilvēki tos arī aktīvi izmanto, lai iekļūtu savās mājās un nokļūtu dabā.
Putekļi veidojas grants ceļu segumu nodiluma rezultātā un tos ietekmē satiksmes intensitāte un laikapstākļi, stāsta RTU Ceļu un tiltu katedras vecākais pētnieks Viktors Haritonovs.
Tradicionāli kalcija hlorīdu izmanto putekļu ierobežošanai uz grants ceļiem. Naktīs bloķē mitrumu gaisā, tāpēc ceļa segums dienas laikā neizžūst tik ātri. Tas ir labs un efektīvs produkts, taču tas ir fosilās bāzes un rada emisijas. Viņš skaidro, ka meža ekosistēma ir jutīga, tāpēc ne vienmēr uz meža ceļiem var izmantot tradicionālos putekļu kontroles risinājumus.
“Lignosulfonātu iegūst no lignīna, kas ir kokapstrādes blakusprodukts. Tas noārdās vidē, nenodarot kaitējumu,” stāsta Haritonovs.
Lignosulfonāts ir bioloģiska barības viela, kas “salīmē” kopā putekļus, neļaujot tiem pacelties gaisā.
Efekts ilgst vairākus mēnešus
Laboratorijas pētījumā zinātnieki noteica dažādu piegādātāju lignosulfonāta īpašības un eksperimentēja ar tā koncentrāciju, viskozitāti, nogulsnēšanas metodi un novecošanu, lai noskaidrotu, cik ilgi lignosulfonāta putekļu atbaidītāji var izturēt UV starojumu un paaugstinātu gaisa temperatūru.
Tas noveda pie Latvijas apstākļiem optimālās tehnoloģijas noteikšanas. Tā efektivitāte karstos un sausos vasaras periodos ir apstiprināta laboratoriski: pēc uzklāšanas uz meža taciņas putekļu atbaidītājs saglabā savas īpašības vairākus mēnešus, savukārt atkārtotai lietošanai nepieciešams mazāks apjoms.
Tehnoloģiskais process, ko zinātnieki pārbaudīja laboratorijā, ir pārnests uz reālo pasauli. Putekļu kontrole veikta trīs kilometru meža ceļa pie Plakanciema. Eksperimentālais ceļš tika sadalīts 15 posmos, izmantojot dažādus putekļu atbaidīšanas līdzekļus.
Lai varētu salīdzināt, vienā posmā uzklāts arī kalcija hlorīds, citā – kalcija hlorīda un lignosulfonāta maisījums.Daļa ceļa ir atklāta, viens posms daļēji noēnots, koki aizsedz rīta sauli, kas ir visintensīvākā, un vietām viss ceļš ir noēnots Mēs uzraudzīsim, kā ceļš darbojas, vai un cik ātri tiek nomazgāti putekļu atbaidītāji un kādos apstākļos tas ir visefektīvākais,” stāsta Haritonovs.
prasīgāka sabiedrība
Vasaras kļūst garākas un sausākas, savukārt iedzīvotāji kļūst mobilāki, un, pateicoties attālinātā darba iespējām, daudzi cilvēki dod priekšroku dzīvošanai lauku saimniecībās, kas nereti atrodas meža ceļu tuvumā.
Tajā pašā laikā sabiedrība ir kļuvusi prasīgāka pret dzīves vides kvalitāti, īpaši attiecībā uz āra telpām ap māju. Latvijas valsts mežiem kā valsts mežu apsaimniekotājam un ceļu īpašniekam būtu jārūpējas par meža grants ceļu ietekmi uz iedzīvotājiem.
“Esam gandarīti par zinātnieku darbu pie šī pētījuma projekta, jo rezultātus varēsim viegli un efektīvi ieviest savā ikdienā. Jāuzsver, ka šis rīks nav iegūts no fosilajām izejvielām, bet gan no mūsu ražotajām izejvielām. pašu Latvijā audzētu atjaunojamo resursu – koksni – atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi,” skaidro Parvičs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
