Visas acis ir vērstas uz Krievijas daļu ES gāzes importā

Stambula

Pēc gāzes sūtījumu samazināšanas pa gāzesvadu Nord Stream 1, kas ved Krievijas gāzi uz Eiropu, tirgi tagad ir vērsti uz Krievijas daļu dabasgāzes importā uz ES valstīm.

Krievijas enerģētikas gigants Gazprom pirmdien paziņoja, ka dabasgāzes plūsmas samazinājums caur Nord Stream 1, kas ir viens no svarīgākajiem cauruļvadiem, kas transportē Krievijas gāzi uz Eiropu, ir saistīts ar Siemens turbīnas dzinēja apkopi Portovajas kompresoru stacijā, kas nepieciešams Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu caur Vāciju.

Uzņēmums apstiprināja, ka eksports pa cauruļvadu, kas dienā transportē 167 miljonus kubikmetru gāzes, turbīnu problēmu dēļ samazināsies no 40% diapazona pagājušajā nedēļā līdz 20%.

Gazprom 15.jūnijā samazināja dabasgāzes pārvadājumus caur Nord Stream par 60%, norādot, ka Siemens turbīna pēc apkopes Kanādā neatgriezīsies Krievijā.

Nord Stream jau vairākas nedēļas darbojas ievērojami zem jaudas, un šī mēneša sākumā tika pilnībā slēgts 10 dienu apkopes pārtraukuma dēļ.

Gazprom pagājušajā nedēļā atsāka gāzes plūsmu caur Nord Stream 1, taču tikai 40% no jaudas.

2021. gadā ES imports no Krievijas sasniedza 155 miljardus kubikmetru gāzes

Eiropas Savienība 2021. gadā no Krievijas importēja 155 miljardus kubikmetru dabasgāzes, tostarp sašķidrināto dabasgāzi (SDG).

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka Krievija ir lielākā gāzes eksportētāja kontinentā, veidojot aptuveni 45% no ES gāzes importa un aptuveni 40% no kopējā gāzes patēriņa.

Bruegel dati atklāj, ka valstis, kas visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes, ir Igaunija, Somija un Bulgārija, kuras pērn 100% piegāžu saņēma no Krievijas importa.

Citas valstis ar augstu atkarību ir Latvija ar 97,5%, Slovākija 86,1%, Polija 81,3%, Austrija 80,2%, Slovēnija 79,5%, Ungārija 78% un Lietuva 68,9%.

READ  Džo Baidens brīdina, ka ASV aizstāvēs "svētās" NATO zemes pret Krieviju, pat ja tas nozīmēs Trešo pasaules karu

No lielajām savienības lielvalstīm no Krievijas piegādēm visvairāk bija atkarīgas Vācija un Itālija ar importa daļu attiecīgi 53,7% un 33,4%, savukārt Francija ar tikai 7,6%.

Čehijas gāzes importa īpatsvars no Krievijas pērnā gada beigās bija 53,5%, Dānijas 34,8%, Rumānijas 30%, Horvātijas 27,8%, Grieķijas 18,9%, Luksemburgas 13,8%, Holandes 5,2% un Beļģijas tikai 3,5%.

Krievija veidoja attiecīgi tikai 0,5% un 0,1% no Spānijas un Īrijas gāzes importa.

Bulgārija, Polija, Somija, Dānija un Nīderlande atslēdza Krievijas gāzi

Pēdējo mēnešu laikā Maskava ir pārtraukusi gāzes piegādes daudzām ES dalībvalstīm, jo ​​tās atsakās maksāt par Krievijas gāzes importu rubļos.

Polija un Bulgārija 27.aprīlī kļuva par pirmajām ES valstīm, kurām tika atslēgta Krievijas gāzes piegāde.

Tāpat Gazprom 20.maijā apturēja dabasgāzes piegādes Somijai, bet nākamajās dienās pārtrauca piegādes Dānijai un Nīderlandei.

Darba kārtībā ir enerģijas taupīšanas pasākumi

Lai līdz gada beigām par divām trešdaļām samazinātu savu atkarību no Krievijas gāzes, Eiropas Savienība plāno palielināt SDG iepirkumus un gāzes piegādes no citām izcelsmes valstīm, piemēram, Norvēģijas, Alžīrijas un Azerbaidžānas.

Eiropas Savienība, īstenojot ārkārtas enerģētikas plānu, otrdien vienojās samazināt gāzes patēriņu par 15%, lai mazinātu risku, ka tiks pārtraukta vai pilnībā pārtraukta piegādes pa Nord Stream 1 no Krievijas uz Eiropu.

Pēc Eiropas Komisijas datiem, gāzes piegādes 12 ES dalībvalstīs jau ir skārušas daļējs vai pilnīgs samazinājums, reaģējot uz bloka pret valsti noteiktajām sankcijām.

Kopš kara pret Ukrainu sākuma 24.februārī Eiropas Savienība pret Krieviju ir noteikusi sešus sankciju komplektus.

Vācija, viena no lielvalstīm 27 valstu reģionālā blokā, 22. jūlijā paziņoja par jaunu asu mērķi līdz 1. novembrim nodrošināt 95% pilnīgas gāzes uzglabāšanas.

READ  Liepājas militārā skrejriteņa projekts nokļūst rīkā / Raksts

Saskaņā ar Rystad Energy analītiķes Karolīnas Semeņuka teikto, Vācija pašlaik atrodas gāzes avārijas plāna otrajā fāzē, un pastāv potenciāls risks, ka pirmo reizi tās vēsturē nonāks trešajā fāzē.

“Tas nozīmē, ka gāzes piegādes vairs nav pietiekamas, lai apmierinātu pieprasījumu, tāpēc var būt nepieciešami ar tirgu nesaistīti pasākumi, lai nodrošinātu piegādi kritiskiem klientiem,” sacīja Semenjuks Rystad piezīmē.

Mēs varam vērot gāzes piegāžu normēšanu, un kritums vispirms notiek rūpniecībā, mājsaimniecībām un vitāli svarīgiem uzņēmumiem saņemot pieejamo gāzi. Viņa sacīja, ka daudzas Vācijas pilsētas jau īsteno vai apsver pasākumus enerģijas taupīšanai.

Anadolu aģentūras tīmekļa vietnē ir tikai daļa no ziņu stāstiem, kas tiek nodrošināti AA ziņu apraides sistēmas (HAS) abonentiem, un kopsavilkums. Lūdzu, sazinieties ar mums, lai uzzinātu par abonēšanas iespējām.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top